inkulpāts
inkulpāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | inkulpāts | inkulpāti |
| Ģen. | inkulpāta | inkulpātu |
| Dat. | inkulpātam | inkulpātiem |
| Akuz. | inkulpātu | inkulpātus |
| Lok. | inkulpātā | inkulpātos |
Viduslaikos inkvīzīcijas procesā – persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem.
Avoti: SV19, KV