apburbēt
apburbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apburbu | apburbam | apburbēju | apburbējām | apburbēšu | apburbēsim |
| 2. pers. | apburbi | apburbat | apburbēji | apburbējāt | apburbēsi | apburbēsiet, apburbēsit |
| 3. pers. | apburb | apburbēja | apburbēs | |||
Pavēles izteiksme: apburbi (vsk. 2. pers.), apburbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apburbot (tag.), apburbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apburbētu
Vajadzības izteiksme: jāapburb
Pārklāties (visapkārt) ar caurumiņiem, pūslīšiem.
Avoti: LLVV