inkriminēt

inkriminēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	inkriminēju	inkriminējam	inkriminēju	inkriminējām	inkriminēšu	inkriminēsim
2. pers.	inkriminē	inkriminējat	inkriminēji	inkriminējāt	inkriminēsi	inkriminēsiet, inkriminēsit
3. pers.	inkriminē	inkriminēja	inkriminēs

Apvainot, apsūdzēt sodāmā nodarījumā; uzskatīt, atzīt par kāda vainu, noziegumu.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	inkriminēju	inkriminējam	inkriminēju	inkriminējām	inkriminēšu	inkriminēsim
2. pers.	inkriminē	inkriminējat	inkriminēji	inkriminējāt	inkriminēsi	inkriminēsiet, inkriminēsit
3. pers.	inkriminē		inkriminēja		inkriminēs