jautājiens
jautājiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | jautājiens | jautājieni |
Ģen. | jautājiena | jautājienu |
Dat. | jautājienam | jautājieniem |
Akuz. | jautājienu | jautājienus |
Lok. | jautājienā | jautājienos |
1.Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums1.
PiemēriNu un tagad jautājiens, vai tas kaut kādā mērā ietekmēs viņas dzīves kvalitāti tad, kad jaunkundze kļūs patstāvīga?
- Nu un tagad jautājiens, vai tas kaut kādā mērā ietekmēs viņas dzīves kvalitāti tad, kad jaunkundze kļūs patstāvīga?
- Tad man viens jautājiens ekspertiem.
2.Problēma, temats, kas jārisina; jautājums2.
PiemēriTaču ir viens jautājiens — kur kapos ņemt zārku?
- Taču ir viens jautājiens — kur kapos ņemt zārku?
2.1.Tas, kam tiek pievērsta uzmanība, ko apspriež; [jautājums]{n:2}.
PiemēriMuižnieks tam labvēlīgai krievu valdībai stāstīja, ka pie mums nekāds agrārs jautājiens nepastāv, lai gan tas bij taisni kliedzošs un ar varu lauzās uz āru.
- Muižnieks tam labvēlīgai krievu valdībai stāstīja, ka pie mums nekāds agrārs jautājiens nepastāv, lai gan tas bij taisni kliedzošs un ar varu lauzās uz āru.
- Drusku jokaini, bet man šobrīd aktuāls ir šis jautājiens.
Avoti: ME, T
Korpusa piemēri:šeit