uzliekties1
uzliekties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzliecos | uzliecamies | uzliecos | uzliecāmies | uzliekšos | uzlieksimies |
| 2. pers. | uzliecies | uzliecaties | uzliecies | uzliecāties | uzlieksies | uzlieksieties, uzlieksities |
| 3. pers. | uzliecas | uzliecās | uzlieksies | |||
Pavēles izteiksme: uzliecies (vsk. 2. pers.), uzliecieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzliecoties (tag.), uzliekšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzliektos
Vajadzības izteiksme: jāuzliecas
1.parasti formā: trešā persona Refl. → uzliekt; tikt uzliektam.
1.1.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par līkumainu ceļu, taku.
2.Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) – parasti par augiem, to daļām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spārna priekšēja un pakaļējā mala ir dažāda biezuma un blīvuma: priekšējā, ko atbalsta kauli, ir blīva un biezāka, pakaļējā — plāna un elastīga, tāpēc, nolaižot spārnu, tā nedaudz uzliecas uz augšu un rodas spiediens uz priekšu.
- Ar laiku kaķa astes gals uzliecās uz augšu, lai gredzeni nenošļuktu, un kopš tiem laikiem Siāmas kaķi dzimst ar tievu aizlauzumu astes galā.
- Tomēr iespējama arī pašappute, jo ziedēšanas laikā dažām sugām un šķirnēm irbulis spēcīgi uzliecas uz augšu un drīksna saskaras ar 2 augšējām putekšņlapām.
- Kad , ciemā ejot , svārks uzliecas , tad būs pāde
- Kad pakaļā praķi uzliecoties , tad dabūšot pādi