jausties
jausties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | jaušos, jaužos | jaušamies, jaužamies | jautos, jaudos | jautāmies, jaudāmies | jautīšos, jaudīšos | jautīsimies, jaudīsimies |
| 2. pers. | jauties, jaudies | jaušaties, jaužaties | jauties, jaudies | jautāties, jaudāties | jautīsies, jaudīsies | jautīsieties, jautīsities, jaudīsieties, jaudīsities |
| 3. pers. | jaušas, jaužas | jautās, jaudās | jautīsies, jaudīsies | |||
Pavēles izteiksme: jauties, jaudies (vsk. 2. pers.), jautieties, jaudieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: jaušoties, jaužoties (tag.), jautīšoties, jaudīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: jaustos
Vajadzības izteiksme: jājaušas, jājaužas
1.Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
1.1.Šķist, likties.
1.2.Būt jūtamam, pamanāmam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katris taču jautās, kas ir manas vizītes pamats un mērķis?
- Tiem, kas jautās - a ko tu ar šito darītu?
- ''Lasītājs jautās, vai vispār jebkurā armijā tas ir iespējams?
- Darbinieks to redzēs algas lapiņā un jautās ofisam, kas notiek.
- Gandrīz uz katras guļvietas zalgojošās ēnās jaudās cilvēku nekustīgie augumi.