apbrukt
apbrukt apvidvārds
1.Nobrukt.
2.Dažās vietās izirst.
3.Tikt apbērtam nejaušības pēc.
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esot mēģinājuši kādi cilvēki rakties kalnā, gribējuši tikt pie pils bagātībām, bet apbrukuši.
- Ja apavs kājā apbrūk , tad kāds daudzina ja kreisā kājā , tad runā ļaunu , ja labā , tad labu
- Esot mēģinājuši kādi cilvēki rakties kalnā un gribējuši tikt pie pils bagātībām, bet apbrukuši.
- Vietumis pie ceļa, zemāk par terasi, kalna malas ir apbrukušas; arī tur atklājas tikai smilts zeme.
- Šeit izveidojies ap 15 m augsts, 10 - 15 m plats un 100 m garš zemes rags ar stāviem , daļēji apbrukušiem kritumiem pret upīšu ielejām R un D pusēs.