ģenerālgubernators
ģenerālgubernators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģenerālgubernators | ģenerālgubernatori |
| Ģen. | ģenerālgubernatora | ģenerālgubernatoru |
| Dat. | ģenerālgubernatoram | ģenerālgubernatoriem |
| Akuz. | ģenerālgubernatoru | ģenerālgubernatorus |
| Lok. | ģenerālgubernatorā | ģenerālgubernatoros |
1.Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (piemēram, cariskajā Krievijā, dažās koloniālajās valstīs).
1.1.Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
2.Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bomā atradās arī ģenerālgubernatora rezidence, kurš atbildēja tieši Beļģijas karalim.
- Valsts prezidentam piešķīra telpas pils ziemeļu daļā, kādreizējās ģenerālgubernatora telpas.
- Landtāgā aizliedza apspriest privātās sūdzības, tās bija jāiesniedz tieši ģenerālgubernatoram.
- 1634. gada beigās viņš ieradās Briselē ar visu slavu piemērotu ģenerālgubernatoram.
- Ģenerālgubernatori tika saglabāti tika pierobežas guberņās un guberņās ar īpašu nozīmi.