uzliekt
uzliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzliecu | uzliecam | uzliecu | uzliecām | uzliekšu | uzlieksim |
| 2. pers. | uzliec | uzliecat | uzlieci | uzliecāt | uzlieksi | uzlieksiet, uzlieksit |
| 3. pers. | uzliec | uzlieca | uzlieks | |||
Pavēles izteiksme: uzliec (vsk. 2. pers.), uzlieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzliecot (tag.), uzliekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzliektu
Vajadzības izteiksme: jāuzliec
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu).
1.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu).
1.2.Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Nē, - Antaburžis sarauca degunu, noraustīdams uzliektās ūsiņas.
- Garas, tumšas, biezas uz augšu uzliektas skropstas kā bērnam.
- Tās knābis ir ļoti šaurs un nedaudz uzliekts uz augšu.
- Slidas spožas, augšup uzliektiem galiem, tikai noturēties uz tām grūti.
- Ernai rītakurpes — zeltotiem diegiem izmargotas tupelītes ar smailiem, augšup uzliektiem galiem.