uzliekt
Lietojuma biežums :
uzliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
1.2.Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri