pīpināt2
pīpināt 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pīpinu | pīpinām | pīpināju | pīpinājām | pīpināšu | pīpināsim |
| 2. pers. | pīpini | pīpināt | pīpināji | pīpinājāt | pīpināsi | pīpināsiet, pīpināsit |
| 3. pers. | pīpina | pīpināja | pīpinās | |||
Pavēles izteiksme: pīpini (vsk. 2. pers.), pīpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pīpinot (tag.), pīpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pīpinātu
Vajadzības izteiksme: jāpīpina
sarunvaloda, transitīvs Dot, arī ļaut (kādam) pīpēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nosmīnēja un pīpinādams aizbrauca tālāk, lelles viņu neinteresēja.
- Par ātrumu runājot – cik nav pīpināts man aiz muguras.
- Tas bija acīmredzams pretstats atvērtajiem somiem, kas māja, smaidīja un pīpināja.
- Sienas gāžas virsū, un mašīnas pīpina kā negudras.
- Sākotnēji nevarēju saprast – jau tā braucu uz 120, bet man vēl pīpina.