apburzīt
Lietojuma biežums :
apburzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apburzu | apburzām | apburzīju | apburzījām | apburzīšu | apburzīsim |
2. pers. | apburzi | apburzāt | apburzīji | apburzījāt | apburzīsi | apburzīsiet, apburzīsit |
3. pers. | apburza | apburzīja | apburzīs |
Pavēles izteiksme: apburzi (vsk. 2. pers.), apburziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apburzot (tag.), apburzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apburzītu
Vajadzības izteiksme: jāapburza
1.Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
2.apvidvārds Pavirši izmazgāt.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - piecas kaudzītes jau bija aizceļojušas, un Edgaram rokā čaukstēja apburzīts pieclatnieks.
- Nedomāju, ka šādi ģērbti cilvēki uzreiz ir pieskaitāmi noziedznieku kategorijai, bet apburzītas trenniņbikses un pavalkāts T-krekls kā ikdienas apģērbs liek tomēr padomāt.
- Neskatoties uz šo auglības pazīmi, tās iepriekš sārti starojošās, svaigās lapiņas ir tādas kā apburzītas un atgādina krāsu mainījušās reklāmas mazpilsētu kioskos, kas parasti skatlogos aizķērušās kādu dekādi par ilgu.
- Jā, lūk, tādus, kas ir pakāpeniski apguvuši politikas mākslu no ābeces līmeņa, labi runājoši svešvalodās, apburzīti ar ārzemju pieredzīti, moderni izglītoti tautsaimniecības vai likumu došanas lietās un ieņēmuši kādu valdības nomenklatūras amatvietu vai saeimieša krēslu.
- No pārdomām iztraucēja bikls zvans pie durvīm – atvērusi tās, Biruta ieraudzīja mazliet apburzītu vīreli mulsi skatāmies saimniecē.