uzlielīt
uzlielīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzlielu | uzlielām | uzlielīju | uzlielījām | uzlielīšu | uzlielīsim |
| 2. pers. | uzlieli | uzlielāt | uzlielīji | uzlielījāt | uzlielīsi | uzlielīsiet, uzlielīsit |
| 3. pers. | uzliela | uzlielīja | uzlielīs | |||
Pavēles izteiksme: uzlieli (vsk. 2. pers.), uzlieliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzlielot (tag.), uzlielīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzlielītu
Vajadzības izteiksme: jāuzliela
Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad daru, visu daru ātri,” viņa sevi uzliela.
- Daudzi puiši to nespēj,” savu audzēkni Marinu uzliela treneris.
- – Tu nu gan esi labs bērns, – vecmāmiņa uzlielīja.
- Vēl mazs atskats uz Rumbulu, kur uzlielījām vienu 2006. gada BMW,
- Ieva uzliela vīru par perfekto Kaukāza plūmīšu dzīvžogu – visi garāmgājēji apbrīnojot zaļo sienu! “