pakrūte
pakrūte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pakrūte | pakrūtes |
Ģen. | pakrūtes | pakrūšu |
Dat. | pakrūtei | pakrūtēm |
Akuz. | pakrūti | pakrūtes |
Lok. | pakrūtē | pakrūtēs |
1.Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
2.Krūtis (dzīvniekiem).
3.Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
Stabili vārdu savienojumiKutināt pakrūti.
- Kutināt pakrūti — 1. Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tad drusku tā kā iedūra pakrūtē - kovids ir īsts.
- Ar bažīgām trīsām pakrūtē ieklausos sarunā – vai tiešām beigusies nauda?
- Mārtiņa pakrūtē parādījās savāda kņudēšana, un viņš sāka nemierīgi trīties.
- Man pat iesmeldzās pakrūtē — tik stipri bija iedūrušās Amsterdamas atmiņas.
- Racionāls prāts, un man pakrūti atkal apskalo šķebīgs zaudējuma vilnis.