inkrustēt
inkrustēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | inkrustēju | inkrustējam | inkrustēju | inkrustējām | inkrustēšu | inkrustēsim |
| 2. pers. | inkrustē | inkrustējat | inkrustēji | inkrustējāt | inkrustēsi | inkrustēsiet, inkrustēsit |
| 3. pers. | inkrustē | inkrustēja | inkrustēs | |||
Pavēles izteiksme: inkrustē (vsk. 2. pers.), inkrustējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: inkrustējot (tag.), inkrustēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: inkrustētu
Vajadzības izteiksme: jāinkrustē
Rotāt inkrustācijas tehnikā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:Korpusa piemēri:
- Pēc Smirnova vārdiem, cilvēki pirka gan dārgus šaujamieročus un inkrustētus medību nažus, gan apģērbus, gan somas."
- Te, Bites bēniņos, - Bite bija saīsinājums no garā un drusku augstprātīgā vārda Elizabete, un Bite nekad nebija kā Elizabete jutusies - te bija daudz vietas un mierīgi varēja glabāties vai pat paslēpties arī kāda lieka patiesība - no mēbelēm gandrīz brīvajā telpā ar svecēm, pussažuvušos apelsīnos saspraustiem vīraka kociņiem, nobrukušām vecu žurnālu un grāmatu grēdām, izdilušiem kokosšķiedras paklājiem, rīspapīra aizslietņiem, indonēziešu audumiem, ziloņkaula dieviņiem, noslēpumainām inkrustētām lādītēm.
- Jo Tu esi arī mana māte pēc angļu ziepēm smaržojošā, garā, tīrā naktskreklā, Tu esi krustmāte vijolīškrāsas džemperī, kas dzīvo kā klavesīnskaņās patinēta, Tu esi meistara smeldzīgais, mūžīgais smaids ( kurš nekad nedziest, kā dziesti Tu), Tu esi brālis, kura acīs, kad sabrūk bravūrības torņi, uzzied cilvēcīgs miklums, Tu esi melnmatainais vidusskolnieks, kura vaibsti kā smalki inkrustēts fons ir visām citām sejām, acīm un smaidiem, kas nākuši pēc.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.