uzliekties2
uzliekties apvidvārds
Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
Avoti: ĒiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spārna priekšēja un pakaļējā mala ir dažāda biezuma un blīvuma: priekšējā, ko atbalsta kauli, ir blīva un biezāka, pakaļējā — plāna un elastīga, tāpēc, nolaižot spārnu, tā nedaudz uzliecas uz augšu un rodas spiediens uz priekšu.
- Ar laiku kaķa astes gals uzliecās uz augšu, lai gredzeni nenošļuktu, un kopš tiem laikiem Siāmas kaķi dzimst ar tievu aizlauzumu astes galā.
- Tomēr iespējama arī pašappute, jo ziedēšanas laikā dažām sugām un šķirnēm irbulis spēcīgi uzliecas uz augšu un drīksna saskaras ar 2 augšējām putekšņlapām.
- Kad , ciemā ejot , svārks uzliecas , tad būs pāde
- Kad pakaļā praķi uzliecoties , tad dabūšot pādi