instrumentālisms
instrumentālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | instrumentālisms | instrumentālismi |
Ģen. | instrumentālisma | instrumentālismu |
Dat. | instrumentālismam | instrumentālismiem |
Akuz. | instrumentālismu | instrumentālismus |
Lok. | instrumentālismā | instrumentālismos |
Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr šis optimisms attiecībā uz instrumentālisma uzvaru ir priekšlaicīgs.
- Instrumentālisma piekritēji norāda, ka: „ etnisko konfliktu saknes ir ārpus etniskām reālijām.
- Šo atziņu ir grūti iekļaut instrumentālisma paradigmā.
- Raksturojot instrumentālisma un racionālisma ideju izpausmes tiesībās, autore meklējusi paralēles ar tiesību efektivitātes problemātiku mūsdienu tiesību izpratnē.
- Izpratni par valsts izdotiem normatīviem aktiem kā galveno problēmu risinājumu, kā līdzekli, lai sasniegtu konkrētus pozitīvus mērķus, sociālajās zinātnēs dēvē par instrumentālismu.