pārkļūt
pārkļūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārkļūstu | pārkļūstam | pārkļuvu | pārkļuvām | pārkļūšu | pārkļūsim |
| 2. pers. | pārkļūsti | pārkļūstat | pārkļuvi | pārkļuvāt | pārkļūsi | pārkļūsiet, pārkļūsit |
| 3. pers. | pārkļūst | pārkļuva | pārkļūs | |||
Pavēles izteiksme: pārkļūsti (vsk. 2. pers.), pārkļūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārkļūstot (tag.), pārkļūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārkļūtu
Vajadzības izteiksme: jāpārkļūst
1.Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
2.Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neatskatījies uz krastu, vīrs ar bizīti pārkļuva pāri pirmajam sēklim.
- Meitene atkal un atkal pārkļuva pāri upei, bet nedeva nekādu norādi.
- Skrējiens sāka atgādināt lidojumu, un bez īpašas piepūles viņš pārkļuva lūžņas robežai.
- Viena daļa raudzīja pārkļūt pāri Somu līcim, lai nonāktu Helsinkos – Somijas galvaspilsētā.
- Viņi skraidīja gar krastu, acīm redzami meklēdami kādu laivu, lai pārkļūtu pāri upei.