apbūrums
apbūrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apbūrums | apbūrumi |
| Ģen. | apbūruma | apbūrumu |
| Dat. | apbūrumam | apbūrumiem |
| Akuz. | apbūrumu | apbūrumus |
| Lok. | apbūrumā | apbūrumos |
Rezultāts → apburt(1).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- tālumā aizklust pēdējās žēlā piedziedājuma skaņas, un dīvainais apbūrums, kas mani bija saistījis, tagad pagaisis.
- Apbūrums bija zudis