pārknābt
pārknābt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārknābju | pārknābjam | pārknābu | pārknābām | pārknābšu | pārknābsim |
| 2. pers. | pārknāb | pārknābjat | pārknābi | pārknābāt | pārknābsi | pārknābsiet, pārknābsit |
| 3. pers. | pārknābj | pārknāba | pārknābs | |||
Pavēles izteiksme: pārknāb (vsk. 2. pers.), pārknābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārknābjot (tag.), pārknābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārknābtu
Vajadzības izteiksme: jāpārknābj
1.Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt.
1.1.Knābjot ievainot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārnas ir pārknābušas maisiņu.
- Reizēm plēvīte zem čaumalas ir ļoti stingra , mazulim nepietiek spēka to pārknābt , un tas aiziet bojā
- Vienu olu Grieta pati izēda, bet otru pārknāba dzenis.
- Dižknābis var pārknābt pat ķiršu kauliņu!
- Tiesa, kā to varēja labi redzēt, ērglis īsti nezināja, kā ar olu tikt galā - pārknābt to viņam neizdevās."