nozaroties
nozaroties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nozarojos | nozarojamies | nozarojos | nozarojāmies | nozarošos | nozarosimies |
2. pers. | nozarojies | nozarojaties | nozarojies | nozarojāties | nozarosies | nozarosieties, nozarosities |
3. pers. | nozarojas | nozarojās | nozarosies |
Pavēles izteiksme: nozarojies (vsk. 2. pers.), nozarojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozarojoties (tag.), nozarošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozarotos
Vajadzības izteiksme: jānozarojas
1.Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
2.Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No aklās zarnas nozarojas tārpveida piedēklis ( " appendix vermiformis").
- Tālāk līnija nozarojas Stropu virzienā.
- Sondoru sādžai no vienas puses mežs, no otras labības lauks. Ēnains sādžas ceļš nozarojas no lielceļa un aizlokās starp vairākām sētām.
- Gar pils rietumu pusi iet vecais Aizputes - Ventspils ceļš, bet iepretīm pilij atradies tilts pār Tebru No šī ceļa nozarojas taka, kas ved uz pils vietu.
- Līnijām ar spriegumu virs 1000 V, kurām ir nozarojumi, robežu nosaka līnijas balstā, no kuras nozarojas citu valdītāju vai īpašnieku līnijas.