apbružāt
apbružāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbružāju | apbružājam | apbružāju | apbružājām | apbružāšu | apbružāsim |
| 2. pers. | apbružā | apbružājat | apbružāji | apbružājāt | apbružāsi | apbružāsiet, apbružāsit |
| 3. pers. | apbružā | apbružāja | apbružās | |||
Pavēles izteiksme: apbružā (vsk. 2. pers.), apbružājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbružājot (tag.), apbružāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbružātu
Vajadzības izteiksme: jāapbružā
1.Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
2.lieto: pareti Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
3.apvidvārds Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nebūšot smuki, ja pie operas izvelsimies no apbružātas kravas mašīnas.
- Nezvēra acis zem apbružātajiem ragiem bija kā melni, tukši dīķi.
- paverot apbružātā, nodzītā bruņoto spēku džipa aizmugures durvis, pajoko šoferis.
- Ievēroju, ka mammas čības ir apbružātas un vienā vietā mazliet pušu.
- Kārlis no kabatas izvilka mazu grāmatiņu brūnos mīkstas, apbružātas ādas vākos.