izoglosa
Lietojuma biežums :
izoglosa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izoglosa | izoglosas |
Ģen. | izoglosas | izoglosu |
Dat. | izoglosai | izoglosām |
Akuz. | izoglosu | izoglosas |
Lok. | izoglosā | izoglosās |
Līnija, kas kartē rāda valodas parādības izplatību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savā darbā Славяно-балтийские этюды [Slāvu un baltu etīdes] ( Эндзелин 1911) viņš norādīja uz vairāk nekā 200 ģenētiskajām baltu – slāvu izoglosām.
- Daži nomenklatūras vārdi gan veido Kurzemes–Ziemeļvidzemes izoglosu, kas varētu norādīt uz iespējamu somugru ietekmi ( piemēram, rennis, rava, kangars).
- Starp fizioģeogrāfiskiem apelatīviem hidrogrāfiskās nomenklatūras vārdu grupa ir s vienīgā, kurā visvairāk areālismu sastopam nevis Kurzemē, bet Latgalē, kam pretstatā Vidzemes–Zemgales–Latgales izoglosas, un Vidzemē ( skat. 12. attēlu).
- Tāpat k reljefa apelatīvu grupā, visvairāk specifisku Vreāliju nosaukumu ir Kurzemē, kam pretstatā idzemes–Zemgales–Latgales un Vidzemes– Latgales izoglosas, un Latgale, kam pretstatā Kurzemes–Zemgales un Vidzemes– Kurzemes–Zemgales izoglosas ( skat. 11. attē ) .
- Darbam ir divi pielikumi – 1. pielikumā « Latviešu ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdnīcas materiāli» apkopoti visi apzinātie vietvārdos, leksikogrāfiskajos avotos un dialektoloģijas materiālos fiksētie vietvārdi ar nozīmes skaidrojumu un, ja iespējams, norādi uz etimoloģiju, 2. pielikumā « Latviešu ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu izoglosas» publicētas vairāku vietvārdos biežāk sastopamo areālismu izplatības robežas.