apburtība
apburtība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apburtība | apburtības |
| Ģen. | apburtības | apburtību |
| Dat. | apburtībai | apburtībām |
| Akuz. | apburtību | apburtības |
| Lok. | apburtībā | apburtībās |
Stāvoklis, sajūta, kad cilvēks ir it kā apburts.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas palīdzētu izskaidrot to, kas viesim no citas planētas izskatītos pēc ļaužu apburtības.
- Bet apburtība, kas jāatbur?
- Rokām aizsniedzamas, tomēr kā no teikas vai pasakas par putniem pārvērstās būtnes, kaijas klusē aiz apburtības loka, un es tām netieku klāt.
- Tas brīdis, kurā augstāko skaistuma īpašību, tīro estētisko tēla mirdzumu, skaidri izprot prāts, ko piesaista veselums un apbur saskaņa, ir skaidrā, klusā estētiskā baudījuma stāvoklis, garīgs mirklis, ļoti līdzīgs tam sirds stāvoklim, ko itāļu fiziologs Luidži Galvani dēvē, gandrīz tikpat brīnišķīgi kā Šellijs, par sirds apburtību.
- Bet jūs taču piekritīsiet , ka klientam daudzkārt pievilcīgāka liksies metafora par apburtību vai pārbaudījumiem nekā termins slimība vai liktenis