ģenerālfeldmaršals
ģenerālfeldmaršals vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģenerālfeldmaršals | ģenerālfeldmaršali |
| Ģen. | ģenerālfeldmaršala | ģenerālfeldmaršalu |
| Dat. | ģenerālfeldmaršalam | ģenerālfeldmaršaliem |
| Akuz. | ģenerālfeldmaršalu | ģenerālfeldmaršalus |
| Lok. | ģenerālfeldmaršalā | ģenerālfeldmaršalos |
Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie negāja karot, kņazs Trubeckojs nepildīja savus ģenerālfeldmaršala pienākumus”.
- Iecelts par ģenerālfeldmaršalu ( 1814) un kņazu ( 1815).
- Augusts fon Makenzens ( , dzimis , miris ) bija vācu ģenerālfeldmaršals.
- Par šo sasniegumu Manšteinam tika piešķirta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpe.
- 1814. gadā viņa vadītā armija ieņēma Parīzi un viņam piešķīra ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpi.