somugrisms
Lietojuma biežums :
somugrisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecība
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | somugrisms | somugrismi |
Ģen. | somugrisma | somugrismu |
Dat. | somugrismam | somugrismiem |
Akuz. | somugrismu | somugrismus |
Lok. | somugrismā | somugrismos |
Aizguvums no kādas somugru valodas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielākā daļa somugrismu ir hidrogrāfiski nomenklatūras vārdi un reljefa apelatīvi.
- Nereti gan tuvu radu valodu ( šajā gadījumā lielākoties lībiešu un igauņu) līdzīgo formu dēļ nav iespējams pateikt, no kuras valodas tieši vārds aizgūts, tāpēc somugrismi šeit aplūkoti vienkopus.
- Tā kā galvenie latviešu ģeogrāfisko apelatīvu pētījumi skāruši Lejaskurzemes ( Laumane 2004), Baltijas jūras piekrastes ( Laumane 1987, 1996) un Ziemeļkurzemes ( Hirša 1986, 1987, 1990, Boiko 1990) reģionu toponīmiju, somugrismi latviešu ģeogrāfiskajā nomenklatūrā ir labi izpētīti.
- Vērojamas atšķirības arī leksiskajā aspektā: Kurzemes nomenklatūra šajā grupā ir lielākoties kursismi ( lincis, lunka, u. c.), somugrismi ( ļipa, randa), Vidzemē vēl saglabājušies seni mantoti vārdi ( maula, kukse u. c.); Latgalē izplatīta leksēma šņuore, un ttur re i sastopami salikti nomenklatūras vārdi; tikai Zemgalē sastopams ceļa apelatīvs gaņģis – citviet ar metonīmisku pārnesumu lietota tā otra nozīme ‘skreja dzirnavās’ vai tml., lielākoties Zemgalē sastopams nomenklatūras vārds nuovads, kas nav lietots administratīvi teritoriālas vienības apzīmēšanai, bet izsaka kāda apgabala ( parasti meža) lielumu.
- Visvairāk senus mantotus ģeogrāfiskos apelatīvus saglabājusi Vidzeme, turpretim Kurzemei ir vislielākais atšķirīgo apelatīvu skaits ( lielākoties ģermānismi, kursismi un somugrismi).