pietūkt
pietūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietūkstu | pietūkstam | pietūku | pietūkām | pietūkšu | pietūksim |
| 2. pers. | pietūksti | pietūkstat | pietūki | pietūkāt | pietūksi | pietūksiet, pietūksit |
| 3. pers. | pietūkst | pietūka | pietūks | |||
Pavēles izteiksme: pietūksti (vsk. 2. pers.), pietūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietūkstot (tag.), pietūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietūktu
Vajadzības izteiksme: jāpietūkst
1.Tūkstot palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļu).
1.1.sarunvaloda; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Kļūt tādam, kam seja tūkstot palielinās apjomā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakostā roka stipri pietūkusi, tomēr bērns stabilā stāvoklī nogādāts slimnīcā.
- Tomēr vēlāk hokejista veselības stāvoklis pasliktinājās - pietūka seja labajā pusē.
- Zaļā vai melnā tēja maisiņos palīdz nomierināt iekaisušas, pietūkušas acis.
- Zem acs bijis liels zilums, vaigs pietūcis, ausis saplēstas.
- — Es nevaru, man mute vienās pūtītēs un mēle pietūkusi.