apbruņot
apbruņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbruņoju | apbruņojam | apbruņoju | apbruņojām | apbruņošu | apbruņosim |
| 2. pers. | apbruņo | apbruņojat | apbruņoji | apbruņojāt | apbruņosi | apbruņosiet, apbruņosit |
| 3. pers. | apbruņo | apbruņoja | apbruņos | |||
Pavēles izteiksme: apbruņo (vsk. 2. pers.), apbruņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbruņojot (tag.), apbruņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbruņotu
Vajadzības izteiksme: jāapbruņo
1.Apgādāt ar apbruņojumu.
Stabili vārdu savienojumiApbruņot līdz zobiem.
- Apbruņot līdz zobiem frazēma — apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
1.1.Apgādāt ar jebkuru cīņai noderīgu priekšmetu.
1.2.parasti formā: "apbruņots", lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kam ir cīņai noderīgs orgāns (par dzīvnieku vai tā ķermeņa daļu).
2.Apgādāt (ar instrumentiem, iekārtu, rīkiem).
Stabili vārdu savienojumiAr neapbruņotu aci.
- Ar neapbruņotu aci frazēma — tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem
3.Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču svarīgi ir, lai palestīnieši būtu apbruņoti sevis aizsargāšanai."
- Krievija turpina apbruņot, kā arī citādi atbalsta prokremliskos kaujiniekus Austrumukrainā.
- Raķeti var apbruņot gan ar parastajiem lādiņiem, gan kodollādiņiem. "
- 13. oktobrī to aplenca 9000 labi apmācīti un apbruņoti būru karavīri.
- Par spīti vājajai morālei, Krievijas armija beidzot bija labi apbruņota.