instruktors
instruktors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | instruktors | instruktori |
Ģen. | instruktora | instruktoru |
Dat. | instruktoram | instruktoriem |
Akuz. | instruktoru | instruktorus |
Lok. | instruktorā | instruktoros |
instruktore sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | instruktore | instruktores |
Ģen. | instruktores | instruktoru |
Dat. | instruktorei | instruktorēm |
Akuz. | instruktori | instruktores |
Lok. | instruktorē | instruktorēs |
1.Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
1.1.vēsturisks Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās.
2.Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs armijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 8.7. kontrolē un izvērtē jaunsardzes novadu daļu vadītāju un instruktoru darbu;
- R.Mihaļovs – Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības instruktors, seržants
- Konsultācijas notika ar mācību braukšanas instruktoriem, kursantiem, pilsētas iedzīvotājiem.
- Šaušanas instruktora pakalpojumi ( papildus nomājot 1 vai 3 šautuves celiņus)
- 6. Nometnes organizēšanā un darbības nodrošināšanā var iesaistīt jaunsargu instruktoru palīgus.