apauga
apauga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apauga | apaugas |
| Ģen. | apaugas | apaugu |
| Dat. | apaugai | apaugām |
| Akuz. | apaugu | apaugas |
| Lok. | apaugā | apaugās |
1.Ataudze.
2.Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
3.Ar kokiem vai krūmiem apaugusi vieta.
4.Savainota un pēc tam apaugusi vieta kokam.
Avoti: EH