apbučot
apbučot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbučoju | apbučojam | apbučoju | apbučojām | apbučošu | apbučosim |
| 2. pers. | apbučo | apbučojat | apbučoji | apbučojāt | apbučosi | apbučosiet, apbučosit |
| 3. pers. | apbučo | apbučoja | apbučos | |||
Pavēles izteiksme: apbučo (vsk. 2. pers.), apbučojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbučojot (tag.), apbučošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbučotu
Vajadzības izteiksme: jāapbučo
Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apbučot, nejautājot, vai otram tas ir patīkami vai jau pietiek.
- Liberālisms" un " cilvēka tiesību aizstāvēšana" nenozīmē, ka ir jāakceptē un jāapbučo visi viedokļi pēc kārtas.
- Un zinu - tas ir tik viegli mazuļa periodā, kad esi gatavs apbučot savu bērniņu no galvas līdz kājām, dupsīti neizlaižot.