instruēt
instruēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | instruēju | instruējam | instruēju | instruējām | instruēšu | instruēsim |
| 2. pers. | instruē | instruējat | instruēji | instruējāt | instruēsi | instruēsiet, instruēsit |
| 3. pers. | instruē | instruēja | instruēs | |||
Pavēles izteiksme: instruē (vsk. 2. pers.), instruējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: instruējot (tag.), instruēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: instruētu
Vajadzības izteiksme: jāinstruē
Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man nebija jāinstruē, viņš pats parādīja savu redzējumu par varoni.
- SPA vadītāja klāsta, ka darbinieki tiekot instruēti par mūra vēsturi,
- nevienā brīdī gan nepiebilstot, ka derētu darbiniekus patiešām arī instruēt.
- jau bija instruēti, ka mūziķim Andrim Kivičam mēs vairs tetovējumus netaisām un
- Virsnieku ēdamzālē mums piedāvāja kafiju un instruēja, kā rīkoties avārijas gadījumā.