inkubs
Lietojuma biežums :
inkubs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģija
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | inkubs | inkubi |
Ģen. | inkuba | inkubu |
Dat. | inkubam | inkubiem |
Akuz. | inkubu | inkubus |
Lok. | inkubā | inkubos |
Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus.
Avoti: IdV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādiem kā Ona Kotrīna, kas nobaudījuši citādu dzīvi – dzīvi, kura plūst kā strauja upe, mutuļodama ap izšķirīgām nejaušībām, untumaini un neizskaidrojami līkumus mezdama, pilna dižciltīgu augstmaņu un viņu izlepušo sievu sarunām, smiekliem un sērām, kaislībām un pārdomām, svinīgām lūgšanām un greznām vakariņām, – tādiem cilvēkiem te no tiesas varēja sākt aptumšoties prāts, un reizēm, jo sevišķi nonākot apkārtējos mežos, viņa juta, kā no pazemes sāk celties un garot nezkāda tumša migla, piepildot dvēseli ar savādu niknumu un vēlēšanos sagraut te pastāvošo kārtību, un tagad viņa vairs nešaubījās, ka īslaicīgais neprāts, kas viņu toreiz bija pārņēmis Tūres Tibelija Magnusona dēļ, bija nevis Sātana izgudrojums, nevis inkuba uzmākšanās, bet gan nez kāda briesmīga vietējā pestelība, kas sūcas no šejienes zemes dziļumiem.
- Ona Kotrīna bija augšstāvā un, atkal aizstūmusi istabas durvīm priekšā lādi, drebēdama lūdzās Svēto Dievmāti - asaras liedama un skūpstīdama rokās saņemto krustu, pārliecināta, ka tikko notikušais ir noticis pēc Sātana gribas; pārliecināta, ka pirms brīža viņu bijis apsēdis visīstākais inkubs - tas laupīja viņai prātu, ar necilvēcisku spēku no iekšienes tricināja miesu un lauzās ārā no viņas klēpja, jo viņas pieredzētais līdzinājās dzērumam, neprātam un - to viņa baidījās atzīt - tik biedējošai, velnišķīgai svētlaimei, kādu viņa nekad agrāk nebija piedzīvojusi, un tas nevarēja būt nekas no šīs pasaules, un skaidrs, ka nekas debesu dāvāts tas nebija, to viņa saprata, tikko atguvusies, notikušais bija nešķīsts, un to pavadīja vainas sajūta; bet dēmonu pamestā miesa joprojām trīcēja un vietām bija sasārtusi, noberzta tur, kur viņu bija aizskāruši zviedra skūtie vaigi - uz krūtīm, ciskām, gurniem un pleciem; viņas augums bija mitrs, sasvīdis, salipis un atgādināja lauku pēc kaujas starp izmētātiem drēbju pauguriem; blakus gulēja aizmidzis un laikam tak joprojām dzīvs zviedrs - jau atkal svešs, biedējošs un, par lielām šausmām, arī viņas nomocīts: viņa atcerējās kodusi, plēsusi, itin kā gribēdama sagrābt, aprīt, atriebties liktenim, Jonam Izidoram un visiem vīriešiem.
- Tādējādi šāds vīrietis upurējas dēmonam , ir dēmona inkubs pasaules sātanisko spēku aģents un nepavisam nav labāks par dēmonu
- ir 65 gadus veca kundze , kura sūdzējās par garu balsīm , kas it kā sarunājas ar viņu , minot arī telekinēzes un tās saucamās astrālās dzimumagresijas inkubus vai sukubus mitoloģijā gadījumu
- Sukubs ir kaut kas pretējs inkubam.