apbrūnināt
apbrūnināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbrūninu | apbrūninām | apbrūnināju | apbrūninājām | apbrūnināšu | apbrūnināsim |
| 2. pers. | apbrūnini | apbrūnināt | apbrūnināji | apbrūninājāt | apbrūnināsi | apbrūnināsiet, apbrūnināsit |
| 3. pers. | apbrūnina | apbrūnināja | apbrūninās | |||
Pavēles izteiksme: apbrūnini (vsk. 2. pers.), apbrūniniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbrūninot (tag.), apbrūnināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbrūninātu
Vajadzības izteiksme: jāapbrūnina
1.Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
1.1.sarunvaloda Padarīt brūnu (cilvēka ādu) – par sauli, vēju; apraut, appūst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakarsē nelielu katliņu ar eļļu un pa daļām apbrūnina vistu šķiņķīšus.
- Cep aptuveni piecas minūtes uz vidējas uguns, lai apbrūninātu ādiņu.
- Ar koka lāpstiņu malto gaļu sairdini un apbrūnini, regulāri maisot.
- Cepot pelmeņus uz pannas, tie vispirms no abām pusēm jāapbrūnina.
- Pēc tam augšpusē foliju atvēru, lai veltņi vēl cepeškrāsnī apbrūninās.