partitīvs
Lietojuma biežums :
partitīvs joma: valodniecība
Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pilnā objekta locījums lībiešu valodā ir ģenitīvs, bet nepilnā — partitīvs.
- Par daudzskaitļiem tiek izmantoti partitīvie artikuli, vīriešu dz. ( dei, degli), sieviešu dz. ( delle)
- No šīm likumsakarībām izriet vispārīgais noteikums, ka pirms geminēta balsīga troksneņa vienmēr ir lauztais tonis: " a' bbõ" " plecu ( partitīvs)", " i'bbi" " zirgs" utt.
- Lībiešu valodā savukārt desmita pazīme, sākot ar divdesmit, ir " - kimdõ", kas varētu būt sastindzis agrāks vārda " kim" partitīvs, mūsdienu lībiešu valodā " kim" partitīvs ir " kimmõ" un locīts tiek tikai salikteņa otrais komponents ( izņemot jau pieminēto " vīžkimdõ", kam loka abus komponentus).
- Tomēr LĒL dokumentētajos valodas lietojuma piemēros novērojama neregularitāte, kur pabeigtas darbības objekts var būt ģenitīvā: " ta āŗštiz eņtš pūoga šärlakstõ tierrõks" ( nominatīvs/ģenitīvs " pūoga", bet partitīvs " pȯigõ") " viņš izārstēja savu dēlu no šarlaka", taču izteikti pabeigtas darbības objekts var būt arī partitīvā: " ta āŗštiz tǟnda salāndõmõst jarā" ( ģenitīvs " täm", partitīvs " tǟnda") " viņš izārstēja viņu no zagšanas", pēdējās frāzes igauņu tulkojumā objekts ir ģenitīvā: " ta arstis tema varastamast ära" ( nominatīvs/ģenitīvs " tema", partitīvs " teda").