apbūbēt
apbūbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbūbu | apbūbam | apbūbēju | apbūbējām | apbūbēšu | apbūbēsim |
| 2. pers. | apbūbi | apbūbat | apbūbēji | apbūbējāt | apbūbēsi | apbūbēsiet, apbūbēsit |
| 3. pers. | apbūb | apbūbēja | apbūbēs | |||
Pavēles izteiksme: apbūbi (vsk. 2. pers.), apbūbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbūbot (tag.), apbūbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbūbētu
Vajadzības izteiksme: jāapbūb
Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
Avoti: LLVV