ietrāpīt
ietrāpīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietrāpu | ietrāpām | ietrāpīju | ietrāpījām | ietrāpīšu | ietrāpīsim |
| 2. pers. | ietrāpi | ietrāpāt | ietrāpīji | ietrāpījāt | ietrāpīsi | ietrāpīsiet, ietrāpīsit |
| 3. pers. | ietrāpa | ietrāpīja | ietrāpīs | |||
Pavēles izteiksme: ietrāpi (vsk. 2. pers.), ietrāpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietrāpot (tag.), ietrāpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietrāpītu
Vajadzības izteiksme: jāietrāpa
1.Trāpīt (kur).
1.1.transitīvs
2.apvidvārds Izdarīt pa prāta (kādam).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Greja sado-mazo stila „ bērnu šļupsti" tikai ietrāpījuši pareizajā laikā.
- Ja tomēr kas tāds jādara, pamēģini ietrāpīt laikā no pl.
- Ja kārtīgi ietrāpīja, ar tādu galvas kaulam varēja caurumu izsist.
- Grūti ietrāpīt, lai nekrustotu viens otram ceļu nepareizajā vietā.
- Ja paveicas, var ietrāpīt dienā, kad restorānā skan dzīvā mūzika.