Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
inkriminēt
inkriminēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.inkriminējuinkriminējaminkriminējuinkriminējāminkriminēšuinkriminēsim
2. pers.inkriminēinkriminējatinkriminējiinkriminējātinkriminēsiinkriminēsiet, inkriminēsit
3. pers.inkriminēinkriminējainkriminēs
Pavēles izteiksme: inkriminē (vsk. 2. pers.), inkriminējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: inkriminējot (tag.), inkriminēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: inkriminētu
Vajadzības izteiksme: jāinkriminē
Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Dzīves nogalē saviem politiskiem pretiniekiem Mao Dzeduns inkriminējis sekošanu Konfūcija idejām.
  • Neviens no 20 lietā apsūdzētajiem savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzīst.
  • Policija nekomentē, vai aizturētais ir atzinis vainu viņam inkriminētajos noziegumos.
  • Aizstāvības runu advokāts sāka, iztirzājot Strancim inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju.
  • Abas apsūdzētās personas savu vainu tām inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina.