Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēk.

Atrasts vārdos (501):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

manu militari _burtiski_ "ar militāru roku"; ar bruņotu spēku.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
noklīdusi avs _rel._ Kristīgais, kas grēko.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
verba magistri "skolotāja vārdi"; autoritatīva cilvēka vārdi.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg.
acis aizdarās (uz mūžu) (cilvēks) nomirst.
acis aizdarās uz mūžu (cilvēks) nomirst.
skrebelis (Dusmās) ātrs cilvēks.
orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
in memoriam (miruša cilvēka) piemiņai.
(ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
aizjautāties (Pēkšņi) uzdot jautājumu.
izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus.
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana.
rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
svešs vīrs 1. pasakās lietots velna segvārds; 2. varmācīgā nāvē bojā gājuša cilvēka - gara pavārds.
zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
tīkltārps Ābeļu kaitēklis, tīklkodes kāpurs.
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā.
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā.
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā.
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
ābolsēkla Ābolu sēkla.
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.).
paraepilepsija Abortīva epilepsijas lēkme; aura.
androgīns Absolūts cilvēks, kas sevī apvieno abus dzimumus.
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem.
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais.
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
rāviens Acumirklī, tūlīt, pēkšņi.
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem.
ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa.
ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa.
ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa.
dermatoheteroplastika Ādas pārstādīšana, ņemot to no cita cilvēka.
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
sēklinieku maisiņš ādas veidojums, kurā atrodas sēklinieki.
ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā.
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā).
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis.
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos.
aerodinamiskā pretestība aerodinamiskā spēka komponente, kas vērsta pretēji ķermeņa kustības ātruma virzienam un bremzē ķermeņa kustību.
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā).
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas.
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai.
paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā.
mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku.
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda.
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām.
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita.
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības.
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi.
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim).
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C.
rabuslis Agresīvs cilvēks.
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai.
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma.
dumpot Aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā).
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā.
aizripot Aizbraukt (par cilvēku).
aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku.
aizdiet Aizdejot līdz noteiktai vietai; attālināties, dejojot, lēkājot.
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts.
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
sāpots Aizdusa, sēkats.
sirds astma aizdusas lēkmes, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku).
nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
aizkluburēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
aizklunkurēt Aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem).
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
aizstrumpāt Aizlēkāt.
dalakstīt Aizlēkt līdz kādai vietai.
dalēkt Aizlēkt līdz kādai vietai.
aizstrumpāt Aizlēkt, aizkustēt sasietām kājām.
aizlakstīt Aizlēkt.
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
abuze Aizmāršīgs cilvēks.
aitagalva Aizmāršīgs cilvēks.
aitgalva Aizmāršīgs cilvēks.
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm).
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti.
fiziski atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar invaliditāti vai funkcionāliem attīstības traucējumiem.
garīgi atpalicis aizskarošs un diskriminējošs apzīmējums cilvēkam ar psihiskās attīstības traucējumiem.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
gvergzdis Aizsmacis cilvēks, kas labi nevar parunāt.
eidžisms aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
vecumdiskriminācija aizspriedumi pret cilvēkiem viņu vecuma dēļ.
augšā Aizstāj verba priedēkli "uz-" (imperfektīvajā veidā).
nost Aizstāj verba priedēkli no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā); norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
klāt Aizstāj verba priedēkli pie-, norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas (kam).
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek siets, tīts u. tml.
ciet Aizstājot verba priedēkli sa-, norāda, ka darbības objekts tiek tverts, ķerts u. tml.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem.
atķekoties Aizstāvēties, cīnīties ar pārspēku.
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos).
štoperstēks Aizturstēks.
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
8. Hērakla varoņdarbs Aizveda trāķiešu valdnieka Diomēda cilvēkēdājas ķēves.
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu.
barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera.
akadēmists Akadēmijas audzēknis.
Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu.
sforzando Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
sforzato Akcentējot, ar spēku izceļot, pēkšņi pastiprinot.
kaducēšana Akcijas atzīšana par spēku zaudējušu (anulētu).
vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana.
apendikss Aklās zarnas tārpveida piedēklis.
apendicīts Aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums.
apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts.
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī.
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
rava Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
ravs Akmens zem ūdens, akmeņains sēklis jūrā.
klēpnieks Akmens, ko viens cilvēks var klēpī pārnēsāt.
rāva Akmeņains sēklis (jūrā).
androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā.
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā.
krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati.
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
ķemēks Ākstīgs cilvēks.
nerēms Ākstīgs cilvēks.
Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks.
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks.
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks.
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks.
špoks Āksts; ērms; pārāk uzkrītoši ģērbies cilvēks.
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks.
rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību.
pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām).
sasprindzināt spēkus aktivizēt, koncentrēt psihiskos vai fiziskos spēkus.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam).
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši.
hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās.
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā.
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis.
gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks.
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību.
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem.
hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni.
anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju.
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā.
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī.
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus.
amatistaba Amatnieka darbnīca, kas aizņem atsevišķu istabu kādā ēkā.
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; cilvēks, kas ko vada, pārzina.
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu.
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā.
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām.
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
padibines Amorālu cilvēku kopums.
šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs.
ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība.
ampulīts Ampulas iekaisums, piem., sēklvada paplašinājuma iekaisums.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu.
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām.
intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav.
jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem.
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi.
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
makroorhīdisms Anomāla sēklinieku palielināšanās.
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam).
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā.
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos.
ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai.
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē.
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi.
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai.
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus.
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem.
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim.
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu.
puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā.
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā.
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā.
bočka Apaļas formas ēka.
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
apalītis Apaļīgs cilvēks.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
koercitometrs Aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
fagodinamometrs Aparāts košļāšanas muskuļu spēka noteikšanai.
hidrociklons Aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai.
reaktors Aparāts reaktīvā spēka vai momenta uztveršanai un izmantošanai.
gnatodinamometrs Aparāts sakodiena spēka mērīšanai.
kardiogrāfs Aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai.
inhalators Aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā.
skeners Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai.
nostādinātājs Aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē.
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē.
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.).
dinamogrāfs Aparāts, kas automātiski pieraksta spēka lieluma mērījumus.
indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem).
aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās.
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras.
slēgtā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji bloķējot.
vaļējā apbūve apbūves veids, kurā ēkas izvietotas pa kvartāla perimetru, tās savstarpēji nebloķējot.
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
aptalzīt Apdauzīt (par cilvēku).
apsadauzīties Apdauzīties (par cilvēku).
dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks.
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Mežāre Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs.
Zasa Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Atašiene Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs.
Birži Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā.
Bilstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas.
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Platači Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Sīļukalns Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Drivinieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Ģipterāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Šķērstāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Jērānīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Putrāmi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Virgulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Apšine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Debesnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ģevrāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Izabelina Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kalnamačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Laude Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Lejasmačulāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ļūcāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mazslate Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Mikaine Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Moči Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rātupes Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Stagari Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Šumitāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Vilciņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Ādmināni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Salaspils Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Akmeņāres Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Bērzone Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
Ķeikāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Piļkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Rubuļkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Saldes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā.
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kaļvāres Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Meņķis Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Slīterāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Abarūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Celminieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Cukuriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Jedvigava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Marinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Rāceņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ritiņsala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Ružusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Skudrusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Soitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Tadenava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Vuškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā.
Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bajāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā.
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Ancīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā.
Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Andrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Dieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Putraimiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Skrīveri Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Zānāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā.
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Baldone Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Bokāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Červonka Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Grauzkalni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Kaktagals Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Miests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Olksna Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Riteniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Skromi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Spēlēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Svoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Bogmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
Drustāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Eikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Ģērķāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Landzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Staģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Stūrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Vidsmiests Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
Catlakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā.
Zaļmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss.
Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
Liesma Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs.
Gārsene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs.
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos.
Kūkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs.
Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
Dunava Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs.
Rubeņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs.
Brodi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
Laši Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā.
Ancene Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā.
Vandāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā.
Sudrabkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai.
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils.
Mežgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs.
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Slate Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā.
Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
Liepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs.
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
Meņģeļi Apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi.
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
Aveni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Babrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
Antūži Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Bancāni Apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Bērzaune Apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
pseidoapendicīts Apendicīta simptomi bez organiskām pārmaiņām aklās zarnas piedēklī.
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem).
nodrošināt Apgādāt (piemēram, cilvēkus, uzņēmumu) pietiekama daudzumā (ar ko).
iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
gāzt no kājām (nost, arī zemē) Apgāzt, nogāzt (cilvēku).
apgrēcināt Apgrēkoties, nogrēkoties.
apgrēcināties Apgrēkoties.
apgrēcīties Apgrēkoties.
pārkāpties Apgrēkoties.
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) vidukļa pusi.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa dalu.
glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
jumula Apģērbā un darbā panīcis cilvēks.
pielaikošana Apģērba vai tā atsevišķo daļu pielāgošana un piemērīšana cilvēka augumam tā izgatavošanas, t. i. šūšanas laikā.
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks.
kultūršoks Apjukuma, apmulsuma stāvoklis, kādā cilvēks nonāk, saskardamies ar svešu kultūru, svešu dzīvesveidu.
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis.
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā.
anturāža Apkārtējā sociālā vide, apstākļi, cilvēki; arī cilvēku grupa, kas pavada augstu amatpersonu.
uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
atmosfēra apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u.tml.
gaisotne Apkārtējie apstākļi, situācija, ko raksturo noteikts psiholoģiskais noskaņojums; ar izjūtām uztverama apkārtējo cilvēku savstarpējo attiecību radīta garīgā vide.
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve.
apkārtnieki Apkārtnes cilvēki, iedzīvotāji.
negods Apkaunojošs (cilvēka) stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
ašais Apķērīgs, veikls, izdarīgs cilvēks; cilvēks, kas viegli pielāgojas apstākļiem.
apdzenāt Aplēkt (apaugļot) - par dzīvniekiem.
aptrankāt Aplēkt, apaugļot.
aprūkt Aplēkt.
apsēst Aplenkt (par karaspēku).
apiet Aplenkt; nokļūt (pretinieka karaspēkam) aizmugurē.
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
zanuda Apnicīgs cilvēks.
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā.
spurr Apraksta ātru lidojumu, pēkšņu pacelšanos spārnos (par putniem).
straps Apraksta ātru, pēkšņu kustību.
šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim).
žauks Apraksta pēkšņu, ātru darbību, grāvienu.
raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
pamatapraksts Apraksts, kurā uzņemti visi svarīgākie iespieddarba bibliogrāfiskie elementi saskaņā ar attiecīgās bibliotēkas katalogam pieņemto pilnīgumu.
žvingulis Apreibis cilvēks.
žeibonis Apreibis, apjucis cilvēks.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
losis Aprobežots cilvēks.
penka Aprobežots un izvirtis cilvēks.
dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks.
ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks.
slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas.
zebelēt Aprunāt (kādu cilvēku).
neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
duzs Apsauka, civēkam, ko viegli izmantot.
apsēklāt Apsēklot (parasti govis).
sēklāt Apsēklot.
sēklot Apsēklot.
sēklātājs Apsēklotājs.
klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
zemūdens akmens (retāk klints) apslēpts šķērslis, kavēklis.
zemūdens akmens apslēpts šķērslis, kavēklis.
likteņa pabērni apspiesti, ekspluatēti cilvēki; cilvēki, kam dzīvē neveicas.
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
nāves ēna apstākļi, kad cilvēkam draud bojāeja.
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana.
frukts Apšaubāmas reputācijas cilvēks.
bedre Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
aizkleidot Apšūt (sienu, ēku) ar dēļiem.
izsviedējvads Aptuveni 2 cm gara sēklvada daļa vīrieša dzimumorgānos, kas atveras urīnizvadkanālā.
pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
apņemšana Aptveršana - uzbrukuma manevrs, kurā galvenie uzbrūkošie spēki apiet apkārt pretinieka galvenajām aizsardzības pozīcijā vai šķērso tās, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi pretinieka aizmugurē.
aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
novaldīt Apvaldīt (cilvēku), neļaujot (tam) ko darīt, izturēties kā.
manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim).
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
chlamidospermae Apvalksēkļi.
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales").
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai); figūra.
gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi.
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā.
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū.
ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli.
PCTVL Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās.
(ar) kopējiem (retāk kopu) spēkiem apvienojot spēkus, zināšanas, kolektīvi, grupā (darīt).
sakomplektēt Apvienot kolektīvā (cilvēkus).
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
pomiķ Apzagt gulošu cilvēku.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir pabeidzis (ko darīt).
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
uzvedības atkarības apzīmējums atkarību grupai, kuru galvenais atkarības objekts ir cilvēka uzvedība, rīcība jeb darbība.
miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto.
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
dzīvošana apzināta eksistence (par cilvēkiem).
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi.
mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes.
emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
atrast sevi apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
erotiskie sapņi apziņas nekontrolēti erotiski tēli, kas miegā rodas cilvēka apziņā.
kinetogrāfija Ar 34 īpašām zīmēm uzskatāmi attēlotas cilvēka ķermeņa un locekļu kustības, lai attēlotu uz īpašas nošu lapas līdzās notīm baleta kustības.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
namēšnieks Ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris.
ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
turbodinamo Ar augsta apgriezienu skaita spēkmašīnu (turbīnu) sajūgts elektriskās strāvas ģenerators (dinamomašīna).
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
senilitāte ar cilvēka organisma novecošanu saistīts psiholoģisks, emocionāls un fizioloģisks process, kura gaitā samazinās kognitīvās funkcijas, spējas pieņemt lēmumus un izteikt spriedumus.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
apgarots Ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku).
adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
autobibliotēka Ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
sprantēt ar grūtībām un ar spēku bāzt, spiest (kur iekšā).
iesprantēt Ar grūtībām un ar spēku sabāzt, saspiest (kur iekšā).
iesprantēties Ar grūtībām un spēku iespiesties.
nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
hipotekārs Ar hipotēku 1 saistīts.
iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
atstiprināt Ar jaunu spēku apgādāt, atsvaidzināt.
kult Ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
maskēt Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
noziedzīga nodarījuma objekts ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, atsevišķu cilvēku grupu (kolektīvu) vai atsevišķas personas intereses (cilvēka dzīvība un veselība, sabiedriskā drošība, valsts pārvaldes institūciju normāla darbība u. c.), ko apdraud noziedzīgs nodarījums.
frajers Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
fucins Ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks.
svēplis Ar kvēpiem nosmērējies cilvēks, smulis.
pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
uzklupt Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
uzkrist Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
magoņmaize Ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
darbokla Ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
robotroka Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama.
robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties (4).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
monomaniaks Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
monomāns Ar monomāniju sirgstošs cilvēks.
rokas drezīna ar muskuļu spēku darbināma drezīna.
uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
iedīdīt Ar neatlaidību, arī stingrību, bardzību iemācīt (kādu cilvēku ko darīt) vai izmācīt (kādu cilvēku par ko).
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piem., pretinieka organizācijā savu cilvēku).
svētdzīve Ar pārdabisku spēku caurstrāvota, dievišķai dzīvei līdzīga dzīve, kas savu spēku, virzienu un mērķi saņem no dievības.
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
pelēcīgs Ar pelēku nokrāsu; arī iepelēks.
puspelēks Ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
podagriķis Ar podagru sirgstošs cilvēks.
priedēkļvārds Ar priedēkli atvasināts vārds.
kodēt Ar psihoterapijas metodēm cilvēka apziņu ievirzīt noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu).
pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
kulšņāties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
kulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pārvietoties, virzīties.
pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties, spārdīties.
nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
iznagot Ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt.
šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
izkoderēt Ar roku spēku vai ar vārdiem pārmācīt, izbārt.
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
kūsāt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
kūsēt Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
kūsot Ar savu izturēšanos spēcīgi paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ietekmēt (cilvēku) tā, ka (viņa) darbībai rodas citāda, nevēlama vērstība, ka nevēlami pārmainās (viņa) stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
pravieši Ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem.
paslīdēt Ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku).
grūsties Ar spēcīgu izrāvienu, steigā, ar spēku pārvarot šķēršļus, virzīties.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
dzīt ar spēku (piem., airējot) pārvietot transporta līdzekli (par cilvēku)
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
iedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, ievirzīt (kur iekšā).
piedzīt Ar spēku bīdot, stumjot, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
iepāsēt Ar spēku iebāzt, iespraust, iespiest.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
iedenkt Ar spēku iedzīt.
iespraugt Ar spēku iespraust, sabāzt.
sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
iedricināt Ar spēku panākt, ka ieiet.
pārdīrāt Ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās.
uzstuidīt Ar spēku paskubināt.
plīsams Ar spēku plēšams.
dinamo- Ar spēku saistīts (piem., dinamometrs).
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
dzīt ar spēku virzīt (ko), pārvietot
dzīt Ar spēku virzīt (priekšmetu kur iekšā).
lauzties Ar spēku, pārvarot pretestību, plūst (piemēram, par vēju, tvaikiem).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
pievārītēm Ar spēku.
izdalbāt Ar stangu izdzīt zivis no paceres vai cilvēkus no istabas.
iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
apspiest Ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju).
spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
iesviest Ar strauju kustību ievirzīt, ievietot (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.); pasviesties.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
vervēt Ar šādiem paņēmieniem veidot (cilvēku grupu).
divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam).
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
kriminālprocesuālās attiecības ar tiesību normām noregulēta cilvēku darbība, kas nosaka viņu savstarpējās tiesības un pienākumus tiesvedībā.
uzspert Ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas.
uztriekt Ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur); strauji, ar lielu spēku uzvirzīt (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
žurga Ar ūdeni nolaistījies cilvēks.
ūdensmotors Ar ūdens spēku darbināts motors (dzinējs, spēkmašīna), ūdensrats vai ūdensturbīna.
dot triecienu (arī prettriecienu) Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
atdzīt Ar varu atvest, atgādāt (cilvēku).
izraut Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
par varu (arī vari, arī varēm) ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
a fortiori ar vēl lielāku pierādījumu spēku; vēl pārliecinošāk; jo vairāk.
viensēklas Ar vienu sēklu (par augļiem).
bez elpas ar visiem spēkiem, bez apstājas.
ar nagiem un zobiem ar visiem spēkiem, neatlaidīgi, līdz pēdējam.
ar pilnu jaudu, arī pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
kvinta Ar visu neapmierināts cilvēks, kuram nekad nekā nepietiek.
praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
cik spēka (arī jaudas) ar visu spēku, ļoti stipri.
ar varu Ar visu spēku, neatturami.
tutta la forza ar visu spēku.
tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi.
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām).
mehāniskais darbs ārējā iedarbība, kuru rada mehānisks spēks.
arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
jūgvārpsta ārējā vārpsta spēkratiem piejūgto darbmašīnu darbīgo daļu darbināšanai no spēkratu transmisijas.
salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
eksoskelets Ārējais skelets - no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai.
lieta ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts.
aksiāla slodze ārējās mijiedarbības spēks, kas vērsts aplūkojamā objekta (stieņa, sijas, vārpstas vai čaulas) garenass virzienā.
iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns.
bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu.
archaeospermae Arheospermi - pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas.
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale.
kvadriga arhitektonisks ēkas rotājums kvadrigas izskatā.
ekistika Arhitektūras nozare par cilvēku apmetņu formām un to attīstības tendencēm.
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
sīkarhitektūra Arhitektūras nozare, kas pievēršas nelielu aihitektūras formu (piemēram, nelielu ēku, to fragmentu) veidošanai.
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku".
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs.
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
atmešņa Arī par cilvēkiem.
aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
vikonts Aristokrātijas tituls (angļu "viscount") - zemāks par grāfu, bet augstāks par baronu (romāņu zemēs un Anglijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu.
entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
iedzīvotāju evakuācija ārkārtēju apstākļu izraisīta organizēta cilvēku izvešana no kādas teritorijas.
kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis.
ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
hipertelēzija Ārkārtīgs gribas spēks.
ķurpis Arkls sēklas iearšanai.
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti.
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
Ervands armēņu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem (otrs - Ervazs), kurš kļūst par Armēnijas valdnieku, viņa skatienam piemitis maģisks spēks (ļauna acs), no kura sasprādzis granīts.
Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne.
arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis.
arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne.
arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis.
pašutoņa Ārprātīgs, traks, piedzēries cilvēks.
ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
heteroseroterapija Ārstēšana ar cita cilvēka serumu.
simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.).
homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks.
Lithospermum officinale ārstniecības cietsēkle.
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā.
pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
internacionālās brigādes ārzemju brīvprātīgo militārās vienības, kas piedalījās Spānijas pilsoņu karā 1936.-1939. g. un cīnījās republikāņu armijas pusē (tā pārstāvēja kreisos spēkus, kas vēlēšanu rezultātā bija ieguvuši varu valstī) pret t. s. nacionālistiem, kurus vadīja ģenerālis B. Franko.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
sāpulis Asas, pēkšņas sāpes.
sāpums Asas, pēkšņas sāpes.
asfaltēšana Asfaltbetona segas ierīkošana lidlaukos, pagalmos, uz autoceļiem, ietvēm, rūpniecisko ēku grīdām, jumtiem u. c.
haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas.
hemotransfūzija Asins pārliešana - cilvēka (donora) asiņu ievadīšana otram cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
diapedēze Asins šūnu elementu (leikocītu, eritrocītu) plūšana caur nebojātām asinsvadu sieniņām; šāda parādība novērojama cilvēku un dzīvnieku organismā, kad audi ap asinsvadiem ir iekaisuši.
hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
incests Asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem.
asinssajaukšana Asinsgrēks, incests.
asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava.
hematopoēze Asinsrade, asins šūnu veidošanās cilvēka un dzīvnieku organismā.
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums.
māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses.
sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses.
tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses.
vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča.
asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
isihazma askētiska ētikas mācība Bizantijā 13.-14. gs., kas postulēja, ka cilvēka vienotība ar Dievu notiek, sakoncentrējot apziņu pašam sevī.
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu.
ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints.
Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
asprātis Asprātīgs cilvēks.
sasmējājs Asprātīgs, jautrs cilvēks, kam patīk smieties, jokoties.
strauls Ass, pēkšņs; straujš.
Verbascum bombyciferum astainais deviņvīruspēks.
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
aiztusnis Astmātisks cilvēks.
debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē.
Kapitolijs ASV Kongresa ēka Vašingtonā.
Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis.
zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem; atbrīvot, pasargāt no velna varas.
aizgādāt (arī nogādāt) pie malas (arī no ceļa) atbrīvoties no kāda cilvēka.
aizgādāt (arī nogādāt) no ceļa (arī pie malas) atbrīvoties no kāda cilvēka.
disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām.
atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
atzelšana Atdzimšana; spēku atgūšana, atjaunošana.
atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
iesvarēt Atgūt spēkus.
atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
atspēcināties Atkal atgūt spēkus.
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
atiet Atkāpties (par karaspēku).
atsakāpties Atkāpties (par karaspēku).
atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa.
saimes ļaudis atkarīgie iedzīvotāji, arī dzimtcilvēki (Kijevas Krievzemē, cariskajā Krievijā)
stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas.
uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā.
atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā.
shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
atlēkties Atlēkt (1).
atlēkties Atlēkt (4).
atspridzināties Atlēkt.
stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
metromalakoma Atmiekšķējuma perēklis dzemdē.
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku.
kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana.
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m).
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās.
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns.
Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme.
Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids.
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
dirba Ātras dabas cilvēks.
dirša Ātras dabas cilvēks.
diršans Ātras dabas cilvēks.
perpelis Ātras dabas cilvēks.
tītarbiksis Ātras dabas cilvēks.
tīterbiksis Ātras dabas cilvēks.
vurpis Ātras dabas cilvēks.
zibsnis Ātras dabas cilvēks.
žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks.
izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
gulēšana atrašanās guļus stāvoklī (par cilvēkiem un dzīvniekiem)
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks.
kā pa maisu, arī kā maisā atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju.
aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (kādu lielāku teritoriju) - par cilvēku.
atcilpot Ātri atnākt, atskriet (par cilvēku).
atrikšot Ātri atskriet (par cilvēku).
auglējs Ātri augošs (par augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem).
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nocilpot Ātri noiet, nonākt, noskriet (par cilvēku).
nobirt Ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
norikšot Ātri noskriet (par cilvēku).
pacilpot Ātri paiet, paskriet (par cilvēku).
birt Ātri parādīties, iznākt (kādā vietā) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
pārcilpot Ātri pārnākt, pārskriet (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
pārrikšot Ātri pārskriet (par cilvēku).
ieskriet (arī saskrieties) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties (arī saskrieties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
saskrieties (arī sadurties, ieskriet) krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
pārsviest Ātri pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, karaspēku, tā tehniku.
parikšot Ātri paskriet (par cilvēku).
pierikšot Ātri pieskriet (par cilvēku).
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārrikšot Ātri skrienot, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.) - par cilvēku.
rikšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
mesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.).
sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
mesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
slaidus Ātri, gludi, bez kavēkļiem.
štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
eideliski Ātri, palēkdamies (iet).
eideniski Ātri, palēkdamies, lepni.
pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
sprukt Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt.
pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota.
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas.
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi.
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi.
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana.
Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums.
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā.
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam.
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām.
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m).
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas.
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi.
Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima.
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu.
Jēkaba kazarmas atrodas Rīgā, Torņu ielā 4, 18. gs. 70. gados izbūvēti 3 korpusi, kas ir divstāvu mūra ēkas ar pagrabiem un augstiem jumtiem, kas vēlāk vairākkārt pārbūvētas.
Remtes muiža atrodas Saldus novada Remtes pagastā, no apbūves kompleksa saglabājusies vecā pils (tagad tajā atrodas pagasta administrācija un pasta nodaļa), jaunā pils (tagad pamatskola), vairākas saimniecības ēkas un parks.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi.
Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas.
Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
riksis Ātrs (cilvēka) skrējiens.
vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
imprintings Ātrs iegaumēšanas process neilgi pēc piedzimšanas (dzīvniekiem un cilvēkiem); mazuļa pieķeršanās pirmajam kustīgajam objektam, ko tas redz pēc izšķilšanās vai piedzimšanas.
svilis Ātrs, karsts cilvēks.
grābslis Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
dāderis Ātrs, pārsteidzīgs cilvēks.
skrebelnīca Ātrs, paviršs, nekārtīgs cilvēks; skrebelis.
dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
žipčuks Ātrs, veikls, kustīgs cilvēks.
ātrsirdis Ātrsirdīgs cilvēks.
celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
privātā bibliotēka atsevišķa lietotāja vai lietotāju grupas veidota bibliotēka, kurā tie uzglabā savas programmas, procedūras vai datus, kuru saturs nav pieejams citiem lietotājiem.
baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
persona atsevišķs cilvēks.
pārstāvis atsevišķs indivīds, kas pieder kādai cilvēku grupai, darbības sfērai, sabiedriskajam virzienam.
dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis.
inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
atbizot Atskriet (par cilvēku).
apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
ad hominem attiecībā uz (konkrētu) cilvēku.
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
dēmisks Attiecīgs uz cilvēku.
ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
interparoksismāls Attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm.
deferenciāls Attiecīgs uz sēklvadu.
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām.
sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis.
sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi.
atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi.
atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu.
anulēšana Atzīšana par spēkā neesošu, nederīgu.
norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
kaula smadzenes audi, kas atrodas mugurkaulnieku un cilvēka kaulu dobumos.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
biotripsija Audu (ādas) nodilšana veciem cilvēkiem.
ievainojums Audu bojājums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
nosaldējums Audu bojājums (cilvēkam vai dzīvniekam), kas rodas aukstuma iedarbībā.
periapendicīts Audu iekaisums ap tārpveida piedēkli.
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
zooplastika Audu transplantācija no dzīvnieka uz cilvēku.
homotransplantācija Audu vai orgāna pārstādīšana no viena cilvēka organisma cita cilvēka organismā.
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
pašaudze Audze, kurā augi ir saauguši paši (bez cilvēka iedarbības).
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
testikuloma Audzējs, kurā ir sēklinieka audi.
audzēklis Audzēknis; audžubērns.
audzēksnis Audzēknis; audžubērns.
audže Audzēknis.
audzētnis Audzēknis.
konvikts Audzēkņu internāts pie katoļu ģimnāzijām un teoloģiskām fakultātēm.
audzītis Audzēkņu vakars.
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām.
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības.
indīgie augi augi, kas veido un uzkrāj toksiskas vielas, kuras var izraisīt cilvēku un dzīvnieku saindēšanos vai bojāeju.
alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību.
eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas.
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi.
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
sēklotne Auglenīcas daļa, kas satur daudz sēklu.
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi.
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
neveronis Auglis, kas pēc sēklu nobriešanas neatveras.
bezsēkle Auglis, oga bez sēklām.
serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni.
serds Augļa sēklotne.
augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu.
līmbante Augļu koku kaitēkļu ķeramā josta.
augļu un sēklu izplatīšanās augļu un sēklu noraisīšanās no mātesauga un nokļūšana iespējami tālāk no tā.
hidrohorija Augļu, sēklu u. c. auga daļu izplatīšanās ar ūdens palīdzību.
zoohorija Augļu, sēklu un sporu izplatīšanās ar dzīvnieku palīdzību.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
paaugties Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); paaugt (1).
paaugt Augot kļūt lielākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt.
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks.
stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks.
sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu.
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai.
piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču.
Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha.
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, atraisītība.
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru.
ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei.
agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
ģeneralitāte Augstākais (bruņoto spēku) komandējošais sastāvs.
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu.
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
Odins Augstākais dievs skandināvu mitoloģijā; visu dievu un cilvēku tēvs.
vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem.
kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi).
horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks.
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.).
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u.tml.
flops Augstlēkšanas stils, kurā sportists latiņu pārvar atmuguriski.
osborns Augstlēkšanas stils, kurā sportists pārvar latiņu sāniski.
augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
triple-double Augsts basketbolista rezultativitātes radītājs viena spēlē: iegūti vismaz 10 punkti, izdarītas vismaz 10 rezultatīvas piespēles un izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, respektīvi, trijos aktivitāšu veidos sportista rezultativitāte izsakāma ar divciparu skaitli.
aizsardzības augstskola augstskola, kas sagatavo civilos un militāros darbiniekus aizsardzības spēku vadošiem amatiem.
pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
lektors Augstskolu mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
augšsēklotne Augšējā sēklotne.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem.
sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas.
edestīns Augu globulīns, atrodams sēklās (kaņepju, saulespuķu, rīcina), satur visas neaizvietojamās aminoskābes.
orhis Augu ģints orhideju dzimtā ar sēkliniekam līdzīgiem diviem bumbuļiem.
ģeotropisms Augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku.
fitomitogēns Augu izcelsmes viela, kas inducē mitozi cilvēka šūnās.
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
ģeotrofisms Augu orgānu spēja zemes gravitācijas spēka ietekmē ieņemt noteiktu stāvokli pret Zemes centru.
uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašapsēja.
pašapsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās; pašizsēja.
mirmekohorija Augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas).
mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.).
pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks.
pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
kulainis Augumā sīks cilvēks.
apauklēties Auklējot pieņemties spēkā (un izaugt).
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
vēsais Aukstasinīgs cilvēks.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
lēceņiem Aulēkšīem.
grums Aumaļība, straujums, spēks.
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
nuts Auna zirņi - viengadīgs pākšaugs ar ēdamām sēklām; kultūraugs.
pustekulis auns ar vienu sēklinieku.
gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums.
cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc raizēm to sauc par aborigēnu pulksteni.
Vidžingara Austrālijā, Rietumkimberlijā dzīvojošo vororu mitoloģijā - pirmais cilvēks, kas nomira.
joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
anatolijs Austrumnieks; saules lēkts.
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni.
dendis Auša, aušīgs cilvēks.
aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
jukurēt Aušīgi lēkāt apkārt.
žoldurs Aušīgs 1 cilvēks.
albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
ģirba Aušīgs cilvēks.
šāklis Aušīgs cilvēks.
žabris Aušīgs cilvēks.
žagals Aušīgs cilvēks.
žalga Aušīgs cilvēks.
zārgalis Aušīgs, draisks cilvēks.
šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
driskus Aušīgs, muļķīgs cilvēks.
amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks.
elderis Aušīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
bibliotēka-automobilis Autobibliotēka.
bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās.
komerctransports Automašīnas, ko lieto preču vai darbaspēka pārvadāšanai kā daļu no tirdzniecības pasākuma.
aktogrāfs Automātiska ierīce cilvēka vai dzīvnieku kustību aktivitātes grafiskai reģistrācijai.
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program").
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis galvenokārt dzīvā spēka iznīcināšanai ar lodēm.
Zemes mākslīgais pavadonis automātisks kosmiskais lidaparāts, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi.
datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem.
sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai.
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
avioaparāti Autonomās borta mērierīces, kas paredzētas iznformācijas saņemšanai par lidaparāta lidojumu, spēka iekārtu un citu borta ierīču darbības parametriem.
galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
autobuss Autotransporta līdzeklis, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai.
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
aviouzbrukums Aviācijas izmantošanas forma sauszemes karaspēka uzbrukuma operācijās.
aviodivīzija Aviācijas karaspēka vienība.
avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
degtvertne Aviācijas munīcija, kas paredzēta pretinieka dzīvā spēka un kara tehnikas iznīcināšanai ar aizdedzinošām vielām.
stratēģiskā aviācija aviācijas veids gaisa kara spēkos; tās uzdevums - dot triecienu pretinieka stratēģiskajiem objektiem, kas izvietoti aizmugurē, un svarīgiem objektim frontē, kā arī veikt izlūkošanu.
degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
ekspluatācijas dzīvotspēja aviokonstrukciju īpašība – gaisakuģa drošums visos apstākļos, kad notiek daļēja vai pilnīga spēka elementu sagrūšana.
Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku.
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks.
krīkle Badakāsis (par cilvēku vai dzīvnieku).
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
biezītis bagātnieks, cilvēks ar naudu.
biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
kapitālists bagāts cilvēks.
frej-freja Bagāts cilvēks.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
onanofobija Bailes no cilvēka psihei un veselībai kaitīgām sekām, ko var radīt onānisms.
bibliofobija Bailes no grāmatām, bibliotēkām.
pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei.
homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem.
pirafobija Bailes no uguns, ugunsgrēka.
drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
očkomjot Bailīgs cilvēks.
tireklis Bailīgs cilvēks.
špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks.
jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
baņabi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
puni Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
sangi Bakelu grupas ciltis, dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
babiri Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
balombi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
baperi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
mabudi Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
vageniji Bakomi cilšu grupas cilts, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos.
bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem.
anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā.
variolovakcīna Baku vakcīnas limfa, ko iegūst no teļa, kurš potēts ar cilvēka baku pustulu saturu.
zarnu balantīdija balantīdiju suga ("Balantidium coli"), kas parazitē cilvēka un cūku zarnu traktā; ierosina balantidiāzi.
zilsalns Bāli zilganpelēks.
baļļuks Balle; diskotēka.
baložupelēks Baložpelēks.
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
bālēne Bāls cilvēks.
bālēns Bāls cilvēks.
bālotne Bāls cilvēks.
bālotnīte Bāls cilvēks.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
ģiebs Bāls, vārgs cilvēks.
ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis.
Dimorphotheca pluvialis baltā dimorfotēka.
Antrodia sinuosa baltā ēku piepe, šīs ģints suga.
Apatele leporina baltā pelēkpūcīte.
spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks.
baltbārdainis Baltbārdis - cilvēks ar baltu bārdu.
baltgālis Baltgalvis - gaišmatis, cilvēks ar linu krāsas matiem.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti.
baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
BALTBAT Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljons.
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību.
pelēkbalts Balts ar pelēku nokrāsu; iepelēks.
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai.
arsenopirīts Balts vai pelēks minerāls FeAsS, galvenais arsēna rūdu komponents.
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
apomorfina hidrohlorids balts, iepelēks pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts.
svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
krūts Baļķa gals, kurā izveidoti ierobi savienošanai (ēkas stūrī).
cepurbaļķis Baļķis, ko ēku būvējot, liek uz aplodām.
Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
bastonāde Barbariska cilvēku sodīšana - sišana ar nūju pa kāju pēdām un muguru.
vergelds Barbaru tiesībās - atlīdzība naudā par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja aizstāt asinsatriebību.
tumšais Barbemins, nātrija etiminālsāls, kā ietekmē cilvēks zaudē paškontroli.
bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks.
bārzdainis Bārdains cilvēks.
tyučs bargs cilvēks.
ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
dzeltenums Barības vielu rezerve, kas uzkrājas cilvēka un dzīvnieku olšūnās.
solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai.
šarva Bariņš (cilvēku, dzīvnieku), nereti tādi, kas nāk ko lūgt, vai nāk ar savu uzstājību.
varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
virksts Bars, pūlis (civlēku).
kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
peldbaseins Baseins, kas ir iekārtots peldēšanai, arī peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
Batara Guru bataku (Sumatras sala, Indonēzija) mitoloģijā - galvenais augstāko dievu triādes dievs, zemes un cilvēku rases radītājs.
sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
kārumnieks Baudkārs cilvēks.
melilitbazalts Bazalts ar nelielu kramskābes saturu, smalkgraudains, tumši pelēkā krāsā.
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
baznīcļaudis Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
baznīcļauži Baznīcēni - cilvēki, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskās ceremonijās.
baznīcgājējs Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
baznīcnieks Baznīcēns - cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā.
gore Bēdas nepatikšanas; tā sauc arī nepatīkamu, apnicīgu cilvēku.
bēdnieks Bēdīgs, noskumis cilvēks.
bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
šķīst Beigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku grupu, pasākumu).
čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
jukt Beigties, zust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa.
vakara (arī rieta) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
rieta (arī vakara) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei).
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
hipūrskābe Benzoīlglikokolls, grūti šķīst ūdenī, viegli alkoholā, grūtāk ēterā; lielā daudzumā atrodama zālēdāju, mazāk cilvēka urīnā.
bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
emulis Bērnišķīgi muļķīgs cilvēks.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
balodis Bērns; mīļš cilvēks.
būzēlis Bērnu biedēklis.
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi.
lelle Bērnu rotaļlieta cilvēka izskatā.
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā.
Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā.
spiediena zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
spiediena (hidrauliskais) zudums berzes spēku izraisītais spiediena samazinājums šķidruma vai gāzes kustībā.
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
skābardis Bērzu dzimtas ģints ("Carpinus"), koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem - riekstiem, kam ir liels trīsdaļīgs spārns; 25 sugas, Latvijā 1 suga.
noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
anoftalms Bez acīm piedzimis cilvēks.
atgrūst Bez ārēju spēku iedarbības attālināt vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
nenožs Bez dzīvības spēka un spirgtuma.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
bez elpas bez spēka, pilnīgi satriekts.
adinamisks Bez spēka.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks; pārgalvis, nebēdnis.
dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
kramaslis Bezkaunīgs cilvēks, kurš jaucas ne savās lietās.
apiols Bezkrāsaini kristāli, iegūti no pētersīļu un seleriju sēklu ēteriskās eļļas; lietots kā hinīna aizvietotājs, arī pret dismenoreju tūsku.
bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
tušņa Bezpalīdzīgs, lēns, tūļīgs cilvēks.
brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu.
bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks.
bezprātis Bezprātīgs cilvēks.
konjunktūrists Bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem; konjunktūras cilvēks.
konjunktūras cilvēks bezprincipu cilvēks, kas savā labā veikli izmanto stāvokli, apstākļus, situāciju, maina savus uzskatus atkarā no tiem.
drabulis Bezrakstura cilvēks.
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks).
partenokarpija Bezsēklu augļu attīstīšanās bez apaugļošanās.
bezsēklas Bezsēklu.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
ļurga Bezspēcīgs cilvēks.
čembris Bezspēcīgs, vecs cilvēks.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
atšiepties Bezspēkā noslīgt.
saļupt Bezspēkā sabrukt (par cilvēku).
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis.
beznoža Bezspēks.
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
iloti beztiesiski cilvēki.
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
Ādams Bībelē - pirmais cilvēks, kuru Dievs radīja pēc savas līdzības; visu cilvēku ciltstēvs.
azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus.
pagāns Bībelē cilvēks, kas nav jūds; vēlāk pagānisma, kāda nekristīgā kulta piekritējs; šajā nozīmē sākts lietot ap 370. g.
apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu).
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli.
Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
depozītbibliotēka Bibliotēka, kas pieņem glabāšanā bibliotēkās mazizmantotus iespieddarbus un citus dokumentus.
biblene Bibliotēka.
b-ka Bibliotēka.
starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav.
dublets Bibliotēkās - otrais grāmatas eksemplārs.
papildkartīte Bibliotēkas alfabētiskā kataloga kartīte ar papildaprakstu.
kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru.
pamatkomplektēšana Bibliotēkas fondu komplektēšana atbilstoši bibliotēkas profilam.
pamatkartīte Bibliotēkas kataloga kartīte ar pamataprakstu.
priekšmetu katalogs bibliotēkas katalogs, kurā dati par iespieddarbiem, dokumentiem u. tml. grupēti pēc tālos aplūkotajiem jautājumiem, kas savukārt grupēti sistemātiskā vai alfabētiskā secībā.
palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru.
abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju.
lasāmmāja Bibliotēkas paveids (Latgalē no 1919. gada līdz 1920. gadam un Padomju Savienībā 20. gs. 20. un 30. gados).
priekšmetošana Bibliotēkas priekšmetu kataloga iedaļas jeb rubrikas noteikšana un tās formulēšana kataqloga vajadzībām; arī tematikas jeb "priekšmeta" noteikšana grāmatai, lai ievietotu tās aprakstu priekšmetu katalogā.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
jaunieguvums Bibliotēkas, muzeja u. tml. fonda jauns papildinājums.
ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā.
numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru.
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
bidža Bidze; muļķīga cilvēka iesauka.
bubins Biedēklis (bērnu baidīšanai).
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
amuklis Biedēklis, āksts.
atbaideklis Biedēklis, atbaidīšanas līdzeklis.
drausmenis Biedēklis, briesmonis, nezvērs.
ummaks Biedēklis, briesmonis.
drebeklis Biedēklis, bubulis, baiglis.
bebele Biedēklis, bubulis.
bebelis Biedēklis, bubulis.
bebels Biedēklis, bubulis.
ķēmēks Biedēklis, jocīga, satuntulējusies persona ar atbaidošu izskatu.
spogotājs Biedēklis, ķēms; miruša cilvēka gars.
dūdulis Biedēklis, ķēms.
baiģis Biedēklis; spoks, rēgs.
baismeklis Biedēklis.
biedākls Biedēklis.
biedēkls Biedēklis.
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
kannabinons Bieza sveķaina viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm, rada halucinācijas, uztraukumu, nevaldāmu vēlēšanos lēkāt.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
rīcineļļa Bieza, viskoza bezkrāsas vai iedzeltena eļļa, ko iegūst no rīcina sēklām.
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
drapāns Biezi saģērbies cilvēks.
ģuģine Biezi saģērbies cilvēks.
hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku).
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
bygucs Bigucis - gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai.
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
divvalodīgais Bilingvs - cilvēks, kas noteiktās funkcijās un situācijās spēj lietot divas valodas, tās nejaucot.
sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
insekticīdais papīrs biocīds papīrs, kas pasargā iesaiņotos izstrādājumus no kaitēkļiem.
biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus.
biogrāfs Biogrāfijas autors; cilvēks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
dzīvošana Bioloģiska eksistence (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī augiem, to daļām).
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
simpatīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas izdalās dzīvnieku un cilvēka organismā, nervu impulsiem izplatoties orgānos; pēc ķīmiskā sastāva tie tuvi adrenalīnam un tā maiņas produktiem.
kateholamīni bioloģiski aktīvas vielas, kuras veidojas cilvēku un dzīvnieku organismā un kurām ir hormonu un mediatoru funkcijas, piemēram, adrenalīns, noradrenalīns.
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par cilvēkiem).
mirt Bioloģiski beigt funkcionēt (par cilvēka ķermeņa daļām).
dzīvot Bioloģiski eksistēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos.
biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika.
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
Mahapeine Birmiešu mitoloģijā - dievība, kas cilvēkiem palīdz gūt sekmes un uzvaras.
birzt Birt (par gatavām sēklām).
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā.
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu pūznis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu.
biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
biešu blakts blaktīm piederošs 3-4 mm garš biešu kaitēklis, kas sūc lapu sulu un izplata virālo lapu čokurošanos.
blakusēka blakus esošā ēka.
ugunszars Blakus galotne kokam; koku ar divām galotnēm uzlūkoja par bīstamu, saistot gan ar raganām, buršanu, gan ar iespējamām pērkona iesperšanas un ugunsgrēka briesmām.
gātelis Blandonis, klimsts; bezbēdīgs cilvēks.
tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
snapūzis blēdīgs cilvēks.
špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe.
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks.
rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos.
biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
Verbascum densiflorum blīvziedu deviņvīruspēks.
suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē.
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
lauturis Bļāvējs, brēkulis.
body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai.
obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.
uzbrukšana bojājumu radīšana (augiem) - par kaitēkļiem, slimībām
Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
bonpo Bon cilvēki - bon mācības sekotāji.
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma.
ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas.
augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
dharmašastra Brahmaņu sastādītie noteikumu un priekšrakstu krājumi Senajā Indijā 1.-4. gs., kuros bija reglamentēta cilvēka sabiedriskā un personiskā dzīve atkarībā no viņa piederības noteiktai kastai.
bračs Brālis (uzrunājot tuvu cilvēku).
brašulis Brašs cilvēks.
ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
nest Braucot pārvietot (uzņemto kravu, cilvēkus) - par transportlīdzekļiem.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas.
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas.
aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt.
klizma Brēka, aizmuguriska aprunāšana.
klizme Brēka, aizmuguriska aprunāšana.
bļaustoņa Brēka, klaigas.
vēkšana Brēkšana.
atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj.
ūpēt Brēkt kā ūpis.
tīmerēt Brēkt, bļaut.
svākšēt Brēkt, kliegt.
ņirzēt Brēkt, pīkstēt kā sivēni aukstā laikā vai lietū.
ģerot Brēkt, raudāt.
vaukst Brēkt.
Teiču II ezers Brēku ezers Atašienes pagastā.
kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
dundulis Brēkulis (par bērnu).
īdaļa Brēkulis, bļauris.
biuvas Brēkulis, bļāvējs, bļauris.
kauķis Brēkulis, bļāvējs, bļauris.
brēcējs Brēkulis, bļāvējs, kliedzējs.
ķērklis Brēkulis, bļāvējs.
klāga Brēkulis, bļāvējs.
krākle Brēkulis, bļāvējs.
biuas Brēkulis, brēķis, bļauka, bļāvējs, bļauris.
kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
rēķis Brēkulis, raudulis, bļāva.
rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns.
rēvelis brēkulis, raudulis.
brēķis Brēkulis.
kaukaļa Brēkulis.
izpletnis Bremzēšanas ierīce, kas kustības ātruma samazināšanai izmanto vides pretestību; viegla, izturīga auduma kupols, kas gaisa pretestības ietekmē izplešas; lieto lēkšanai no lidaparātiem, kravu nomešanai, lidaparāta bremzēšanai pēc nosēšanās.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām.
automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
nāves punkts brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni.
trejbridis Bridnis, ar ko zvejo trīs cilvēki.
nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
Frankenšteins briesmīgs cilvēks.
Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
bājava Briesmonis, biedēklis.
biesons Briesmonis, biedēklis.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
brūnpelēks Brīni pelēks.
brīnumspēks Brīnumains spēks.
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni.
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
brīvais Brīvais plānojums - apbūves veids, kurā ēkas izvietotas kvartāla teritorijā, bez prasībām apbūvēt tā perimetru.
peldētava Brīvdabas sporta bāze peldēšanas, daiļlēkšanas un ūdenspolo treniņiem un sacensībām, kā arī iedzīvotāju apmācībām peldēšanā.
cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
brīvcilvēks Brīvs cilvēks (pretēji vergam).
privatier Brīvs cilvēks, cilvēks bez nodarbošanās, rantjē.
brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks.
vaļinieks Brīvs cilvēks.
jēlums Brūce (cilvēkam vai dzīvniekiem), kas radusies stipra nobrāzuma, noberzuma rezultātā.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā.
pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
ruslains Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
ruslans Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
rusls Brūngani sārti pelēks (par krāsu).
pelēkbrūngans Brūngans ar pelēku nokrāsu.
paduls Brūnīgs, pelēki brūns.
pelēkbrūns Brūns ar pelēku nokrāsu.
neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
asins izliešana bruņota cīņa, kauja ar cilvēku upuriem.
pārbruņošanās Bruņotajos spēkos esošo morāli novecojušo vai fiziski nolietoto ieroču, militārās tehnikas, militārā īpašuma objektīvi nepieciešams nomaiņas un aizstāšanas ar modernizētiem paraugiem process.
tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām.
reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam).
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
bundesvērs Bruņotie spēki Vācijā.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas atrodas kaujas gatavībā miera laikā
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
BS Bruņotie spēki.
ceļu karaspēks bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
novājināšana Bruņoto spēku darbības efektivitātes samazināšanās personālsastāva un materiālās daļas zaudējumu dēļ.
manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties.
mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests.
remilitarizācija Bruņoto spēku militārā potenciāla atjaunošana (atbruņotā valstī, teritorijā).
komplektēšana Bruņoto spēku papildināšana.
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem).
pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
bruņoto spēku veids bruņoto spēku sastāvdaļa, kas specializēta kara darbībai noteiktā ģeogrāfiskā vidē.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids (sastāvdaļa), kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību divpusējas kaujas mācības apvidū, kara laikam tuvinātos apstākļos.
kaujasdarbības Bruņoto spēku visu veidu daļu, vienību, apvienību organizētas darbības, veicot kaujas uzdevumus.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
babs Bubulis, biedēklis bērniem.
budulis Bubulis, biedēklis, ķēms.
budze Bubulis, biedēklis; Ziemsvētku vecītis.
budzis Bubulis, biedēklis.
būre Būda, sliktas kvalitātes ēka.
budinka Būdiņa; (neliela) ēka, arī jaunbūve.
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi.
nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa.
struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi.
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā.
hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
pretburvības vārdi buramie vārdi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
pretburvības līdzekļi buršanas līdzekļi, kas palīdz atspēkot citu buršanu.
maģija burvestība, burvība; neizskaidrojams spēks, kas ietekmē cilvēku.
pēkšņu vārdi burvju vārdi pēkšņas nelaimes izraisīšanai.
mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
stāvēt (kāda) spēkā būt (kāda) spēkos.
būt spēkā būt ar juridisku spēku.
izspurt Būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku).
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
pelēkot Būt ar pelēku nokrāsu.
saderēt Būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu.
(sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
derēt Būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
pieķerties Būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem.
būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
vērsties Būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
krist uz deguna būt galīgi bez spēka.
strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
piederēt Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izavērties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku).
zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2).
(tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
(tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam).
lakarēt Būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas.
lanckāt Būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku).
apspurt Būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku).
bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
būt pa kaulam (kādam) būt pa spēkam, būt piemērotam.
sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1).
sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
salt Būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
mācīties Būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēka) darbībai rodas citāda, nevēlama vērsība, ka nevēlami pārmainās (cilvēka), parasti psihiskais, stāvoklis; šādā veidā ietekmēt (darbību, stāvokli) cilvēkam.
suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
raustīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
atvirzīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas.
radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju).
apturēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību.
vadīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) darbojas, izturas kādā veidā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
pāraudzināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā.
noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
pārdzīt Būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
iemest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību).
raut Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli.
nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
piedot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
iemest Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
paņemt Būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks).
aizvest Būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu).
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
celt Būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa.
pārraut Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārtraukt Būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā.
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli kādam.
tīties pa kājām būt par traucēkli kādam.
stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli.
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
(ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
derēt Būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
noderēt Būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par cilvēku).
vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
slimot Būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
uzglabāties Būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
briest Būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
piestāvēt Būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli.
pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
uzsūkt Būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām.
saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
čumēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
mudžēt Būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas.
ņudzēt Būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2).
šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
perturbēt Būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem).
sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
tecēt Būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu).
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.).
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
dvesmot Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5).
dvest Būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi).
kaštavāt Būt vērtam (par cilvēku).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
būtlegers Butlegers - cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; kontrabandists.
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā).
sēdināties Būvējot tikt novietotam (par baļķiem guļbūves ēkā).
nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
būvēties Būvēt savām vajadzībām (ēkas, mājas).
būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
būvaprēķins Būvmateriālu un darbaspēka izmaksu aprēķins.
trifluridīns C~10~H~11~F~3~N~2~O~5~, pretvīrusu savienojums, kas bloķē vīrusa dezoksiribonukleīnskābes sintēzi; lieto cilvēka herpesvīrusu 1 un 2 izraisīta keratīta un keratokonjunktivīta ārstēšanai.
aldrīns C~12~H~8~Cl~6~ - hlororganisko savienojumu grupas insekticīds, ļoti spēcīga pieskares inde, balta, kristāliska viela, bez smakas, kas nešķīst ūdenī, lieto kaitēkļu apkarošanai.
liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts.
pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi.
ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā.
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās.
stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
mironskābe C10H17NS2O, tās kālija sāls ir sinepju sēklu glikozīds sinigrīns, no kura hidrolīzes procesā veidojas alilizotiocianīds.
soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
mefobarbitāls C13H14N2O3, ilgstošas darbības barbiturāts, sedatīvs un miega līdzeklis; lieto nemiera un trauksmes ārstēšanai, kā arī lielo un mazo epilepsijas lēkmju gadījumā krampju pārtraukšanai.
rumicīns C15H10O4, hrizofānskābes izomērs skābeņu sēklās.
hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds.
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma.
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās.
veratrskābe C9H10O4, atrodas sabadilā un baltās veratres sēklās.
metarbitāls C9H14N2O3, barbitāla atvasinājums, pretkrampju līdzeklis; lieto epilepsijas lēkmju profilaksei un pārtraukšanai.
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem.
traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
dūka Caurums, atvere (piemēram, kādā mašīnā, ēkas daļā).
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
Bebrenes muižas pils celta eklektisma stilā, celtniecība pabeigta 1896. g., sākotnēji bijusi divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, bet pēc 2. pasaules kara mansards aizstāts ar 3. stāvu.
Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
budavāns Celtne, ēka, piebūve.
rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
celtne Celtniecības procesā izveidots objekts vai objektu komplekss; arī ēka.
vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
būvgrāvis Ceļamās ēkas pamatu, kanalizācijas un ūdensvada cauruļu, elektrības kabeļa ierīkošanai izrakts grāvis.
akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
karot Censties ar fizisku spēku (kādu) pieveikt, pārspēt (parasti ķildojoties).
cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
centrifugalspēks Centrbēdzes spēks.
radiālais ventilators centrbēdzes ventilators, kas gāzu plūsmu rada starp rotējoša darbrata lāpstiņām esošās gāzes centrbēdzes spēka ietekmē.
centripetālais spēks centrtieces spēks.
cepājs Cepējs; cilvēks, kas labi prot cept (maizi, kūkas u. tml.).
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā.
Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas.
Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā.
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē.
iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats.
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku.
apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja.
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela.
respektabls Cienīgs, cienījams, arī ievērojams (par cilvēku).
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
iespīlēt Cieši ietērpt (šaurā apģērbā, apavos ķermeņa daļas, cilvēku).
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
saplakt Cieši pieplakt (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
saritināties (arī savilkties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savilkties (arī saritināties) kliņģerī cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
kamols Ciešs cilvēku kopums.
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
kopsaime Ciešs, vienots kolektīvs, cilvēku grupa.
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu.
sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
skrausts Ciets sēklis upē starp dziļākām vietām.
akmenssēklis Cietsēkle ("Lithospermumu").
cietgraudes Cietsēkles ("Lithospermum").
lithospermum Cietsēkles.
tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense").
ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale").
ašņadziris Cietsirdīgs cilvēks.
cietsirdis Cietsirdīgs cilvēks.
grimba Cietsirdīgs cilvēks.
cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
quot homines, tot sententiae cik cilvēku, tik viedokļu.
uz velna paraušanu cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
par mantu cik vien iespējams, visiem spēkiem.
ko (arī cik) nagi nes cik vien ir spēka, cik ātri vien spēj (ko darīt).
visā spēkā cik vien spēka (ko darīt, veikt)
no visa spēka, arī visiem spēkiem cik vien spēka (ko darīt, veikt).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem.
cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā.
bakeli Cilšu grupa (bakeli, baņabi, puni, sangi), dzīvo Gabonas dienvidos un Kongo Republikā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
bakomi Cilšu grupa (bakomi, babiri, baperi, balombi, mabudi, vageniji u. c.), dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos, valoda (kikomo) pieder pie bantu saimes kongo grupas, daļa runā kingvanu valodā (savahilu valodas dialekts), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults); komo; babiri.
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
dibins Cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta.
vidstropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidstrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidtropis Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
vidtrops Cilvēka (arī dzīvnieka) viduklis.
ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
strabisms cilvēka acu koordinētu kustību traucējumi, šķielēšana.
nenovēršams Cilvēka aiziešana no dzīves; nāve.
cilvēkfaktors Cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros.
ekocīds Cilvēka apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
vokācija Cilvēka apzināts Dieva aicinājums īpašam darbam vai uzdevumam.
atmiņa Cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
megalografija Cilvēka attēla pagatavošana dabiskā lielumā.
dzīves uztvere cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās.
krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla.
ēdināšana cilvēka barošana
Pulex irritans cilvēka blusa.
ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot.
garīgā seja Cilvēka būtība.
hiperkompensācija cilvēka centieni gūt panākumus tajās darbības jomās, kurās viņš jūtas visvājākais.
Ascaris lumbricoides cilvēka cērme.
ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
asinis Cilvēka daba; arī temperaments.
ergometrija Cilvēka darbaspēju, organisma funkcionālo pārmainu noteikšana ar ergometru.
šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
ražotājspēki Cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa).
taka Cilvēka darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
antropogēns Cilvēka darbības izraisīts faktors, antropogēnais faktors.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
antropogēns Cilvēka darbības radīts, sociogēns.
antropogēnisks Cilvēka darbības radīts.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
dzīvais darbs cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā.
antropoteisms Cilvēka dievināšana, Dieva spēka meklēšana cilvēkā.
auglis cilvēka dīglis no 9. attīstības nedēļas līdz piedzimšanai.
dzimumdiena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja; dzimšanas diena.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
dzimumaktivitāte Cilvēka dzimumsistēmas funkcionalitāte un tās attīstība.
biogrāfija Cilvēka dzīve un darbība.
liktenis Cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei.
ekoloģiskā drošība cilvēka dzīvei svarīgu ekoloģisku interešu aizsardzības stāvoklis.
pieaugušā periods cilvēka dzīves daļa no seksuālā brieduma līdz nāvei.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
rudens cilvēka dzīves posms, kam raksturīga aktivitātes samazināšanās, novecošana
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
ceļš Cilvēka eksistence, darbība, darbības virziens; dzīves gaita, gājums.
sejs Cilvēka ēna.
urogastrons Cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas.
eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
neoantrops Cilvēka evolūcijas stadija - fosilais mūsdienu cilvēks (lat. "Homo sapiens fossilis"); dzīvojis vēlajā paleolītā.
hominizēšanās Cilvēka evolucionāra veidošanās.
somatomērs Cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā.
pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
somatika Cilvēka fiziskais un fizioloģiskais raksturojums.
antropometrija Cilvēka fiziskās attīstības pētīšanas metode.
darbaspēka atražošanās cilvēka fizisko un garīgo spēku, darbspējas patstāvīga atjaunošanās.
darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji.
elektroihnogrāfija Cilvēka gaitas pētīšana un vadīšana ar speciālu aparātu - elektroihnogrāfu.
šmauksture Cilvēka galva.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.
miroņgalva Cilvēka galvas skelets.
pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
psīhogeneze Cilvēka gara darbības attīstība (jūtu, gribas, domu, valodas u. t. t).
pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
veselības (nostiprināšanas) grupa cilvēka grupa, kura izveidota īpašām fiziskās kultūras nodarbībām, kas paredzētas veselības uzlabošanai.
sprākla cilvēka ģenitālijas.
ietekme Cilvēka iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (4).
izmantošana Cilvēka iesaistīšana kāda uzdevuma izpildē vai pasākumā.
seksuālā vardarbība cilvēka iesaistīšana seksuālā darbībā pret viņa paša gribu.
sociālā perspektīva cilvēka iespējas uzlabot savu labklājību un celt savu sociālo statusu.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
ietekme Cilvēka īpašību, psihiskā stāvokļa, rīcības iedarbība uz (kāda) rīcību, izturēšanos, uzskatiem.
fēce Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
dirsali Cilvēka izkārnījumi.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
strunkulis Cilvēka izkārnījumu gabals.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne.
oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
pliknis Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; arī akts.
akts cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
akts Cilvēka kailķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā.
cibuks Cilvēka kāja no pēdas līdz ikriem.
veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
slumpa cilvēka kājas.
biokinemātika Cilvēka kustību darba procesā aprakstīšana, neanalizējot to cēloņus un mērķus.
biodinamika Cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
antropotomija Cilvēka ķermeņa anatomija.
krists Cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem.
seksīgs Cilvēka ķermeņa formas vai rīcība, kas rada seksuālo pievilcību, atmodina erotiskas tieksmes.
pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
čemodāns Cilvēka ķermeņa lejasdaļa, dibens.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
somatiskais tips cilvēka ķermeņa uzbūves tips.
fantoms Cilvēka ķermeņa vai tā daļas modelis dabiskā lielumā ķirurģisku u. c. paņēmienu apgūšanai vai mācību demonstrējumiem.
vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss.
pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis).
pāraugsme Cilvēka līdzšinējo paradumu, rakstura, personības īpašību pozitīva pārveidošanās.
darbs Cilvēka lietderīgās darbības rezultāts; veikums, paveiktais.
antropogēnais reljefs cilvēka mainīts vai no jauna veidots Zemes virsmas reljefs.
ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
lizda Cilvēka mājoklis.
Trichocephalus trichiurus cilvēka matgalvis.
homunkuls Cilvēka miesas auglis; pundurītis.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
mūlas Cilvēka mute (kā lamuvārds).
dzīve Cilvēka mūža gaita, biogrāfija.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība.
dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus.
dzīves gājums cilvēka mūžs.
incapacitas Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
inkapacitāte Cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties.
miesas bojājums cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomisks bojājums vai funkcionāls traucējums, kas radies fiziskas, ķīmiskas, bioloģiskas vai psihiskas iedarbības rezultātā.
radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas.
aloplastika Cilvēka orgānu (to daļu) aizstāšana ar audiem svešu vielu (piem., plastmasu) vai ar protēzi.
alter ego cilvēka otra personība; kādam tik tuvu stāvošs cilvēks, ka var izpildīt tā vietu; _burtiski_: "otrais es".
pārdievošana Cilvēka pacelšana dievības stāvoklī, pārlaicīgā sfērā.
iegāļi Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm.
iegālis Cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi.
jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
parafīns Cilvēka pazemošanas veids.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums.
valstspiederība Cilvēka piederība kādai valstij - pilsonība vai pavalstniecība.
lokālidentitāte cilvēka piederības izjūta kādai vietai, apvidum.
antropolatrija Cilvēka pielīdzināšana Dievam; uzskats, ka cilvēkam ir absolūti brīva griba un nemirstīga dvēsele.
empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
dermatoglifika Cilvēka plaukstu un pēdu ādas papillārlīniju un to zīmējumu pētīšana.
atsvešināšanās Cilvēka praktiskās un teorētiskās darbības un tās produktu pārvēršanās par patstāvīgiem, no cilvēka neatkarīgiem spēkiem, kuri valda pār viņu un kļūst tam naidīgi.
pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
antropopātisms Cilvēka psihes īpašību piedēvēšana reālās un izdomātās pasaules priekšmetiem un parādībām.
joga Cilvēka psihes un psihofizioloģijas vadīšanas un pilnveidošanas teorija un prakse (Indijā).
sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem.
augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
Hymenolepis nana cilvēka pundurlentenis.
agrocenoze Cilvēka radīta un uzturēta fitocenoze.
kultūra Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums).
seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
torss Cilvēka rumpis.
runas sintēze cilvēka runai līdzīga audioizvada veidošana, pārveidojot datorā esošos datus tiem atbilstošās fonēmu kombinācijās.
runas pazīšana cilvēka runas datorizēta atpazīšana un tās pārveidošana ciparu formā, kas piemērota uzglabāšanai un apstrādei datorā.
tehnogēns Cilvēka saimnieciskās darbības radīts, ietekmēts.
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
sensus communis cilvēka saprāts.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar samērā īsiem bārdas matiem.
maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
apziņa Cilvēka smadzeņu funkcija - objektīvās realitātes augstākā atspoguļošanas forma.
uzskati Cilvēka sociālās un dabiskās vides paradumu redzējumi.
Enterobius vermicularis cilvēka spalītis.
darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
personības aktivitāte cilvēka spēja veikt sabiedriski nozīmīgus pārveidojumus.
atspēriens Cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu.
dzjaga Cilvēka spēks, enerģija.
akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums.
iekāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
kāriens Cilvēka stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
raksturtēls Cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām.
literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
refleksija Cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere.
apgrēcināšana Cilvēka tiekšanās uz ļaunu, ko ierosina ārēji apstākļi un viņa paša grēks.
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairekļus.
implantācija Cilvēka un augstāko zīdītāju dīgļa iekļūšana dzemdes gļotādā.
antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
dzimumcikls Cilvēka un dzīvnieku dzimumnobriedušo sievišķo indivīdu morfoloģisko un fizioloģisko pārmaiņu komplekss, kas regulāri atkārtojas un ir saistīts ar vairošanās funkciju.
encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces.
augstākā nervu darbība cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu nervu darbība, kas nosaka organisma attiecības ar vidi.
aktinomikoze Cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes.
leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
redzes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti gaismas kairinājuma uztveršanai un analīzei.
dzirdes orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas specializēti skaņu svārstību uztveršanai un analīzei.
garšas orgāni cilvēka un dzīvnieku orgāni, kas uztver un analizē garšas kairinājumus.
binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm.
binaurālais efekts cilvēka un dzīvnieku spēja noteikt, kādā virzienā atrodas skaņas avots, ja skaņu uztver ar abām ausīm.
enterovīrusi Cilvēka un dzīvnieku zarnu vīrusi.
haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
galvaskauss Cilvēka un mugurkaulnieku dzīvnieku galvas skelets.
epifīze Cilvēka un mugurkaulnieku iekšējās sekrēcijas nepāra dziedzeris, starpsmadzeņu veidojums, kas atrodas galvaskausā.
esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder.
sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes.
cilvēka mērogs cilvēka uztverei atbilstošs komfortabls lielums, lielumu attiecības.
sociālais statuss cilvēka vai cilvēku grupas stāvoklis sociālā sistēmā, kuram ir specifiskas ekonomiskas, profesionālas, etniskas u. tml. pazīmes.
homicīds Cilvēka vai cilvēku nogalināšana.
fasciolopsidoze Cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
embrionālā attīstība cilvēka vai dzīvnieka attīstība laikā, kad tas atrodas dīgļapvalkos vai mātes organismā.
embrijs Cilvēka vai dzīvnieka dīglis no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
gūža Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
stress Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
figūra Cilvēka vai dzīvnieka tēls (gleznā, grafikā, fotouzņēmumā u. tml.).
vešana Cilvēka vai dzīvnieka virzīšana noteiktā virzienā.
sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu).
pašizolācija Cilvēka vai sociālās grupas nošķiršanās no citiem cilvēkiem vai sociālām grupām pēc personiskās iniciatīvas.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
karabūve Cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti.
vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
enterobioze Cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo, galvenokārt seksuālo tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
vispārējā izglītība cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.
virsāda Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; epiderma (1).
epiderma Cilvēka, dzīvnieku ādas virsējā kārta; virsāda.
portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, arī sabiedriskas parādības iedarbība uz dabu, tās norisēm.
ietekme Cilvēka, viņa darbības, īpašību iedarbība uz parādībām sabiedrībā.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
dievlīdzība Cilvēkam dotā spēja tuvoties Dievam.
androīds Cilvēkam līdzīgs, automāts cilvēka veidā; cilvēka modelis.
antropoīds Cilvēkam līdzīgs.
piretrīns Cilvēkam maztoksisks augu izcelsmes insekticīds, pieskares insekticīds.
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā.
blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks.
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
androfāgs Cilvēkēdājs.
antropofags Cilvēkēdājs.
antropofāgija Cilvēkēšana, kanibālisms.
PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās).
krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi).
baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā.
makrokefaļi Cilvēki ar lielu vai augstu galvaskausu.
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
spartieši Cilvēki ar pieticīgu dzīvesveidu.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju; vienas amatnieku cunftes locekļi, amatu meistari; šajā kārtā pēc meistarstiķa izgatavošanas varēja uzņemt zeļļus.
makrokefali Cilvēki ar visai lielām galvām, kuri esot dzīvojuši ziemeļrītos no Melnās jūras.
bezsejas cilvēki cilvēki bez izteiktiem, raksturīgiem sejas pantiem, bez raksturīgas individualitātes.
bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes.
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā.
mūsciemieši Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo vienā ciemā.
karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
cilvēku dzimums cilvēki, cilvēce.
papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
pēctecis Cilvēki, cilvēku grupas, paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējā laikposma cilvēkiem, cilvēku grupām, paaudzēm.
sabiedrības krējums cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm.
apkārtējs Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
viņciemieši Cilvēki, kas dzīvo citā, arī kaimiņu ciemā.
pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tai pašā mājoklī.
visvecais Cilvēki, kas dzīvojuši senākos, agrākos laikos.
mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās.
asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2).
brālis Cilvēki, kas ir savstarpēji cieši saistīti.
kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
laulībnieki Cilvēki, kas laulājas vai ir paredzējuši laulāties.
pāris Cilvēki, kas pa diviem ko dara.
internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām.
mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši).
nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji.
mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki.
pakaļpalicēji Cilvēki, kas, piemēram, ejot, braucot, paliek aizmugurē (kādam, kam).
dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
pilsētu iedzīvotāji cilvēki, kuri dzīvo pilsētās.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu, strādnieki.
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
brahicefāļi Cilvēki, kuriem galvas platuma attiecība pret tās augstumu procentos ir vairāk nekā 80.
dolihocefāļi Cilvēki, kuru galvas platuma attiecība procentos pret tās garumu ("galvas rādītājs") ir mazāka par 75.
mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2).
asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
grupa Cilvēki, kurus vieno noteiktas pazīmes, kritēriji.
represētie iedzīvotāji cilvēki, pret kuriem valsts lietojusi vardarbīgus soda paņēmienus, piemēram, reliģiskus spaidus, personu un ģimeņu deportāciju.
publika cilvēki; sabiedrība.
loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos.
pievilcības atlīdzināšanas teorija cilvēkiem pievilcīgāki liekas tie, kuriem viņi paši patīk.
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
pongidae Cilvēkpērtiķi.
iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.).
mežonis Cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis.
hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
dvēsele Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu); cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
sirds cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
apguvējs cilvēks (arī organizācija), kas izmanto (no jauna pieejamos līdzekļus, resursus)
hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
ciskāns Cilvēks (gailis, cālis) ar garām kājām.
ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
bocmanis Cilvēks (kuģa vadības sastāvā), kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa.
šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
dūša Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
valdnieks Cilvēks (piemēram, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
sanitārs Cilvēks (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kas rūpējas par higiēnas prasību ievērošanu.
nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
jubilārs Cilvēks (retāk uzņēmums, iestāde, organizācija), kam ir jubileja.
plebejs Cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks.
ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
sīkpilsonis Cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku.
bariencefālis Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
bariencefāls Cilvēks ar aprobežotu intelektu.
bel esprit cilvēks ar asu prātu, asprātis.
harismātisks līderis cilvēks ar autoritāti, kuras pamatā ir izcilas personiskās īpašības (gudrība, oratora spējas, drosme u. tml.).
baltrocis Cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām.
baltmatis Cilvēks ar baltiem matiem; blondīns.
baltbārdis Cilvēks ar baltu bārdu.
baltacis Cilvēks ar baltu, maigu seju.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
baltģīmis Cilvēks ar bālu seju.
biezpienģīmis Cilvēks ar bālu seju.
čūrlūpis Cilvēks ar biezām lūpām.
vadmallūpa Cilvēks ar biezām lūpām.
bižainis Cilvēks ar bizi vai bizēm.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
brunets Cilvēks ar brūniem, tumšiem matiem.
dižsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām; tāds, kas ir augstsirdīgs.
cēlsirdis Cilvēks ar cildenām īpašībām.
sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
blondīns Cilvēks ar gaišiem matiem; gaišmatis.
gaišmatis Cilvēks ar gaišiem matiem.
baltmutis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu; baltvaidzis.
baltseja Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
baltsejis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
baltvaidzis Cilvēks ar gaišu sejas krāsu.
ķilkāns Cilvēks ar garām kājām.
dolihokefals Cilvēks ar garenu galvas kausu.
gargurnis Cilvēks ar gariem gurniem.
gargūža Cilvēks ar gariem gurniem.
garkaulis Cilvēks ar gariem kauliem.
viliķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
vilniķis Cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem.
gardeguns Cilvēks ar garu degunu.
šmāgans Cilvēks ar garu kaklu.
ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
lietas koks cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām; lietaskoks (3).
lietaskoks Cilvēks ar ievērojamām profesionālām dotībām, labām rakstura īpašībām.
meka Cilvēks ar īsām kājām.
brahikefals Cilvēks ar īsu, apaļu galvas kausu.
bozacis Cilvēks ar izbolītām acīm; arī dusmģs, īgns cilvēks.
linaleitis Cilvēks ar izspūrušiem matiem un bārdu.
cerbuks Cilvēks ar izspūrušiem matiem; ļauns, vardarbīgs cilvēks.
abuzis Cilvēks ar izspūrušiem matiem.
plauķis Cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem.
mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu.
personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
kuplmatis Cilvēks ar kupliem matiem.
vaibstīķis Cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt.
efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
žirafe Cilvēks ar lēnu domāšanu.
čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
ķepzobis Cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem.
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
zirglūpa Cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu.
zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
lenkuris Cilvēks ar līkām kājām, neveiklu gaitu.
greinis Cilvēks ar līkām kājām.
kluīnis Cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās.
kleinis Cilvēks ar līkām, nepareizi veidotām kājām.
zvinacis Cilvēks ar ļaunām, spīdīgām acīm.
bajārs Cilvēks ar ļoti gaišiem (blondiem) matiem; iesauka zēnam ar blondiem matiem.
balgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
baltgalvis Cilvēks ar ļoti gaišiem matiem.
linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
stūrks Cilvēks ar ļoti garām kājām.
ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
suns Cilvēks ar ļoti nevēlamām īpašībām.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
melnacis Cilvēks ar melnām vai ļoti tumšām acīm.
melmatains Cilvēks ar melniem matiem.
melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
fiksatijs Cilvēks ar metāla zobu kronīšiem vai zobu protēzēm.
būdeļbārda Cilvēks ar nekoptu bārdu.
vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
velna ģīmis cilvēks ar nepievilcīgu seju, atbaidošu izskatu.
plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
rāka cilvēks ar netīru seju.
rupucis Cilvēks ar nevēlamām īpašībām; īgns, nepatīkams, neizpalīdzīgs cilvēks.
trihromāts Cilvēks ar normālu krāsu atšķiršanas spēju, kas uztver trīs pamatkrāsas.
vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs.
gremokle Cilvēks ar nosmērētu apģērbu.
bremze Cilvēks ar palēninātu domāšanu.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
pislis Cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi.
pisraģis Cilvēks ar pastiprinātu dzimumtieksmi.
pelēkacis Cilvēks ar pelēkām acīm.
pelēkmatis Cilvēks ar pelēkiem matiem.
sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
perversonis Cilvēks ar perversām tieksmēm.
cerbans Cilvēks ar pinkainiem matiem.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
plezniķis Cilvēks ar platām un leinām kājām.
sēpata cilvēks ar plaušu problēmām.
stilbiķis Cilvēks ar plikiem stilbiem.
tilkainis Cilvēks ar plikiem, tieviem stilbiem.
antipods Cilvēks ar pretējiem uzskatiem un īpašībām vai pazīmēm (salīdzinot ar kādu citu).
raibiķis cilvēks ar raibām, ielāpainām drēbēm.
rudgalvis Cilvēks ar rudiem matiem.
rudmatis Cilvēks ar rudiem matiem.
rūsganmatis Cilvēks ar rūsganiem matiem.
pusmuļķis Cilvēks ar samērā vāji attīstītām prāta spējām.
pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
sarkangalvis cilvēks ar sarkaniem matiem.
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
Jeruzalemes dedzinātājs cilvēks ar sarkanīgiem matiem.
sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
sirmgalvis Cilvēks ar sirmiem matiem; arī vecs cilvēks.
sirma galva cilvēks ar sirmiem matiem.
sirmmatis Cilvēks ar sirmiem matiem.
šķīstsirdis Cilvēks ar skaidru sirdsapziņu.
atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
sproggalvis Cilvēks ar sprogainiem matiem; sprogainis (2).
sprogainis Cilvēks ar sprogainiem matiem.
glāžacis Cilvēks ar stikla aci.
leptostafilīns Cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks.
prozaiķis cilvēks ar šauri praktiskām, sīkām un ikdienišķām interesēm.
ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
grizlis Cilvēks ar šķībiem zobiem.
kocannijs Cilvēks ar tetovējumu, rētu vai citu sevišķu pazīmi.
stilbiķis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
tīterkājis Cilvēks ar tievām, garām kājām.
leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
logopats Cilvēks ar trūkumiem izrunā.
tūba cilvēks ar trulu gaumi.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
tumšgalvis Cilvēks ar tumšiem matiem.
tumšmatis Cilvēks ar tumšiem matiem.
kopčonij Cilvēks ar tumšu ādas krāsu.
kopčonijs Cilvēks ar tumšu ādas krāsu.
tumšvaidzis Cilvēks ar tumšu sejas krāsu.
bezdvēselis Cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka.
lupnadzis Cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās.
žartavnieks Cilvēks ar veiklu, jautu valodu.
zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem; pēcnācējs.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu dzīvnieku.
saimnieks cilvēks attiecībā pret tam piederošu priekšmetu.
baltkājis Cilvēks baltās zeķēs.
pļukata Cilvēks bez cilvēcīga stāvokļa.
ļēlāgs Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
ļeļaks Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
ļēļāks Cilvēks bez gribasspēka un spēka.
bezlūpis Cilvēks bez lūpām.
bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
bomzis Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs.
mihrutka Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas.
dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
ļamaka Cilvēks bez staltas stājas, lempis.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
pazudis cilvēks Cilvēks bezizejas stāvoklī.
bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
deģenerants Cilvēks garīgas izvirtības stāvoklī, izvirtulis.
atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
pandits Cilvēks Indijā, kas savu zināšanu un gudrības dēļ ir iemantojis lielu autoritāti iedzīvotāju vidū.
radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne.
kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
fiziska persona cilvēks kā tiesību un pienākumu subjekts un īstenotājs.
rezoners Cilvēks kas dzīvo vienīgi no prāta aprēķina, bez jūtām.
rezoners Cilvēks kas lieki prāto un ar savām pamācībām moka citus cilvēkus.
prāts iegriežas reti cilvēks kļūst prātīgs.
prāts iegriežas cilvēks kļūst prātīgs.
fazāns Cilvēks komandējumā.
drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
hačiks Cilvēks no Kaukāza.
žukovitij Cilvēks no kriminālvides.
žukovitijs Cilvēks no kriminālvides.
žuks Cilvēks no kriminālvides.
lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
skrandu lācis cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandu lācis; skrandainis.
novicis Cilvēks pārbaudes laikā pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
cerba Cilvēks pinkainiem matiem.
rekonvalescents Cilvēks rekonvalescences stāvoklī.
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
puse Cilvēks vai cilvēku grupa, kas kādās attieksmēs, kādā darbībā ir pretstatīts citam cilvēkam vai citai cilvēku grupai.
hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
kobris Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
kobrs Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
bizzaķis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien.
slokatnis Cilvēks vai dzīvnieks, kas blandās apkārt.
caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
žļampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer.
ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
gremslis Cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd.
slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
kusonis Cilvēks vai dzīvnieks, kurš ātri pagurst.
donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piemēram, naudu); kreditors.
dalba Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
dalbs Cilvēks vai kustonis, kas neturas pie ceļa.
naika Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
naikars Cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam.
galva Cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība).
nepilngadīgais Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
pazīstams Cilvēks, ar ko (kādam) ir vai ir bijusi samērā cieša, arī biedriska saskare.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
pusdraugs Cilvēks, ar ko saista samērā vāja draudzība.
darbabiedrs Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā.
līdzbiedrs Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
kursabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs.
nelaimes biedrs cilvēks, ar kuru saista līdzīga nelaime, vienādi smagi apstākļi.
paziņa Cilvēks, ar kuru saista pazīšanās, ar kuru ir pazīstams.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
baltzobis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir balti zobi.
vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
parādnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija u. tml., kam ir parāds (aizdevējam, kreditoram).
subskribents Cilvēks, arī iestāde, uzņēmums u. tml., kas subskribē (ko).
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa vai organizācija, kas ierosina, uzsāk (kādu pasākumu).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, ar ko cīnās (sadursmē, kautiņā u. tml.).
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
subjekts Cilvēks, cilvēku grupa, kas izzina īstenību un iedarbojas uz to.
rezerve Cilvēks, cilvēku grupa, kas vajadzības gadījumā spēj papildināt vai nomainīt citus kādā darbības nozarē.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
vadonība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu.
sargs Cilvēks, cilvēku grupa, kuras darbība saglabā (ko) sabiedrībā.
abonents Cilvēks, iestāde, kas abonē, kam ir abonements.
rīkotājs cilvēks, ka [rīko]{s:1115}, izdod rīkojumus, noteicējs
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
nonāvēt Cilvēks, kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
smertņiks Cilvēks, kam atcelts nāvessods.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
disponents Cilvēks, kam bankas korespondentu vai komisionāru kontos ir brīvas summas.
neveiksminieks Cilvēks, kam bieži neveicas.
līdzjutējs Cilvēks, kam cita cilvēka bēdas, nelaime izraisa līdzjūtību.
nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
kandidāts Cilvēks, kam draud kas nepatīkams, nevēlams.
pogainis Cilvēks, kam drēbes ar (daudzām uzkrītošām) pogām.
zaudētājs cilvēks, kam dzīvē, darbā u. tml. neveicas
apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
barigloss Cilvēks, kam grūta valoda.
dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
dulbinis Cilvēks, kam grūti padodas lasīšana.
pauperis Cilvēks, kam ilgstoši nav eksistences līdzekļu.
parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
lielmanis Cilvēks, kam ir augsts, ievērojams stāvoklis (sabiedrībā, sabiedrības grupā).
krāsredzis Cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks.
disidents Cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks.
naudas maks cilvēks, kam ir daudz naudas.
dzimtnomnieks Cilvēks, kam ir dzimtnomas tiesība.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
puscilvēks Cilvēks, kam ir fiziski vai psihiski defekti.
matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
kurlmēms Cilvēks, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi.
zvaigzne Cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē).
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
pušelnieks Cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu.
psihopāts Cilvēks, kam ir krasa personības disharmonija, kura traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
pumpis Cilvēks, kam ir kūkums, kumpa mugurā; kuprains cilvēks.
ķumpis Cilvēks, kam ir kumpa mugura.
kuprainis Cilvēks, kam ir kupris (1); kuprītis.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris (1).
kazbārdis Cilvēks, kam ir ķīļbārda.
profesionālis Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē).
zinātājs cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs
speciālists Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
radinieks Cilvēks, kam ir līdzīgas rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml. (ar kādu citu).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
sineastisks Cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem.
balsts Cilvēks, kam ir liela nozīme (piemēram, kādā pasākumā, ģimenē, grupā).
erudīts Cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība.
lutausis Cilvēks, kam ir lielas, atliekušās, atkārušās ausis.
ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
melnbārdis Cilvēks, kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
pusķumpis Cilvēks, kam ir mugurā neliels kūkums.
obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
diktators Cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī.
pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
negausis Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
zaķlūpa Cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, dziļas zināšanas (kādā jomā), pareiza, iejūtīga izpratne.
nindža cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindzja.
nindzja Cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindža.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
idiots Cilvēks, kam ir psihiskas attīstības nepilnīgums vissmagākajā formā.
pienākuma cilvēks cilvēks, kam ir raksturīga augsti attīstīta pienākuma apziņa.
tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
pusmežonis Cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe.
skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
pašlabumnieks Cilvēks, kam ir raksturīga tieksme pēc pašlabuma.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
karjerists Cilvēks, kam ir raksturīgs karjerisms.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms (1).
palaidnis Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
optimists Cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms.
pesimists Cilvēks, kam ir raksturīgs pesimisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno.
talmudists Cilvēks, kam ir raksturīgs talmudisms (2).
urāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urāpatriotisms; urrāpatriots.
urrāpatriots Cilvēks, kam ir raksturīgs urrāpatriotisms; urāpatriots.
daltoniķis Cilvēks, kam ir redzes defekts - daltonisms.
morda Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
mordaks Cilvēks, kam ir riebīga izskata seja.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
vecs cilvēks, kam ir samērā daudz gadu
jauns Cilvēks, kam ir samērā neliels vecums; jaunietis, jauniete.
pusinteliģents Cilvēks, kam ir samērā zema inteliģence (2).
pusmežonis Cilvēks, kam ir samērā zema uzvedības kultūra; arī samērā neapvaldīts, rupjš cilvēks.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi mati.
sārtlūpis Cilvēks, kam ir sārtas lūpas.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt un vairāk gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
sirmbārzdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
kaligrāfs Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
toksikomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot medikamentus, kādu vielu vai vielas, kas galvenokārt iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, bet nepieder pie narkotisko vielu grupas.
narkomāns Cilvēks, kam ir spilgti izteikta patoloģiska tieksme un pieradums lietot narkotiskas vielas.
astēniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas astēnijas pazīmes.
pikniķis Cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes.
sprigacis Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
neprātīgs Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
neprātis Cilvēks, kam ir stipri psihiskās darbības traucējumi.
alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
cietpaurains Cilvēks, kam ir šādas īpašības.
gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
koloratūrsoprāns Cilvēks, kam ir šāds soprāns.
baronets Cilvēks, kam ir šāds tituls.
bēdbrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
sovārģis Cilvēks, kam ir tāds pats vārds, kā runātājam; sovārdis.
filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
tumšbārdis Cilvēks, kam ir tumša bārda.
ūsains cilvēks, kam ir ūsas
budzis Cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis.
rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
cāļgalva Cilvēks, kam ir vāja atmiņa.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
mīkstmiesis Cilvēks, kam ir vājš raksturs; arī laisks, izlutināts cilvēks.
kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
vienrocis Cilvēks, kam ir viena roka.
domubiedrs Cilvēks, kam ir vienādi uzskati, intereses ar kādu.
pārijs Cilvēks, kam ir viszemākais sociālais stāvoklis un visgrūtākie dzīves apstākļi.
vīžainis Cilvēks, kam ir vīzes kājās, cilvēks, kas mēdz valkāt vīzes.
pratējs Cilvēks, kam ir zināšanas (kādā nozarē).
speciālists Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
klekarkājis Cilvēks, kam kāju pēdas sagrieztas uz iekšu.
kuziķis Cilvēks, kam līka mugura, kūkums mugurā.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
beznoža Cilvēks, kam maz prāta.
mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
platāns Cilvēks, kam nav aizpogāts apģērbs.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
tvarjs Cilvēks, kam nav autoritātes kriminālvidē.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziju jūtu.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
vieninieks Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
tukšdirša Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
tukšpakaļa Cilvēks, kam nav naudas; trūcīgs, nabadzīgs cilvēks.
vaļas vīrs cilvēks, kam nav nekādu pienākumu; brīvs cilvēks.
profāns Cilvēks, kam nav nekādu zināšanu, kas ir pilnīgs nemākulis kādā nozarē.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
neredzīgs Cilvēks, kam nav redzes spēju.
bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
nepraša Cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā).
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
goļavkij Cilvēks, kam nekā nav.
goļavkijs Cilvēks, kam nekā nav.
trubaļots Cilvēks, kam nekā nav.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
tekulis un bēgulis cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
dimza Cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
apakšnomnieks Cilvēks, kam objekta nomātājs iznomājis šo objektu vai tā daļu.
enfant gâté cilvēks, kam pārāk daudz glaimo un izdabā; luteklis.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda donora audus.
sadziedātājs Cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied.
kazaks Cilvēks, kam patīk iet, skriet, rīkot.
joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris.
jokdaris Cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
ciema brālis cilvēks, kam patīk staigāt pa citu mājām.
kleķeris Cilvēks, kam patīk triepties (piemēram, ar krāsvielām, māliem).
dzimtīpašnieks Cilvēks, kam pieder dzimtīpašums.
pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
lieluzņēmējs Cilvēks, kam pieder lieluzņēmums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder niecīgs zemes īpašums (līdz 10 ha).
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums.
domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs.
fotomodelis Cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija).
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
savants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
eidētiķis Cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
smertņiks Cilvēks, kam piespriests nāvessods.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; pleiķis (2).
pleiķis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu; plikgalvis.
diplomāts Cilvēks, kam raksturīga diplomātija (2).
ekstraverts Cilvēks, kam raksturīga palielināta sociālā aktivitāte, bieža rīkošanās mirkļa iespaidā.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
piromāns Cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība.
dogmatiķis Cilvēks, kam raksturīgs dogmatisms; dogmatisma piekritējs.
brahikerks Cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu.
pirzobis Cilvēks, kam starp zobiem ir pirzas, t. i. tukšas zobu vietas.
savārdis Cilvēks, kam tāds pat vārds, kā runātājam.
vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā nozarē).
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu.
karodznieks Cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
badakāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
badkāsis Cilvēks, kam vienmēr kaut kā pietrūkst, nepietiek.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
padegulis Cilvēks, kam visa manta sadegusi.
laimes luteklis cilvēks, kam viss vienmēr veicas, arī vienmēr laimējas.
katodonts Cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī.
traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē; cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
sētlaipis cilvēks, kas (daudzkārt) staigā no vienas mājas malas uz otru.
pusburis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
pusburvis Cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādā situācijā, vietā) ir tieši blakus.
vēlētājs cilvēks, kas (kādam ko) vēl
biedrs Cilvēks, kas (kādam) ir tuvs pēc uzskatiem, stāvokļa, darba vai dzīves apstākļiem.
nornieks Cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
ielūdzējs cilvēks, kas (kādu) ielūdz (uz pasākumu, svinībām)
kalpinātājs Cilvēks, kas (kādu) kalpina.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved (3).
māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž.
taisītājs Cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina.
krāmētājs Cilvēks, kas (ko) krauj.
metājs Cilvēks, kas (ko) met.
mīļotājs Cilvēks, kas (ko) mīl (3).
reprezentants Cilvēks, kas (ko) reprezentē (1).
izrīkotājs Cilvēks, kas (ko) rīko, kārto, vada.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs.
gaišreģis Cilvēks, kas (māņticīgo uztverē) spēj pareģot nākotni; pareģis.
krācējs Cilvēks, kas (parasti miegā) krāc.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
piensaimnieks Cilvēks, kas (plaši) nodarbojas ar piensaimniecību.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda.
atgādinātājs Cilvēks, kas [atgādina]{s:1211}
jautātājs cilvēks, kas [jautā]{s:1214}
skrējējs cilvēks, kas [skrien]{s:646}
aģitators Cilvēks, kas aģitē (1), kas nodarbojas ar aģitāciju.
airētājs Cilvēks, kas airē.
eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas; parādnieks.
audiofils Cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu.
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
aizrunātājs Cilvēks, kas aizrunā (par kādu); aizstāvis.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2).
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (1).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (2).
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (3); aktīvs piekritējs, atbalstītājs.
algotnis Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
bakste Cilvēks, kas aiztiek citus, uzmācas citiem.
aizturētājs Cilvēks, kas aiztur (kādu).
sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
āksts Cilvēks, kas ākstās (1).
ākstoņa Cilvēks, kas ākstās.
āvākls Cilvēks, kas ākstās.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
kalps Cilvēks, kas aktīvi darbojas kādas ideoloģijas labā.
tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
vakara cilvēks Cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā.
sabiedrisks darbinieks cilvēks, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē, kam ir sabiedriski pienākumi.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
bizins Cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu (2).
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apkārtklejotājs Cilvēks, kas apceļo pasauli, bieži dodas ceļojumos.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
apdziedātājs Cilvēks, kas apdzied.
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu; apgādnieks (1).
apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks.
bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
tirdzāns Cilvēks, kas apmeklē tirgu.
apmiglotājs Cilvēks, kas apmiglo (2).
apputinātājs Cilvēks, kas apputina (3).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
miglotājs cilvēks, kas apsmidzina augus ar ķimikālijām
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
rieženieks Cilvēks, kas apstrādā riežas (1).
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
apsveicējs Cilvēks, kas apsveic, kas izsaka vai nosūta apsveikumu.
pašnāvnieks Cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
veģetārietis Cilvēks, kas apzināti uzturā lieto galvenokārt augu valsts produktus un pilnībā atsakās no gaļas (bet atkarībā no uzskatiem, var lietot zivis, olas vai piena produktus).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
sadzērājs cilvēks, kas ar kādu sadzer.
kapačātājs Cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma.
krukņa Cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba.
kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
mačetero Cilvēks, kas ar mačeti novāc cukurniedres.
demagogs Cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus.
racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
komiķis Cilvēks, kas ar saviem vārdiem vai izturēšanos izraisa smieklus.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
nodevējs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību ļoti kaitē (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību, izturēšanos kādu apbēdina, sagādā kādam ciešanas.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
bītniks Cilvēks, kas ar savu morāli, uzvedību un apģērbu protestē pret sabiedrības tradicionālo dzīvesveidu (gk. rietumvalstu jaunietis 20. gs. 50. gados un 60. gadu sākumā).
zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
gorlohvats Cilvēks, kas ar skaļu uzstājību panāk sev vēlamo.
blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi (ar zirgu).
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
farizejs Cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj.
apriebējs Cilvēks, kas ārstē ar maģiskām vārdu formulām, darbībām.
pūšļnieks Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu, vārdošanu.
dziedinātājs Cilvēks, kas ārstē ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
kūrviesis Cilvēks, kas ārstējas vai atpūšas kūrortā.
atbalsts Cilvēks, kas atbalsta (2).
atbildētājs Cilvēks, kas atbild (1, 2).
atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
papagajs Cilvēks, kas atkārto tikai svešas domas un vārdus.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
peldviesis Cilvēks, kas atpūšas pie jūras vai kūrortā.
lidotājs cilvēks, kas ātri skrien, brauc
berbelis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
vursulis Cilvēks, kas ātri un neskaidri runā.
pitriņš Cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi.
atriebējs Cilvēks, kas atriebj vai atriebjas.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2).
stagnāts Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnants 2.
stagnants Cilvēks, kas atrodas stagnācijas (2) stāvoklī; stagnāts.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
spēlētājs cilvēks, kas atskaņo mūziku ar mūzikas instrumentu
atskujotājs Cilvēks, kas atskujo kokus.
bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
fakirs Cilvēks, kas atteicies no pasaules priekiem un bēdām, lai lūgšanās un atturībā dzīvotu vienīgi Dievam patīkamu dzīvi; Indijas musulmaņu mūks.
attīstītājs Cilvēks, kas attīsta (filmas, plates).
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
rožkopējs Cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis.
prototips Cilvēks, kas autoram ir noderējis par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram ir noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
sifilofobiķis Cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem.
balinātājs Cilvēks, kas balina.
balsinātājs Cilvēks, kas balsina.
ēdinātājs Cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus).
epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
bēgulis Cilvēks, kas bēguļo; cilvēks, kas vairās (no kā).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (kādu darbu).
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents.
absolvents cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi
zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
apstāvētājs Cilvēks, kas bērēs saka izvadīšanas runu, arī cilvēks, kas vada bēru ceremoniju.
betonētājs Cilvēks, kas betonē; betonēšanas speciālists.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris.
valkata Cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba.
bokšis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšķis Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
bokšs Cilvēks, kas bezmērķīgi staigā apkārt, izvairās no darba, mānās, ākstās.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
čīksts Cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas.
peķis Cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas.
ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
reiboņa Cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis.
pūce Cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs.
gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
niknulis Cilvēks, kas bieži ir nikns.
piktulis Cilvēks, kas bieži ir pikts.
krekšans Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
krekšis Cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē.
purpulis Cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
mietnieks Cilvēks, kas bieži mij, maina (ko).
bezdelis Cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes.
skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs.
šaipla Cilvēks, kas bieži smej, arī izsmej.
šiepla Cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
garvilka Cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu.
čīkste Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud.
čīkstulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud.
ņaudulis Cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
kanoniķis Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
bokātājs Cilvēks, kas bokā; kūlējs.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc (gājējam, braucējam) pretējā virzienā.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
braucējs Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu.
zirdzinieks Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
garāmbraucējs Cilvēks, kas brauc kam garām.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
malkābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas.
zirdzenieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, ka ko pārvadā pajūgā.
zirdznieks Cilvēks, kas brauc pajūgā; cilvēks, kas ko pārvadā pajūgā.
pakaļābraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, kāda.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pretībraucējs Cilvēks, kas brauc sagaidīt (atbraucēju).
apkārtbraucējs Cilvēks, kas braukā apkārt pa mājām (ko uzpērkot, tirgojoties).
bļodnieks Cilvēks, kas braukā apkārt, pārdodams (māla) traukus.
bridējs Cilvēks, kas brien pa dubļiem, vircu u. tml., strādājot smagu darbu.
volontieris Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire").
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
vindsērfingists Cilvēks, kas burā ar vējdēli.
burātājs Cilvēks, kas burā.
cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
augšācēlājs Cilvēks, kas ceļ labību uz kuļmašīnas.
rīta cilvēks Cilvēks, kas ceļas laicīgi un aktīvi darbojas no rīta.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties uz citu rēķina.
reformators Cilvēks, kas cenšas īstenot vai īsteno reformu.
piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
snobs Cilvēks, kas cenšas sekot augstākās sabiedrības modei, gaumei, manierēm u. tml., nicinot tos, kas atrodas zemākā bagātības un sociālā stāvokļa līmenī.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
šovists Cilvēks, kas cenšas sevi izrādīt.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā.
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
dislektiķis Cilvēks, kas cieš no disleksijas.
cietušais Cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā).
ieroču nesējs cilvēks, kas cīnās kāda labā, aizstāv kāda intereses
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
baltgvards Cilvēks, kas cīnījies balto armijā, Pilsoņu karā Krievijā.
krusts un bēdas Cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu.
gremznis Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
nelaimes bērns Cilvēks, kas citiem sagādā bēdas, rūpes.
enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
čāpstans Cilvēks, kas čāpstina.
čīkoņa Cilvēks, kas čīkst.
čīkstins Cilvēks, kas čīkst.
ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
labdaris Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
rīkotājs cilvēks, kas dara nepieciešamo, lai notiktu (pasākums, svinības), organizētājs
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī ziņnesis (1).
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita; cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā: pilnvarotais, pārstāvis.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē.
minimālists Cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām.
loceklis Cilvēks, kas darbojas noteiktā organizācijā (apvienībā, biedrībā u. tml.).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2), veicot revolucionārus uzdevumus.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
smērmiķelis Cilvēks, kas darot kādu darbu mēdz notraipīties.
putras kuģis cilvēks, kas daudz ēd.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miegulis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miega mice Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
miegamice Cilvēks, kas daudz guļ.
mieguža Cilvēks, kas daudz guļ.
rietuve cilvēks, kas daudz iebilst, runā pretī.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
pankšķis Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; bļauris (1).
bļambata Cilvēks, kas daudz kliedz, baras; kliedzējs, bļāvējs.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
klieģis Cilvēks, kas daudz kliedz, bļāvējs.
ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
bībelnieks Cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas pārzin un bieži izmanto Bībeles tekstu.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
gara mēle cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
rezonieris Cilvēks, kas daudz prāto, apcer, bet aktīvi nedarbojas.
žurģis Cilvēks, kas daudz pūlas, raizējas.
grābslis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grābstiķis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
grabeklis Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
lielmutis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
klers Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā; pļāpa.
lerkšis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā.
čaliņa Cilvēks, kas daudz runā.
čaliņš Cilvēks, kas daudz runā.
pluncka Cilvēks, kas daudz ūdens patērē.
tukšu salmu kūlējs cilvēks, kas daudz un bezsaturīgi runā.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
čamma Cilvēks, kas daudz un neestētiski, bez īpašas izvēles ēd.
lielmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
platmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
blaužgoņa Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kaukāns Cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā.
kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
vaimanulogs cilvēks, kas daudz vaimanā un sūdzas.
remska Cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē.
pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
larkšis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
larkšķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
laršķis Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.
pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
fanātiķis Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kādam darbam, uzdevumam), cilvēks, kas ir pilnīgi aizrāvies (ar kādu ideju, teoriju u. tml.).
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību; cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
aulis Cilvēks, kas dej, trako, lēkā; skrien auļiem.
dejotājs Cilvēks, kas dejo.
delveris Cilvēks, kas delverējas.
manekens Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
denuncētājs Cilvēks, kas denuncē.
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (1).
dezertieris Cilvēks, kas dezertē (2).
bramanis Cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
asinsdonors Cilvēks, kas dod savas asinis pārliešanai, donors (1).
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piemēram, ārstniecībā.
rauguļnieks Cilvēks, kas dodas apraudzīt jaunpiedzimušo.
promgājējs Cilvēks, kas dodas projām; projāmgājējs.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām; promgājējs.
ceļinieks Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata.
domātājs cilvēks, kas domā, veido spriedumus, secinājumus
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
purkšis Cilvēks, kas dusmojoties iebilst.
pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
pretīdzērājs Cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu).
ļāļa Cilvēks, kas dzied vai runā bez īpaša satura.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī).
rūcējs Cilvēks, kas dziedot neprot pareizi intonēt.
mileniālis Cilvēks, kas dzimis laikā no 1980. g. līdz 2000. g. un uzaudzis tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī).
aizsilietis Cilvēks, kas dzīvo aiz meža.
aizpurvietis Cilvēks, kas dzīvo aiz purva.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
suhars Cilvēks, kas dzīvo ar citu vārdu.
ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
dīkdienis Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
purvmalietis Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
purvmalnieks Cilvēks, kas dzīvo blakus purvam vai tā tuvākajā apkārtnē.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī, istabā u. tml.); cilvēks, kas dzīvo samērā tuvu.
viņpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo citā, arī kaimiņu pagastā.
gatavēdājs Cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt.
ezermalnieks Cilvēks, kas dzīvo ezermalā, ezera tuvumā.
vivērs Cilvēks, kas dzīvo jautri, bez nekādas nodarbošanās.
iedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo kādā noteiktā dzīvoklī, celtnē u. tml.
centrinieks Cilvēks, kas dzīvo kādas teritorijas centrā.
krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā.
krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; krastinieks.
ķaupietis Cilvēks, kas dzīvo Ķaupju (arī tām tuvākajās) mājās.
askēts Cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
aizezernieks Cilvēks, kas dzīvo otrpus ezeram.
pārupietis Cilvēks, kas dzīvo pārupē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma (1) principiem.
robežnieks Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
pirtinieks Cilvēks, kas dzīvo pirtī.
viņgalietis Cilvēks, kas dzīvo pretējā kādas teritorijas galā.
dūkņa Cilvēks, kas dzīvo purvainā vietā un to apstrādā.
tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
tuvumnieks Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas.
aizsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
pārsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
piejūrietis Cilvēks, kas dzīvo teritorijā, apvidū pie jūras.
upmalietis Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
upmalnieks Cilvēks, kas dzīvo upmalā, upes tuvumā.
ārnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārnovadā.
ārpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis ārpagastā.
citnovadnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā novadā.
citpagastnieks Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis citā pagastā.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
siltzemnieks Cilvēks, kas dzīvo zemē ar siltu klimatu.
nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs.
federētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
pederētājs Cilvēks, kas ecē ar atsperu ecēšām.
ecētājs Cilvēks, kas ecē.
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka gaļu; cilvēkēdājs (2).
šļema Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
šļemozis Cilvēks, kas ēd izrakņādams labākos kumosus no ēdiena.
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
ēdējs Cilvēks, kas ēd.
čāpste Cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina.
plesniķis Cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met.
nagotājs Cilvēks, kas enerģiski, intensīvi strādā; enerģisks strādnieks.
ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
čudaks Cilvēks, kas ērmojas, joko.
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (1).
falsifikators Cilvēks, kas falsificē (2).
gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu); apgādnieks.
gans Cilvēks, kas gana lauksaimniecības dzīvniekus.
pieguļnieks Cilvēks, kas gana zirgus pieguļā.
guļņa Cilvēks, kas gandrīz pastāvīgi guļ.
gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
taisītājs Cilvēks, kas gatavo (ēdienu, dzērienu).
brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu.
virtuvene Cilvēks, kas gatavo ēdienu; virēja.
virēja Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus.
sveču lējējs cilvēks, kas gatavo sveces.
sviestkūlējs Cilvēks, kas gatavo sviestu.
sviestmeistars Cilvēks, kas gatavo sviestu.
radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
adjunkts Cilvēks, kas gatavojas kļūt par mācību spēku kara akadēmijā.
kondotjers Cilvēks, kas gatavs cīnīties par visu ko, ja par to pienācīgi samaksāts.
loska Cilvēks, kas gausi iet jeb loskā.
klemperis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
klempermanis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
glūņa Cilvēks, kas glūn (2).
glūnētājs Cilvēks, kas glūn, izspiego; glūņa.
ļebiņš Cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
kasējs Cilvēks, kas grābj sienu.
kasītājs Cilvēks, kas grābj sienu.
godenis Cilvēks, kas grib būt cienījams.
postulants Cilvēks, kas grib iestāties klosterī.
gribētājs Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
griezējs Cilvēks, kas griež kādu mašīnu.
kalvinieks Cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu.
līdzāsgulētājs Cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu.
slāponis Cilvēks, kas guļ ciešā miegā.
slāpons Cilvēks, kas guļ ciešā miegā.
gulētājs Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
mīžka Cilvēks, kas guļasvietā urinē.
haļavščiks Cilvēks, kas gūst labumu uz citu rēķina.
piziķis Cilvēks, kas ģērbies īsā, šaurā apģērbā.
porbiksis Cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs.
domino Cilvēks, kas ģērbies šādā tērpā.
ģībulis Cilvēks, kas ģībst.
hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
ideālists cilvēks, kas idealizē īstenību, sapņotājs.
pretīrunātājs Cilvēks, kas iebilst, izsakās pretēji (kāda uzskatiem, domām u. tml.).
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
autodidakts Cilvēks, kas ieguvis zināšanas pašmācības ceļā.
ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
izpildītājs cilvēks, kas ieraksta visus prasītos datus (anketā, veidlapā u. tml.)
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas (kur, kādā vietā) ar noteiktu nolūku.
rutinieris Cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno.
vieninieks Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
stumpāns Cilvēks, kas iet gorīdamies.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
kājām gājējs cilvēks, kas iet kājām; kājāmgājējs.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
garāmgājējs Cilvēks, kas iet kam garām.
iekšāgājējs Cilvēks, kas iet kur iekšā.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās 1.
tenteris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; tentaris.
tentaris Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties.
ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
raugulis Cilvēks, kas iet raudzībās.
tripins Cilvēks, kas iet sīkiem soļiem.
klemberis Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, neveikli, streipuļodams.
klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
ķeņķeris Cilvēks, kas iet streipuļodams, grīļodamies.
durinis Cilvēks, kas iet, noliecis galvu.
gājējs Cilvēks, kas iet, virzās (pa kādu vietu); cilvēks, kas iet, virzās (uz noteiktu mērķi).
gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
sienenieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
sieninieks Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
sienotājs Cilvēks, kas ievāc sienu; arī siena pļāvējs.
zakoņņiks Cilvēks, kas ievēro kriminālās pasaules likumus, paražas.
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām.
ilgguļa Cilvēks, kas ilgi guļ, vēlu ceļas.
veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
zōpere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā.
ilgotājs cilvēks, kas ilgojas
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
vārgs Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
improvizators Cilvēks, kas improvizē (1); cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1); improvizētājs.
inspirators Cilvēks, kas inspirē (1); iedvesmotājs; arī musinātājs.
hakeris Cilvēks, kas interesējas par datoriem, programmēšanu u. tml., gk. lai nelegāli piekļūtu datiem; urķis (2).
pašdarbnieks Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
nekama Cilvēks, kas internetā izliekas par pretējā dzimuma pārstāvi.
iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
pamatlicējs Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
medaļnieks Cilvēks, kas ir apbalvots ar medaļu.
ordeņnesējs Cilvēks, kas ir apbalvots ar ordeni.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
kalps Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piemēram, no darba attiecībām.
mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
pusamatnieks Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis kādu amatu.
pusanalfabēts Cilvēks, kas ir daļēji, nepilnīgi apguvis prasmi lasīt, rakstīt.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina: priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
vienpagastnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis vai dzīvo (ar kādu) vienā un tai pašā pagastā.
vecs Cilvēks, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas ir fiziski un psihiski atkarīgs no alkohola.
sievsitis cilvēks, kas ir fiziski vardarbīgs pret sievietēm.
pirmā vijole cilvēks, kas ir galvenais, vadošais, arī noteicējs (kur, kādos apstākļos).
mīkstčaulis Cilvēks, kas ir gļēvs, kam nav stingra rakstura; arī izlutināts cilvēks.
ačka Cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus.
triumfators Cilvēks, kas ir guvis triumfu (2) kādā darbībā.
baltsvārcis Cilvēks, kas ir ģērbies baltos svārkos.
slavenība Cilvēks, kas ir ieguvis slavu.
izredzētais Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
internētais Cilvēks, kas ir internēts.
baideklis Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
baidekls Cilvēks, kas ir īpaši pārģērbies, lai kādu baidītu.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu (1).
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
nākamais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
bāva Cilvēks, kas ir ļoti biezi saģērbies.
karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
krāpnieks Cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists.
pirtinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
opozicionārs Cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu.
moceklis Cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos.
izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
zemnieks cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa; dzimtcilvēks.
dzimtcilvēks Cilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību.
sirds pavēlnieks (pavēlniece) cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
kristītais Cilvēks, kas ir saņēmis kristības sakramentu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu 1; cilvēks, kas dzīvo trimdā 1.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts draudzē, tikko iesvētīts garīdznieku kārtā vai par mūku.
īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
izceļotājs cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs
celočņiks Cilvēks, kas izcieš sodu par izvarošanu.
politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
abortmahers Cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas.
degazators Cilvēks, kas izdara degazāciju, degazētājs.
diversants Cilvēks, kas izdara diversiju.
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (1).
eksperimentētājs Cilvēks, kas izdara eksperimentu (2).
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi.
briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
homoseksuālis Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem.
homoseksuālists Cilvēks, kas izjūt dzimumtieksmi pret sava dzimuma indivīdiem.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
čorts Cilvēks, kas izliekas par kriminālvidei piederīgu.
pozeris cilvēks, kas izliekas par to, kas viņš nav.
rogaķiks Cilvēks, kas izliekas piederīgs kriminālvidei.
augurs Cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi.
bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
pontorezs Cilvēks, kas izliekas.
pontovila Cilvēks, kas izliekas.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
nešļavnieks Cilvēks, kas iznēsā nešļavas (2).
kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
kamikadze Cilvēks, kas izpilda cita gribu.
luņs Cilvēks, kas izpilda citu pavēles.
bende Cilvēks, kas izpilda nāves sodu, miesas sodus, spīdzina.
šavka Cilvēks, kas izpilda netīru darbu.
baumu birojs cilvēks, kas izplata baumas.
mēlnesis Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
pļāpu kule cilvēks, kas izplata par citiem, tenkas, melus.
vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
rieboņa Cilvēks, kas izraisa riebumu.
mīla Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
sāpinātājs cilvēks, kas izraisījis (kādam citam) dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli
spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
izsmējējs cilvēks, kas izsmej, mēdz izsmiet; zobgalis
izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
glūņa Cilvēks, kas izspiego, izseko.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
kamikadze Cilvēks, kas izšķīries par ārkārtīgi riskantu, neprātīgu rīcību.
bļodlaiža Cilvēks, kas iztapdams cenšas iegūt kāda labvēlību.
redzētājs cilvēks, kas iztēlē veido redzes tēlus (sapņus, vīzijas)
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
frej-freja Cilvēks, kas izturas lepni.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
leitēns Cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis.
noziedznieks Cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi.
necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
dulburis Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nelga Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nepārdomāti, pretēji prāta apsvērumiem.
baltrocis Cilvēks, kas izvairās no fiziska darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
miera cilvēks cilvēks, kas izvairās no naidīgām attiecībām, sadursmēm.
antivakseris cilvēks, kas izvairās no vakcinēšanas un iebilst pret to.
mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
novators Cilvēks, kas izveido ko jaunu (savā radošajā darbībā); cilvēks, kas izstrādā jauninājumus, jaunievedumus.
jātnieks Cilvēks, kas jāj.
dezorganizators Cilvēks, kas jauc kārtību, disciplīnu, rada dezorganizāciju.
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piemēram, sporta, komandai, kādam novirzienam).
puskokalēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoklēcējs Cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs.
puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs.
viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
tuvcilvēks Cilvēks, kas kādam ir tuvs (6); arī tuvākais.
pavadonis Cilvēks, kas kādu (retāk ko) pavada (1).
privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
apmelotājs Cilvēks, kas kādu apmelo.
emigrants Cilvēks, kas kādu iemeslu dēļ izceļo vai ir izceļojis uz citu valsti.
mācītājs cilvēks, kas kādu māca, pamāca
asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto.
baksts Cilvēks, kas kādu rīko, mudina, komandē.
strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
aspirants Cilvēks, kas kandidē uz kādu vietu.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
strāpētājs Cilvēks, kas kastrē sivēnus.
cīkstonis Cilvēks, kas kaujas, cīkstas.
apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
vanderzellis Cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt.
klājējs Cilvēks, kas klāj (ko).
flīzētājs cilvēks, kas klāj flīzes
klājējs Cilvēks, kas klāj uz zemes izmērcētos linus.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
kliedzējs Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
ņauga Cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
skolnieks Cilvēks, kas ko apgūst, mācās (no kāda).
partneris Cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, bez saistības ar kādu kolektīvu, grupu.
mērnieks Cilvēks, kas ko iemērī (kādā platībā).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (2).
mantinieks Cilvēks, kas ko manto (3); darba turpinātājs; pēctecis.
nezinis Cilvēks, kas ko nezina, neizprot.
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pretīņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
jēmājs Cilvēks, kas ko ņem, arī novāc.
ņēmājs Cilvēks, kas ko ņem, novāc.
vezminieks Cilvēks, kas ko pārvadā, transportē vezumā; vezumnieks.
pratējs Cilvēks, kas ko prot (kādā nozarē).
ļurka Cilvēks, kas ko traucē, jauc, kavē u. tml.
akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
atkalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk.
pašdarbnieks Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
biblioklasts Cilvēks, kas kolekcionēšanas mānijas dēļ no grāmatām izrauj kaut kādas noteiktas lapas.
kombinators Cilvēks, kas kombinē (1).
kombinators Cilvēks, kas kombinē (2).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (1); komentāru autors.
komentators Cilvēks, kas komentē (2); komentētājs (1).
komentētājs Cilvēks, kas komentē (2).
kontrolieris Cilvēks, kas kontrolē (1).
putnkopējs Cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis.
svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4).
aitkopējs Cilvēks, kas kopj aitas; aitkopis.
cūkkopējs Cilvēks, kas kopj cūkas.
dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā).
zvērkopējs Cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis.
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
lopkopējs Cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis.
pīļkopējs Cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis.
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
kazkopis Cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus; arī zirgkopis.
zivkopējs Cilvēks, kas kopj zivis; arī zivkopis.
zoskopējs Cilvēks, kas kopj zosis; arī zoskopis.
krākoņa Cilvēks, kas krāc.
Vaņka kresķjaņins cilvēks, kas kriminālvidē uzdodas par noziedznieku, bet tas nav.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
devējs Cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus.
atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
nesējs Cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piemēram, ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
ugunskūrējs Cilvēks, kas kur uguni.
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
vēžotājs Cilvēks, kas ķer vēžus.
kruisteklis Cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
svarinieks Cilvēks, kas labo svarus.
devējs Cilvēks, kas labprāt dod ko savu; kas labprāt dalās ar citiem.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
gānīklis Cilvēks, kas lamājas un lādas; gāneklis.
gāneklis Cilvēks, kas lamājas un lādas.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.).
priekšālasītājs Cilvēks, kas lasa (kādam) ko priekšā.
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
laulabnieks Cilvēks, kas laulājas.
laupītājs Cilvēks, kas laupa 1 (1).
parašutists Cilvēks, kas lec ar izpletni; sportists, kas specializējies lēkšanā ar izpletni; izpletņlēcējs.
gramža Cilvēks, kas lēni, gausi ēd.
deideris Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
denderis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet, klibo.
čāpītis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
ļekainis Cilvēks, kas lēni, neveikli iet.
čoča Cilvēks, kas lēni, neveikli kustas.
bedekls Cilvēks, kas lēni, tūļīgi strādā.
raglicējs Cilvēks, kas liek bankas, nolaiž asinis.
pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
glūža Cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas.
pseidointelektuālis cilvēks, kas lieto "gudrus vārdus", iesaistās "intelektuālās" sarunās, taču no tā maz ko saprot.
spaiseris cilvēks, kas lieto spaisu.
lūris Cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
izēdājs Cilvēks, kas ļoti daudz ēd.
celmlauzis Cilvēks, kas ļoti daudz strādā fizisku darbu.
rīļa Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
rīma Cilvēks, kas ļoti daudz, arī pārmērīgi daudz ēd, dzer.
fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
aizbildnis Cilvēks, kas ļoti rūpējas par kādu, aizstāv viņa intereses.
neticīgais Cilvēks, kas ļoti šaubās (par ko).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (speciālā mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (bijušajā PSRS, Latvijā līdz 1992. g.).
māceklis Cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē).
klātnieks Cilvēks, kas mācās klātienē (3).
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
otrkursnieks Cilvēks, kas mācās mācību iestādes otrajā kursā.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
vakarskolnieks Cilvēks, kas mācās vakarskola.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
čanga Cilvēks, kas maisa ēdienu (ēdot no kopējā katla).
žaba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
žāba Cilvēks, kas maisās citiem pa kājām, jokus taisa, dauzās.
liķis Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties; liķins.
liķins Cilvēks, kas māk pie otra pieglaimoties, pielišķēties.
apsēklātājs Cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus.
spraisls Cilvēks, kas māksloti izturas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē.
krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
krāpnieks Cilvēks, kas māna, maldina kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
ķirlis Cilvēks, kas manīgs uz zivīm.
manipulators Cilvēks, kas manipulē.
marķieris Cilvēks, kas marķē (2).
sīkēdājs Cilvēks, kas maz ēd.
kazaks Cilvēks, kas maz uzturas mājā, mēdz staigāt apkārt.
mazgātājs Cilvēks, kas mazgā; darītājs no [mazgāt]{s:331}.
piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
kveksis Cilvēks, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz aizskart citus ar rokām.
kaņģermanis Cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus.
pūtelis Cilvēks, kas mēdz ātri sadusmoties.
lonturis Cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis.
skaisteklis Cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties.
ķocka Cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko).
bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
karčaunieks Cilvēks, kas mēdz citus izrīkot.
čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
sadancotājs Cilvēks, kas mēdz daudz dejot.
saēdājs Cilvēks, kas mēdz daudz ēst.
saballētājs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz ballēm, viesībām.
sagājējs Cilvēks, kas mēdz daudz iet uz viesībām, sarīkojumiem.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
tukšķesele Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
tukštabaka Cilvēks, kas mēdz daudz runāt ko nepatiesu, nepamatotu.
vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
vāreklis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
sarunātājs Cilvēks, kas mēdz daudz runāt.
sabraucējs Cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt.
sagulētājs Cilvēks, kas mēdz daudz un ilgi gulēt.
strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
mieglācis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
miegmice Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
miegpūznis Cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
gremzis Cilvēks, kas mēdz dusmoties, skaisties, kurnēt.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
gramstīklis Cilvēks, kas mēdz izdarīt sīkas zādzības.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
jaukteve Cilvēks, kas mēdz izplatīt baumas.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
šļunduris Cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis.
daudzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
dauzeklis Cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis.
tikumnieks Cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt.
sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
skraukstins cilvēks, kas mēdz ko skraukstināt.
duderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
dūderis Cilvēks, kas mēdz lēkāt.
sadzērājs cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
iemetājs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
iemetējs Cilvēks, kas mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
morālists Cilvēks, kas mēdz moralizēt.
āzēklis Cilvēks, kas mēdz muļķot, izsmiet citus.
dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
dirbelis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbins Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
dirbulis Cilvēks, kas mēdz nemierīgi izturēties, arī ātri runāt.
žeburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis.
žaburis Cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis.
rīta putns cilvēks, kas mēdz no rītiem agri celties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ņirgāties.
bikstīklis Cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt.
sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
mandrāžists Cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties.
miskastnieks Cilvēks, kas mēdz pārmeklēt atkritumu tvertnes.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
grabulis Cilvēks, kas mēdz runāt ko bezsaturīgu, nevajadzīgu; pļāpa.
muldonis Cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu, nepatiesu.
niekvalodis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
maiseklis Cilvēks, kas mēdz saieties, uzturēt intīmas attiecības ar vairākām pretēja dzimuma personām, mainīt tās.
duderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
dūderis Cilvēks, kas mēdz sarunāties pats ar sevi.
brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
pīlīšpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
santiņpūtējs Cilvēks, kas mēdz stāstīt ko nepatiesu, neticamu, izdomātu.
jaukteklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus; jauceklis.
jauceklis Cilvēks, kas mēdz uzturēt intīmas attiecības (ar vairākām personām), mainīt partnerus.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz vēlu iet gulēt, arī strādāt naktīs.
nagpalaidējs Cilvēks, kas mēdz zagt.
bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
mēzājs Cilvēks, kas mēž kūtsmēslus.
mežinieks Cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā.
migrants Cilvēks, kas migrē.
mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
kiška Cilvēks, kas mīl daudz ēst.
šņapstiņš Cilvēks, kas mīl iedzert.
grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
bojāgājušais Cilvēks, kas miris nelaimes gadījumā, karā u.tml.
mirējs Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
mistifikators Cilvēks, kas mistificē (2).
pakutnieks Cilvēks, kas mokās, cieš.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
reperis Cilvēks, kas muzicē repa stilā, repotājs.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam, kam) aizmugurē.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk (uz kādu vietu); cilvēks, kas nāk (uz noteiktu mērķi).
kājām nācējs cilvēks, kas nāk kājām.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
pakaļānācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
pakaļnācējs Cilvēks, kas nāk pēc kā, pēc kāda.
sekotājs cilvēks, kas nākamais stājas kādā amatā
nebrālis Cilvēks, kas nav (kādam) brālis.
nerads Cilvēks, kas nav (kādam) radinieks.
ģemberis Cilvēks, kas nav drošs uz kājām, kas grīļojas.
bezpartejisks Cilvēks, kas nav kādas partijas biedrs.
antikrists Cilvēks, kas nav kristīts un netic dievam.
nekungs Cilvēks, kas nav kungs.
dumpinieks Cilvēks, kas nav mierā ar veco, iesīkstējušo un cīnās par ko jaunu.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās vietas, valsts iedzīvotājs.
profāns Cilvēks, kas nav saistīts ar reliģiju, baznīcu.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem; arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē).
ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
abaris Cilvēks, kas nav uzticams darbā.
biezmizis Cilvēks, kas ne par ko neuztraucs.
murga Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
murgs Cilvēks, kas ne runā ne darbā netiek ne no vietas; tūļīgs, kūtrs cilvēks.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
mēmis Cilvēks, kas neatbild uz jautājumiem, apzināti nerunā.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
pozorņiks Cilvēks, kas neattaisno uztocību.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
atturībnieks Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; nedzērājs.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst reliģiju; cilvēks, kas netic (kam pārdabiskam).
disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
adnaličniks Cilvēks, kas nebija iestājies kolhozā 20. gs. 40. gadu beigās un 50. g. sākumā.
demons Cilvēks, kas nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
mākoņu stūmējs cilvēks, kas neievēro reālo situāciju; cilvēks, kas aizraujas ar ko iedomātu, iztēlotu.
nekriškāns Cilvēks, kas neievēro reliģijas normas; cilvēks, kas netic reliģijai, arī kam pārdabiskam.
bezdievis Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
ļēļāks Cilvēks, kas nejauki dzied.
tūrists Cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā.
laidāks Cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē.
svešs Cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
šķītūzis Cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm.
blūzga Cilvēks, kas nekārtīgi strādā un ir nekārtīgs.
čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
čainiks Cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem.
čaiņiks Cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem.
tumans Cilvēks, kas neko nesaprot.
soloha Cilvēks, kas neko nevar kārtīgi izdarīt.
formālists Cilvēks, kas nekritiski ievēro formalitātes, ignorējot konkrētos apstākļus.
doktrinārs Cilvēks, kas nekritiski un pedantiski ievēro kādu doktrīnu, abstraktus principus, neievērojot dzīves īstenību.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
kleķeris Cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso).
pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
šeiplis Cilvēks, kas nemākulīgi strādā.
smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
žeiris Cilvēks, kas nemierīgi kustas, ar rokām plātās u. tml.
ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
miroņpirdinātājs Cilvēks, kas nenormāli interesējas par mirušiem.
gubšķis Cilvēks, kas nepabeidzis vienu darbu, ķeras pie otra.
labģeris Cilvēks, kas nepalīdz, kad nepieciešama palīdzība, un solās palīdzēt, kad tas nav nepieciešams.
klaberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
kleberkaste Cilvēks, kas nepārtraukti runā.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
disidents Cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst.
ļargata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
ļergata Cilvēks, kas nepieklājīgi runā.
fufližņiks Cilvēks, kas nepilda solīto.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko darīt).
paskrebelis Cilvēks, kas neprot labi rakstīt.
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt 1(1).
ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
rakstītnepratējs Cilvēks, kas neprot rakstīt (1).
nezinātnieks Cilvēks, kas neprot, nepārzina kādu darbu; nepratējs.
mironis Cilvēks, kas nereaģē uz vidi.
sendvičs Cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras.
promots Cilvēks, kas nesamaksā paspēlēto parādu.
sunduks Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
gračs Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku.
vaņoks Cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar zagļiem.
pusciemiņš Cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies.
svepstētājs Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
svepstiķis Cilvēks, kas neskaidri runā, svepst.
murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā.
memurs Cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā.
penteris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa.
murkšis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
muršķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
bebele Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
bebelis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
murmulis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā.
bolderis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
bulduris Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
nabags Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
loderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists.
planderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ploderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt.
ļenderis Cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā.
nestrādnieks Cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt.
voits cilvēks, kas nestrādā.
lozeris Cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes.
neticīgais Cilvēks, kas netic dieva eksistēšanai un noliedz reliģiju; ateists.
bezdievis Cilvēks, kas netic dievam; arī ateists.
kaikars Cilvēks, kas netiek līdzii otram ne darbos, ne iešanā.
čurums Cilvēks, kas nevajadzīgi pārstāsta visu.
špurkstuliņš Cilvēks, kas nevajadzīgi trokšņo.
meimuris Cilvēks, kas neveiklā gaitā, grīļojoties, streipuļojot iet.
čapa Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo; arī tūļīgs, neveikls cilvēks (kam neveicas darbs).
čapainis Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čāpiņš Cilvēks, kas neveikli iet, čāpo.
čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
šļabers Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos.
šļambāns Cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem.
perhs Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
pes Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
pess Cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem.
izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
mizantrops Cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem.
līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
līkstenieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti.
bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
pētnieks cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenografēšanu; cilvēks, kas prot stenografēt.
stenotipists Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) stenotipēšanu; cilvēks, kas prot stenotipēt.
vedējs cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis
darvdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (koku) darvas tecināšanu; deģis.
mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
gumijlēcējs cilvēks, kas nodarbojas ar [gumijlēkšanu]{s:1646}
dīriķis Cilvēks, kas nodarbojas ar ādu dīrāšanu (beigtiem dzīvniekiem).
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām, dēkainis, blēdis.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists.
aizzīmētājs Cilvēks, kas nodarbojas ar aizzīmēšanu.
akumulatorists Cilvēks, kas nodarbojas ar akumulatoru uzpildīšanu, maiņu, remontiem.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
aldaris Cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augļošanu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
autotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar autotūrismu.
aukle Cilvēks, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; cilvēks, kas auklē bērnu.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists.
žinātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, zīlēšanu.
burvis Cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu.
cepurniece Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
ormanis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists.
daiļamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļamatniecību.
dārzeņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
daunhilists Cilvēks, kas nodarbojas ar daunhilu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dīķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dīķsaimniecību (1).
dirātājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dīrāšanu.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
ķērējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
kāvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku kaušanu.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
filatēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar filatēliju.
filofoniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar filofoniju.
filokartists Cilvēks, kas nodarbojas ar filokartiju.
filumēnists Cilvēks, kas nodarbojas ar filumēniju.
florists Cilvēks, kas nodarbojas ar floristiku.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu; grāmatsiešanas speciālists.
pārrakstītājs cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām.
uzpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu.
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu (1).
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu, mirušo aprakšanu.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
klasifikators Cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju.
kompilators Cilvēks, kas nodarbojas ar kompilāciju (1), kompilācijas (1) autors.
šmugleris Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu; kontrabandists.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai.
korumpants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju.
jūras laupītājs cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu, piesavināšanos jūrā; pirāts.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu.
laukkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists.
rāmeklis Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
rāmičs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu; ramčs.
ramčs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kastrēšanu.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
mahinators Cilvēks, kas nodarbojas ar mahinācijām.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (1).
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību (2).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojas ar mašīnrakstīšanu.
kalējs Cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
tanatologs Cilvēks, kas nodarbojas ar nāves cēloņu pētīšanu.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar neliela apjoma tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
numerologs Cilvēks, kas nodarbojas ar numeroloģiju.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
flagelants Cilvēks, kas nodarbojas ar paššaustīšanos kā seksuālu kairinājumu.
pīļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar plaša apjoma tirdzniecību.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
pļavkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
dziedonis Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
pūšļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar pūšļošanu.
putnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
radiopirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu.
radiosportists Cilvēks, kas nodarbojas ar radiosportu.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu izstrādi.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
rīskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists.
rokdarbniece Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbiem (1); rokdarbu speciālists.
rožkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists.
sierrūpnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
spekulants Cilvēks, kas nodarbojas ar spekulāciju (1).
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
jahtsmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
jahtsmens Cilvēks, kas nodarbojas ar sporta burāšanu, burātājs.
sumists Cilvēks, kas nodarbojas ar sumo cīņu.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas pārdod preces.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību; cilvēks, kas tirgojas ar precēm; arī tirgotājs.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists.
ūdensnesējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs.
ūdensvedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to vedot; cilvēks, kas ved ūdeni.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; sportists, kas specializējies ūdenstūrismā.
aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
veikers Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu; veikbordists.
veikbordists Cilvēks, kas nodarbojas ar veikbordu.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vējdēlists Cilvēks, kas nodarbojas ar vindsērfingu, sērfotājs.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
zemracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemes rakšanas darbiem; arī grāvracis.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zīdkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zoskopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists.
zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zveju; zvejas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
polītikāns Cilvēks, kas nodarbošanos ar valsts vai sabiedrības lietām izraudzījies par savu amatu un rīkojas sava paša vai savas partijas labā.
onānists Cilvēks, kas nododas onānijai.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis.
ziņnesis Cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis.
uhars Cilvēks, kas noklausās.
gūsteknis Cilvēks, kas nokļuvis gūstā (1).
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā.
līnijnieks Cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu.
izpalīgs Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
laulājams Cilvēks, kas noslēdz laulību.
karpeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
kartupeļlasītājs Cilvēks, kas novāc kartupeļus.
novērotājs Cilvēks, kas novēro, kam ir labas novērošanas spējas.
rējējs Cilvēks, kas ņirgājas par kādu, izzobo kādu.
irķis Cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko).
irska Cilvēks, kas ņirgājas, izsmej (kādu, ko).
iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
ogotājs Cilvēks, kas ogo.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē.
vadītājs Cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to; darītājs --> vadīt (1).
pledekls Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
pledeksnis Cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis.
naktsaukle Cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu.
patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj; glābiņš, atbalsts.
adepts Cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos.
pamudinātājs Cilvēks, kas pamudina, ierosina.
vadītājs Cilvēks, kas panāk, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā, u. tml.; darītājs --> vadīt (2).
truļļa Cilvēks, kas par daudz ēd un dzer.
takaļs cilvēks, kas par daudz iet pie kaimiņiem.
ratiņstūmējs Cilvēks, kas par samaksu ar rokas ratiņiem pārvadā nelielas kravas.
ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko.
bandžalis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
bandžolis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
bandžulis Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
darbaholiķis Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
risaks Cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
nagcepure Cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
supervizors cilvēks, kas pārrauga datoru sistēmas darbu; pārraugs.
ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
modinātājs cilvēks, kas pārtrauc (kāda) miegu, panāk, ka (kāds) mostas
atkritējs Cilvēks, kas pārtraucis sakarus, sadarbību (ar ko); cilvēks, kas novērsies (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma).
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
orators Cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
braucējs Cilvēks, kas pārvietojas ar transportlīdzekli.
velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus.
sekotājs Cilvēks, kas pārvietojas līdzi, aiz (kāda, kā); cilvēks, kas vēro, izseko (ko), interesējas (par ko).
baļnieks Cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas.
darbvedis Cilvēks, kas pārzina (iestādes, uzņēmuma) darbvedību (1).
rijnieks Cilvēks, kas pārzina darbus rijā; arī rijkuris.
dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
polihistors Cilvēks, kas pārzina daudz zinātņu.
konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
līrlūris Cilvēks, kas paslepus skatās, glūn.
mureklis Cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā.
krecelis Cilvēks, kas pastāvīgi klepo, kāsē.
didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
čiebulis Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas par savu nabadzību.
kverulants Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs.
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
prostitūta Cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.
aculiecinieks Cilvēks, kas pats ko ir redzējis, novērojis.
selfmēdmens Cilvēks, kas pats sev izlauzis ceļu dzīvē.
pašmoceklis Cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām.
skvoters Cilvēks, kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (gk. Lielbritānijā).
individuālists Cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības.
pļāpa Cilvēks, kas pauž ko slēpjamu.
nemiernieks Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu.
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu, atpūšas kūrortā, atpūtas namā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
nevīža Cilvēks, kas pavirši, bez atbildības izjūtas veic savus pienākumus, viņam uzticēto.
haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves nav apprecējies.
ģīmbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
vaigbrālis Cilvēks, kas pēc izskata, pēc sejas ir līdzīgs kādam citam.
pusmežonis Cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim.
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
ņergāns Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
ņergava Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
ņergavs Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
ņeršķis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
šņērglis Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko).
pērājs Cilvēks, kas peras pirtī.
pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
diktors Cilvēks, kas pie mikrofona lasa pa radio vai televīziju pārraidāmus tekstus.
avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās; dēku meklētājs.
ballenieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
ballnieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; cilvēks, kas cīnās, spēkojas ar pretinieku.
dievgaldnieks Cilvēks, kas piedalās dievgalda ceremonijā.
disputants Cilvēks, kas piedalās disputā.
karotājs Cilvēks, kas piedalās karā; cīnītājs.
kartelists cilvēks, kas piedalās kartelī.
aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā (1).
pārkāsnieks Cilvēks, kas piedalās norūguša alus pārliešanā no kubla mucās.
piketētājs Cilvēks, kas piedalās piketā.
polemists Cilvēks, kas piedalās polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās polemikā.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā; rotaļas dalībnieks.
sarunas (arī sarunu) biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
tūrists Cilvēks, kas piedalās tūrisma pasākumā; cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu; sportists, kas specializējies tūrismā.
vēlētājs cilvēks, kas piedalās vēlēšanās
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas (1).
buržujs Cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas.
neticīgs Cilvēks, kas pieder pie kādas citas reliģijas, konfesijas.
bušmeņi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
zulusi Cilvēks, kas pieder pie kādas no šīm ciltīm.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
neformālis Cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
sīkburžujs Cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
sīkzemnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkzemniecības.
pārijs Cilvēks, kas pieder pie vienas no zemākajām Indijas kastām.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie patriciāta (2).
apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks.
populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs.
piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
pienesējs Cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa.
aģitators Cilvēks, kas pierunā, pārliecina.
viltvārdis Cilvēks, kas piesavinājies cita vārdu, kas uzdodas par citu cilvēku.
kaklakungs Cilvēks, kas piesavinās citu tiesības, citu darba augļus; izmantotājs.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
pielūdzējs cilvēks, kas pievēršas (dievam) ar lūgšanu
darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
bidlo Cilvēks, kas pilda pavēles bez ierunām.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
transseksuālists Cilvēks, kas pilnīgi identificējas ar pretējo dzimumu, uzskatīdams, ka piedzimis nepareizā dzimumā.
nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
fanātiķis Cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
pīpētājs Cilvēks, kas pīpē; arī smēķētājs.
pirmapguvējs Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet, virzās pa kādu (piemēram, tūrisma) maršrutu.
svētdienaspērājs Cilvēks, kas pirtī peras vieglā siltumā.
ļermaka Cilvēks, kas pļāpā, (daudz) runā.
pussienpļāvējs Cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma.
pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
popularizators Cilvēks, kas popularizē (1); popularizētājs (1).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (1).
popularizators Cilvēks, kas popularizē (2); popularizētājs (2).
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē (2).
vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
pretestībnieks Cilvēks, kas pretojas (kam nevēlamam).
baklans Cilvēks, kas problēmas risina ar dūres palīdzību.
rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
rakstītpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1); rakstpratējs.
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (pareizi) rakstīt (1).
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas.
lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt 1 (1).
rīkstnieks Cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem.
koluns Cilvēks, kas prot panākt atzīšanos.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
glumīzers Cilvēks, kas prot veikli izvairīties (no atbildības, pienākuma izpildes u. tml.).
provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
ģenerators Cilvēks, kas rada jaunas idejas u. tml.
jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
kārneklis Cilvēks, kas rada nekārtību, rakņājas.
rakstinieks Cilvēks, kas raksta (ar grūtībām, pūlēm).
protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
protokolētājs Cilvēks, kas raksta protokolu (1).
tulkotājs Cilvēks, kas rakstiski tulko vārdus, tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists, kurš specializējies vienā valodā rakstīta teksta tulkošanā citā valodā.
mirusi dvēsele cilvēks, kas reāli neeksistē, bet fiktīvi kaut kur tiek uzskaitīts.
blatņiks Cilvēks, kas regulāri izmanto izdevīgu pazīšanos.
lasītājs Cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
renteskungs Cilvēks, kas rentē muižu.
ballētājs Cilvēks, kas rīko balles 1; arī piedalās ballēs 1.
dauzoņa Cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis.
robots Cilvēks, kas rīkojas mehāniski, bez domāšanas.
grēcinieks Cilvēks, kas rīkojas neatbilstoši reliģijas normām.
pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
grēkpagale Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
zababoņščiks Cilvēks, kas rīkojas pēc tautas ticējumiem.
vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis.
sekotājs Cilvēks, kas rīkojas, izturas (kā, kāda) ietekmē, pēc (kāda) parauga; aktīvs (kādas mācības, teorijas u. tml.) piekritējs.
aplamnieks Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
kasējs Cilvēks, kas rok kartupeļus.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
gvelšķis Cilvēks, kas runā aplamības.
bokšis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bokšs Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
bošķis Cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi.
viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
čērkstele Cilvēks, kas runā čērkstošā balsī.
mīkstmēlis Cilvēks, kas runā iztapīgi, arī glaimojoši; runīgs cilvēks.
baltuns Cilvēks, kas runā ko nepatiesu.
bļuzņa Cilvēks, kas runā niekus, melš.
nōcierss cilvēks, kas runā par citu indīgi, ļauni.
čuinis Cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā.
frankofons Cilvēks, kas runā un raksta franču valodā.
dolburis Cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas.
muldeklis Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.
labais mājas gars (arī mājas dvēsele) cilvēks, kas rūpējas par kārtību un omulību mājās.
brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; arī sacensību dalībnieks.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
kuruha Cilvēks, kas sadarbojas ar policiju.
štemļara Cilvēks, kas sadarbojas ar vairākiem kriminālgrupējumiem vai atsevišķiem noziedzniekiem, kas savstarpēji konkurē.
sagādnieks Cilvēks, kas sagādā (1) kādam ko.
ubags Cilvēks, kas sagādā eksistences līdzekļus ubagojot; arī nabags (1).
apgādātājs Cilvēks, kas sagādā, apgādā (1).
cirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
sācējs Cilvēks, kas sāk (kādu darbu).
priekšāteicējs Cilvēks, kas saka (kādam) ko priekšā.
muldoņa Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.
apguvējs cilvēks, kas sākt izmantot, ietvert savā darbības lokā (piemēram, jaunu teritoriju)
onkopacients Cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai.
pacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību.
pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākušos plostus un novada tos līdz ekspluatācijas vietai (līdz kokzāģētavai, iekraušanai kuģī, dzelzceļa vagonos u. tml.).
pretīņēmājs Cilvēks, kas saņem pretī uzcelto siena, salmu u. tml. klēpi.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
biksteklis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
bikstis Cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu.
strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
notiesātais Cilvēks, kas saskaņā ar tiesas spriedumu ir atzīts par vainīgu un attiecīgi sodīts.
tabētiķis Cilvēks, kas saslimis ar tabesu.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pieaugušais Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks.
jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
melderis Cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā par galveno uzskata subjektīvās intereses.
seksists Cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu.
pirdeklis Cilvēks, kas savu darbu dara steigā, pavirši.
paraugs Cilvēks, kas savu labo īpašību (piemēram, zināšanu, darba prasmes) dēļ ir tāds, kuram jālīdzinās, jāseko; cilvēks, kura rīcība, darbība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme.
paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
durņa Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
durnis Cilvēks, kas sēd ar miegu kaudamies.
erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
vanginīks cilvēks, kas senāk strādājis "pie kungiem".
sēņotājs Cilvēks, kas sēņo; arī cilvēks, kas labprāt sēņo.
sērfists Cilvēks, kas sērfo, t. i., brauc ar vējdēli, vētrasdēli; arī cilvēks, kas "ceļo" internetā; sērferis; sērfotājs.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
sēdētājs cilvēks, kas sēž
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
pretīsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
līdzāssēdētājs Cilvēks, kas sēž līdzās (kādam).
sajējs Cilvēks, kas sien kūļus, linu saujas.
ģermanofils Cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai.
germanofils Cilvēks, kas simpatizē vāciskajam, vācu kultūrai.
stokers Cilvēks, kas sirgst ar izsekošanas māniju.
osteoporotiķis Cilvēks, kas sirgst ar osteoporozi.
sirinieks Cilvēks, kas siro.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām; medību speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar sportu.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu.
sportsmenis Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodrabojas ar sportu.
bundzinieks Cilvēks, kas sit uz bungām takti (gājienā) vai, sitot uz bungām, signalizē.
tulks Cilvēks, kas skaidro, izprot (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
malkascirtējs Cilvēks, kas skalda malku.
ļāļa Cilvēks, kas skaļi runā.
vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
slapstoņa Cilvēks, kas slapstās.
slapsts Cilvēks, kas slapstās.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu.
biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
ačka Cilvēks, kas slikti redz.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
alāliķis Cilvēks, kas slimo ar alāliju.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
krītonis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
hemofiliķis Cilvēks, kas slimo ar hemofiliju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
šņupdeguns Cilvēks, kas slimo ar iesnām.
ausnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību.
plaužnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks.
plaušnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi).
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
maniaks Cilvēks, kas slimo ar māniju (1).
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neiropāts Cilvēks, kas slimo ar neiropātiju.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
rahītiķis Cilvēks, kas slimo ar rahītu.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
shizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar shizofrēniju.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
somnambulis Cilvēks, kas slimo ar somnambulismu.
spitālis cilvēks, kas slimo ar spitālību.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
aucērumnieks Cilvēks, kas slimo ar tuberkulozi.
slimnieks Cilvēks, kas slimo.
herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
slemperis Cilvēks, kas smagi, neveikli iet.
klamsts Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
smaiļotājs Cilvēks, kas smaiļo.
svētdienaspīpmanis Cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju; informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
sutočņiks Cilvēks, kas sodīts ar arestu līdz 15 diennaktīm.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
brīnumdarītājs Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
redzētājs cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un pārliecinoši paziņo paredzējumus
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņo paredzējumus; arī pareģis.
gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties pa gaisu
reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
kocnieks Cilvēks, kas spēlē koka pūšamo instrumentu.
spēlētājs Cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks.
Homo ludens cilvēks, kas spēlē.
astinieks Cilvēks, kas spiež trijbriža asti pie grunts.
pripis Cilvēks, kas spiežas citu starpā.
spolētājs Cilvēks, kas spolē tekstilmateriālus.
plēsējs Cilvēks, kas spridzina akmeņus.
boksts Cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā.
bleņķeris Cilvēks, kas staigā apkārt, slinko.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
dudulis Cilvēks, kas staigā dudinādams.
duduris Cilvēks, kas staigā dudinādams.
jukums Cilvēks, kas staigā izjukušā un nošļukušā apģērbā.
stormanis Cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo.
veižōns cilvēks, kas staigā vīzēs.
klapcis Cilvēks, kas staigājot rada troksni.
pūtējs cilvēks, kas stāsta ko aplamu
bumbiņpūtējs Cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
stažieris Cilvēks, kas stažējas.
skrējējs Cilvēks, kas steidzas kaut kur, [skrien]{s:1213}
dristīns Cilvēks, kas steigā un pavirši strādā, nepabeidz iesākto (darbu).
stostītājs Cilvēks, kas stostās (1).
stostiķis Cilvēks, kas stostās; stosteklis.
buksirs Cilvēks, kas stostās.
rausteklis Cilvēks, kas stostās.
stosteklis Cilvēks, kas stostās.
amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
akordstrādnieks Cilvēks, kas strādā akorddarbu.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
buldozerists Cilvēks, kas strādā ar buldozeru.
salmenieks Cilvēks, kas strādā ar salmiem.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā; celtniecības speciālists.
dienas strādnieks cilvēks, kas strādā dienas darbu.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
spalvaskātjājējs Cilvēks, kas strādā kādā iestādē un veic rakstu darbus.
transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transporta darbinieks.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
kūdrinieks Cilvēks, kas strādā kūdras rūpniecībā.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā; lauksaimniecības speciālists.
pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
pretnieks Cilvēks, kas strādā pārī, kopā (ar kādu).
dampinieks Cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas (dampja).
policists cilvēks, kas strādā policijā.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā (pret viņu gribu).
ložkomoiņiks Cilvēks, kas strādā virtuvē.
haltūrists Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, veic ko, lai apgādātu kādu ar līdzekļiem.
denderis Cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis.
klambāns Cilvēks, kas streipuļo, iet grīļodamies.
ģeņģeris Cilvēks, kas streipuļo.
streipelis Cilvēks, kas streipuļo.
streipulis Cilvēks, kas streipuļo.
sāpulis Cilvēks, kas sūdzas par visu; pārlieku jūtīgs.
kalvenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
kalenieks Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
okstoņa Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
okstonis Cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā.
svistuns Cilvēks, kas svilpo.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu).
aloksnis Cilvēks, kas šaubās, maldās, kļūdās.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
greizacis Cilvēks, kas šķielē.
viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; viškātājs.
šļupstētājs Cilvēks, kas šļupst.
šļupsts Cilvēks, kas šļupst.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
māžeklis Cilvēks, kas tic māņiem, burvībām.
zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm.
kalnā kāpējs cilvēks, kas tiecas pēc augstākiem mērķiem, personības pilnveidošanās.
ideālists cilvēks, kas tiecas sekot cildeniem ideāliem, tic tiem, cenšas tos realizēt.
konservators Cilvēks, kas tiecas uz ko novecojušu, cenšas saglabāt, atjaunot ko novecojušu; cilvēks, kas ir naidīgs pret jauno, progresīvo.
negalis Cilvēks, kas tiecas uz pārmērībām.
zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
pasažieris Cilvēks, kas tiek vests ar transportlīdzekli.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību.
gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
nomirušs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris.
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators.
Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
tipainis Cilvēks, kas tipina.
tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
juvelieris Cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem.
kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu.
barošņiks Cilvēks, kas tirgojas ar zirgiem.
tirdzinieks Cilvēks, kas tirgū ko pērk vai pārdod.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē.
maiseklis Cilvēks, kas traucē, kavē (kādam) ko darīt.
zvankšķis Cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej.
zvalkšķis Cilvēks, kas tukšu runā.
turpinātājs Cilvēks, kas turpina kāda darbu, tradīcijas; pēctecis (2).
sausoklis cilvēks, kas tuvu miršanai.
sandvičs Cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus.
baksteklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
bakstīklis Cilvēks, kas uzmācas citiem, aizskar citus.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
atbildētājs Cilvēks, kas uzņemas atbildību.
bruņinieks Cilvēks, kas uzņemas grūtības, ciešanas citu labā, kas uzupurējas, citus aizstāvēdams.
piejēmājs Cilvēks, kas uzpērk, pieņem no iedzīvotājiem preces.
daiļlasītājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators.
daiļrunātājs Cilvēks, kas uzstājas ar daiļrunu; daiļlasītājs.
runātājs Cilvēks, kas uzstājas ar runu (1).
mannekens Cilvēks, kas uzstājas un rīkojas kā mašīna, bez savas gribas.
paladīns cilvēks, kas uzticīgs noteiktai idejai, darbībai vai personai.
roners Cilvēks, kas uztur dezertējušos jūrniekus vai arī pats tos aizvilina no kuģa un sagādā tiem vietas uz citiem kuģiem.
laktoveģetārietis Cilvēks, kas uzturā izmanto gk. augu un piena produktus un atsakās no citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.
mondēns Cilvēks, kas uzturas, dzīvo sabiedrībā un seko modei.
estēts Cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura.
dzirdētājs Cilvēks, kas uztver skaņu.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē vienveidīgus priekšmetus, veido kolekciju.
kolektors Cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus).
lasītājs Cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot, strīdus.
valdinieks Cilvēks, kas vada (piemēram, saimniecību).
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā).
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
dievvārdnieks Cilvēks, kas vada dievvārdus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
mopēdists Cilvēks, kas vada mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas vada motociklu.
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
motovelosipēdists Cilvēks, kas vada motovelosipēdu.
pajūdznieks Cilvēks, kas vada pajūgu.
šovmenis Cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
planierists Cilvēks, kas vada planieri.
pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
maršals Cilvēks, kas vada sarīkojumu, svinības.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
vīndaris Cilvēks, kas vada vīna (rūpnieciskas) gatavošanas tehnoloģisko procesu; cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
boss Cilvēks, kas vada, piemēram, uzņēmumu, iestādi, arodbiedrību, partiju; cilvēks, kam pieder uzņēmums.
administrators Cilvēks, kas vada, rīko.
vagātājs Cilvēks, kas vago.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
mazpratējs Cilvēks, kas vāji prot rakstīt, rēķināt; mazizglītots cilvēks.
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
makaris Cilvēks, kas vandās.
aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt; atbalsts.
visvaris Cilvēks, kas var, spēj visu.
spaidītājs Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
utilizators Cilvēks, kas veic (kā) utilizāciju (1).
šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
aizbildnis Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
apdarnieks Cilvēks, kas veic apdari.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
mājražotājs Cilvēks, kas veic darbu mājražošana.
mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
dezinfektors Cilvēks, kas veic dezinfekciju.
dežurants Cilvēks, kas veic dežūru.
vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumus kosmosā; astronauts.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības; politiskais informators.
racionalizators Cilvēks, kas veic racionalizāciju.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
sabotētājs Cilvēks, kas veic sabotāžu; sabotieris.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
līferants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
līperants Cilvēks, kas veic sagādnieka, starpnieka u. tml. uzdevumus.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
zvanītājs cilvēks, kas veic telefona zvanu
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
dibinātājs Cilvēks, kas veicot organizatoriskus pasākumus, (ko) rada, izveido.
plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
acapmānētājs Cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists.
acapmānītājs Cilvēks, kas veido maldīgus, šķietamus redzes priekšstatus; iluzionists.
plānotājs cilvēks, kas veido plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai
gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā.
makāns Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
šaudeklis Cilvēks, kas veikli, ātri šurpu turpu kustas, staigā, skraida; nemierīgs, arī nenoteikts cilvēks.
lidotgribētājs Cilvēks, kas vēlas lidot.
birgotājs Cilvēks, kas velk birzes.
biržotājs Cilvēks, kas velk birzes.
naktskālis Cilvēks, kas vēlu iet gulēt; tāds, kas pa naktīm vazājas apkārt.
naktskrēba Cilvēks, kas vēlu iet gulēt.
naktskrība Cilvēks, kas vēlu iet gulēt.
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
vēlājs Cilvēks, kas veļ (vadmalu, tūbu).
kājlaiža Cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu.
antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
antimilitārists Cilvēks, kas vēršas pret militārismu un karu.
tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
arpavātājs Cilvēks, kas vētī labību ar vētījamo mašīnu.
versifikators Cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs.
ambidektrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis; ambidekstrs (1).
ambidekstrs Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku, abrocis.
abrocis Cilvēks, kas vienlīdz labi darbojas ar labo un kreiso roku; ambidekstrs.
emetrops Cilvēks, kas vienlīdz skaidri redz tuvumā un tālumā.
kurnētājs Cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā.
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
vipuļs Cilvēks, kas vienmēr laimē kāršu spēlē.
zvīgulis Cilvēks, kas vienmēr skaļi smejas.
šušars Cilvēks, kas visiem pakalpo.
greizons Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris; greizonis.
greizonis Cilvēks, kas visu dara ačgārni, jokupēteris.
ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
pļuriņš Cilvēks, kas visu dara steidzīgi un neapdomīgi.
haļava Cilvēks, kas visu grib par velti.
nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora.
promots Cilvēks, kas visu nodzēris.
smādētājs Cilvēks, kas visu noniecina.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
pļipasts Cilvēks, kas visur grib pielīst klāt.
faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
antilopa Cilvēks, kas visur meklē sev izdevību, pašlabuma meklētājs.
jauceklis Cilvēks, kas visur rada jucekli.
volontieris Cilvēks, kas volontē.
gatarščiks Cilvēks, kas zāģē ar gateri.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģē, cērt kokus.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
čorts Cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs.
pernatij Cilvēks, kas zaudējis cieņu.
pernatijs Cilvēks, kas zaudējis cieņu.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un izmanto konspirācijas noteikumus, metodes.
glemža Cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst.
zaglis Cilvēks, kas zog.
bridējs Cilvēks, kas zvejo ar bridni.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
žaudētājs Cilvēks, kas žāvē (gaļu, zivis).
aizmugures varonis cilvēks, kas, frontes aizmugurē dzīvodams, lielās ar savu drošsirdību; cilvēks, kas nodrošinājis savu stāvokli, karjeru, iekārtodamies aizmugurē.
jūdass Cilvēks, kas, izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus.
blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā.
robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
vainīgs Cilvēks, kas, piemēram, nonācis uzmanības centrā, par ko tiek runāts u. tml.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs).
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
luteklis Cilvēks, ko lutina, lolo.
mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
notespuļķis Cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
paviršs paziņa cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto nosacījumu, prasību izpildi.
grebeņs Cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu.
tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
setuks Cilvēks, kura augums mazāks par vidējo.
miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
zambo Cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis.
padsmitgadnieks Cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
hipomorfs Cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot.
izdzimtenis Cilvēks, kura īpašības un rīcība neatbilst sabiedrības ētiskajām normām; arī necilvēks.
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja.
miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
ne dzīvotājs, ne mirējs cilvēks, kura materiālie līdzekļi tik tikko nodrošina eksistenci.
mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
rubrikators Cilvēks, kura nodarbošanās bija saistīta ar teksta rubrikāciju.
audzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs.
laivinieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu.
prāmnieks Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) masas noteikšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
spridzinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir spridzināšana.
kalpotājs Cilvēks, kura nodarbošanās vai sabiedriskā darbība ir saistīta ar reliģisko kultu.
papīru tārps cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir saistīta, piemēram, ar dokumentu, lietišķu rakstu kārtošanu, arī ar manuskriptiem, grāmatām.
svērājs Cilvēks, kura nodarbošanās, profesija ir svēršana.
izmēģinātājs Cilvēks, kura nodarbošanās, uzdevums ir (jaunu mašīnu, mehānismu, ierīču) izmēģināšana.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska; dialektikas piekritējs.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
ačka Cilvēks, kura rīcība šķiet traka, ekstravagants cilvēks.
ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
jēlnadzis Cilvēks, kura rokām, pirkstiem trūkst muskuļu spraiguma.
čavans Cilvēks, kura runa atgādina (ūdens) čalošanu.
medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (2).
signalizētājs Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
eklektiķis Cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms.
krakeris Cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
mujaklis Cilvēks, kuram darbs nesokas.
mujākls Cilvēks, kuram darbs nesokas.
vaļascilvēks Cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
daltonists Cilvēks, kuram ir daļējs krāsu aklums.
tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
kūjenieks Cilvēks, kuram nepiederēja zirgs un kurš pārvietojās kājām.
žļurka Cilvēks, kuram nevar uzticēties.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas.
pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks.
šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
dvēsele Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
pusčigāns cilvēks, kuram viens no vecākiem ir čigāns.
ubikvists Cilvēks, kuram visur vienādi labi.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
indētājs Cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana.
garleņķis Cilvēks, kurš ar daudz vārdiem maz izsaka.
līpiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu; lipiķis.
lipiķis Cilvēks, kurš ar glaimiem grib iemantot otra labpatikšanu.
cīņasbiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
cīņubiedrs Cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā.
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
smidzins Cilvēks, kurš ātri un izveicīgi kustās.
ķerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus; kerbelis.
kerbelis Cilvēks, kurš brūvē un pārdod alkoholiskos dzērienus.
priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
dzēsējs Cilvēks, kurš dzēš uguni.
piedzīvotājs Cilvēks, kurš dzīvo (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un kuram (ar to) ir intīmas attiecības.
robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš.
funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto.
ilgstošais bezdarbnieks cilvēks, kurš ir bez darba 12 mēnešus un ilgāk, aktīvi meklē darbu un tā atrašanas gadījumā ir gatavs sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā.
kontaktpersona cilvēks, kurš ir bijis tiešā vai netiešā kontaktā ar infekciozu personu vai uzturējies epidēmijas perēklī un kuram ir bijusi iespēja inficēties.
deportēts Cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
lambārts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lambāts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lamburts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
lamposts Cilvēks, kurš izpilda miesas sodu.
mūlis cilvēks, kurš kāda cita uzdevumā nodarbojas kā narkotisko vielu kurjers
mūlis cilvēks, kurš kāda uzdevumā saņem nelegāli iegūtu naudu un nodod to tālāk trešajai personai, iegūstot par to atlīdzību; naudas mūlis.
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
brīvklausītājs Cilvēks, kurš nav uzņemts par studentu (mācību iestādē), bet kuram atļauts piedalīties nodarbībās un kārtot eksāmenus.
covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus.
frīstailists Cilvēks, kurš nodarbojas ar frīstailu.
haidaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar haidaivingu.
hiphopers Cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas.
klifdaivers Cilvēks, kurš nodarbojas ar klifdaivingu.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
vuārists Cilvēks, kurš nodarbojas ar vuārismu; lūriķis.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
afgāņi cilvēks, kurš piedalījies karadarbībā Afganistānā.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
fizkultūrietis Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar kādu sporta disciplīnu sporta biedrības sekcijā un kura nodarbību vai sacensību skaits gadā ir noteikts; cilvēks, kas nodarbojas ar fizisko kultūru.
blakussēdētājs Cilvēks, kurš sēž kādam blakus.
pieskatītājs cilvēks, kurš skatoties, vērojot uzmana, uzrauga (ko)
ačkis Cilvēks, kurš slikti redz.
ķurmulis Cilvēks, kurš uzmācas citiem ar muļķīgām runām.
vegāns Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā; vegans.
veganietis Cilvēks, kurš uzskata par morālu pienākumu respektēt dzīvnieku intereses un tādēļ ne tikai nelieto uzturā nekādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku - ne gaļu un zivis, ne arī olas un piena produktus, bet arī neizmanto dzīvnieku izcelsmes apģērbu un citādi mērķtiecīgi neiesaistās dzīvnieku izmantošanā.
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
lupatlasis Cilvēks, kurš vāc atkritumus.
stāvenis Cilvēks, kurš vairāk stāv nekā strādā.
rekreants Cilvēks, kurš veic rekreatīvas darbības; galvenokārt tādi ir lielo pilsētu un pilsētu aglomerāciju iedzīvotāji, kuri apmeklē rekreācijas vietas, lai veiktu rekreatīvo darbību dienas garumā vai īsākā laikā.
dzimumnoziedznieks cilvēks, kurš veicis dzimumnoziegumu.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē, kurš kārto eksāmenu.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina vai māca vai ir audzinājis vai mācījis.
šopholiķis Cilvēks, kuru pārņēmusi iepirkšanas mānija.
gavilnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
gaviļnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
biedrs Cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
nezināms Cilvēks, par ko nav nekādu ziņu, nekādas informācijas; arī svešs, nepazīstams cilvēks.
aizbilstamais Cilvēks, par kuru aizbilst.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība (1).
kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
mīļots Cilvēks, pret ko izjūt mīlestību (1).
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
iemīļotais Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
kājpamesls Cilvēks, pret kuru izturas nievājoši, pazemojoši.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
tumšais zirdziņš cilvēks, spēlētājs, komanda par kuru spējām un rīcību nevienam nav īsta priekšstata.
roka Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
pļuka Cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja.
zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
homme Cilvēks, vīrs.
homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu.
purns Cilvēks; persona.
gars Cilvēks; personība.
mens Cilvēks; vīrietis.
acs Cilvēks.
anthropos Cilvēks.
auss Cilvēks.
būtne Cilvēks.
čelovek Cilvēks.
cilvaks Cilvēks.
cilvēkbērns Cilvēks.
cilvis Cilvēks.
dvēsele Cilvēks.
feiss Cilvēks.
pīpls Cilvēks.
rom Cilvēks.
10. decembris Cilvēktiesību diena.
kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers.
kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers.
ekumene Cilvēku apdzīvotā zemeslodes daļa.
ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
tautas attīstība cilvēku brīvību un iespēju paplašināšanas un labklājības pieauguma process.
investīciju klubs cilvēku brīvprātīga apvienība, kuri apvieno savus līdzekļus un veido vienotu investīciju portfeli, kas, pēc viņu domām, dos katram no viņiem iespēju gūt lielāku peļņu, nekā tad, ja katrs invetētu naudu patstāvīgi.
mājdzīvnieku mītnes cilvēku celta un dzīvnieku bioloģiskām prasībām atbilstoši iekārtota ēka.
pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs.
iedzīvotāju skaits cilvēku daudzums noteiktā teritorijā.
aile Cilvēku dzimta, arī ģimene.
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
vecuma periodizācija cilvēku dzīves sadalīšana atsevišķos posmos pēc vecuma, ievērojot noteiktus kritērijus.
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene.
kanibālisms Cilvēku gaļas ēšana (izpildot rituālu vai bada laikā).
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
draudze Cilvēku grupa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu.
kliķe Cilvēku grupa, kas apvienojusies savtīgos, arī zemiskos nolūkos.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
soda gājiens Cilvēku grupa, kas dodas uz sodīšanas vietu.
kaiminis Cilvēku grupa, kas dzīvo blakus vai netālu.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
fokusgrupa Cilvēku grupa, kas ir kompetenti kādā šaurā jomā.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
delegācija Cilvēku grupa, kas izraudzīta kāda sabiedriska jautājuma kārtošanai.
partija Cilvēku grupa, kas izveidojusies, izveidota noteiktai darbībai, pasākumam.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā.
sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
miesassardze Cilvēku grupa, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīga par tās drošību.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valdības, iestādes, organizācijas intereses kongresā, konferencē, kādā organizācijā u. tml.
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piemēram, uzņēmumu, iestādi, organizāciju, pasākumu).
izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc noteikta laikposma izbeigšanās.
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība.
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs.
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses.
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds.
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas.
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs.
sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
partiņš Cilvēku grupa; pūlis; bars; partija.
sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība.
rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
poligēnisms Cilvēku izcelšanās teorija, kura uzskata, ka katra cilvēku rase ir cēlusies no citiem bioloģiskajiem senčiem, citā vietā un neatkarīgi no pārējām rasēm.
izkārtojums Cilvēku izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība.
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija).
bukate Cilvēku kopa.
bukete Cilvēku kopa.
bukets Cilvēku kopa.
draudze Cilvēku kopa.
habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana.
kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums.
etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts.
sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u.tml.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē).
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai.
lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji.
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
dandzis Cilvēku loks, pulciņš.
asinsplūdi Cilvēku masveida iznīcināšana; asinsizliešana.
etniskā tīrīšana cilvēku masveida izraidīšana vai iznīcināšana, ko veic naidīgas etniskas vai reliģiskas grupas noteiktā teritorijā.
eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
smerdakli Cilvēku mēsli.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids - savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare.
kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings.
kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings.
iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas.
Viduszeme Cilvēku pasaule skandināvu mitoloģijā, kas atrodas starp tumšo aukstuma pasauli un uguns pasauli.
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
politiskais institūts cilvēku pašdarbīga (brīvprātīga) vai uzspiesta vienošanās par sabiedriskās uzvedības kārtību.
cilvēkkapitāls cilvēku potenciāls.
ekstraspekcija cilvēku psihiskās dzīves izzināšana, tos novērtējot.
grūstiņš Cilvēku pūlis.
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
metisācija Cilvēku rasu sajaukšanās.
pasaule cilvēku sabiedrības daļa ar noteiktām pazīmēm (piem., kādā laikposmā vai vecuma grupā).
iedzīvotāju vecuma sastāvs cilvēku sadalījums dažādās vecuma grupās.
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā.
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
grūda Cilvēku sadursme.
sociālā percepcija cilvēku savstarpējā subjektīvā uztvere, priekšstata veidošanās par citu cilvēku vai cilvēku grupu.
indoktrinācija Cilvēku sistemātiska, ilgstoša pamācīšana vai ideoloģiska apstrāde, lai tie bez iebildumiem pieņemtu kādu mācību, teoriju, ideju u. tml.
iedzīvotāju skaita pieaugums/samazinājums cilvēku skaita palielināšanās un samazināsanās pasaulē, valstī vai kādā citā teritorijā noteiktā laikā.
komunikabilitāte Cilvēku spēja nodibināt un realizēt sociālos kontaktus.
reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
mikrobārkstiņa Cilvēku un dzīvnieku epitēlijšūnu membrānas izaugumi.
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos.
tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze.
tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes).
akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces.
helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
medijs cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
monogeneze Cilvēku un kustoņu celšanas no viena pirmatnēja pāra; monoģenēze.
teleportācija Cilvēku un priekšmetu pārvietošana, pazušana un materializēšanās medija ietekmes rezultātā.
ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju.
izvietojums Cilvēku vai dzīvnieku atrašanās noteiktā vietā, kārtībā; mērķtiecīga šāda stāvokļa panākšana.
dzimumaudzināšana cilvēku vairošanās un seksualitātes visu aspektu izskaidrošana; mācību priekšmets skolās, kurš apskata dzimumdzīves bioloģiju, higiēnu un ētiku.
sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums.
fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
izvietošana Cilvēku, dzīvnieku izkārtošana noteiktā veidā, kārtībā.
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
saskarsme Cilvēku, to grupu mijiedarbība, kam raksturīga informācijas apmaiņa, savstarpēji regulēta rīcība, emocionāla ietekme.
humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā.
antropomorfs Cilvēkveidīgs, cilvēkveida.
cilvēkveida Cilvēkveidīgs.
cimdots Cimdos tērpts (par rokām); tāds (cilvēks), kam rokas tērptas cimdos.
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
kapāties Cīnīties, spēkoties.
šļokāties Cīnīties, spēkoties.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
divkauja Cīņa (starp diviem cilvēkiem), kurā lieto ieročus pēc iepriekš pieņemtiem noteikumiem.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā.
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums.
finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
sāpināšana cita cilvēka ietekmēšana, izraisot tam dziļu, nomācošu emocionālo stāvokli
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību.
slepkavība Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana.
modināšana cita cilvēka vai dzīvnieka miega pārtraukšana, panākšana, ka tas mostas
okupācija citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
otrais Cits (parasti cilvēks).
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla.
ekspluatācija Citu cilvēku izmantošana savā labā.
kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība.
glumais Citu izmantotājs; cilvēks, kas tiek cauri ar veselu ādu.
apgrēcināšana Citu pavedināšana un pamudināšana uz grēku, maldiem, ļaunām domām par cilvēkiem vai Dievu.
citversēklas Citvarsēklas.
si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu.
epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
glikēmija Cukura daudzums asinīs (cilvēkam norma ir 0,08-0,12%).
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā.
darbavīrs Čakls, darbīgs cilvēks.
darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
ogatns Čakls, veikls (cilvēks).
gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
ķēkstēt Čēkstēt, čīkstēt.
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
Chimaphila umbellata čemuru palēks.
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu.
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu.
čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu.
merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem.
četrdesmits Četrdesmit gadu (cilvēkam).
peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
Vicia tetrasperma četrsēklu vīķis.
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem).
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
baložbaļķis Četrstūrains baļķis, ko ēku būvējot, liek uz (mūra) sienas.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
četrotne Četru cilvēku kopa.
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
romi Čigāni; čigānu valodā "rom" - "cilvēks".
luncaks Čūska (arī par cilvēku).
ehidnotoksīns Čūsku indes sastāvdaļa, kas rada vispārēju reakciju cilvēka organismā un spēcīgi darbojas uz nervu sistēmu.
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos.
antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas.
tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas.
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus.
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē.
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas.
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
kulta pieminekļi dabas objekti, ko cilvēki senatnē izmantoja reliģiski maģiskiem rituāliem (upurēšanai, dievu pielūgšanai).
ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību.
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu.
tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes.
ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību.
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus.
garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
gara (arī garīga) barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes.
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
pusdanciski Daļēji dejojot, palēkdamies.
puslopisks Daļēji dzīvniecisks, tāds, kas neatbilst cilvēku uzvedības normām.
puslēkšus Daļēji lēkājot, palēkdamies.
pusmirla daļēji novārdzis, pa pusei neveikls cilvēks.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts.
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka.
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem).
viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku.
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī.
šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām.
daņ-tjaņ Daoisma metafizikā cilvēka smalkās fizioloģijas trīs centri.
ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās.
dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā.
cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas.
zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis.
gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks.
nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks.
drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks.
cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā.
profilaktorijs darba postenis vai darbnīca, kurā veic plānotus profilaktiskus tehniskos pasākumus spēkratu aizsardzībai pret priekšlaicīgu nolietošanos un darbspēju zaudēšanu.
boža Darbā slinks, neveikls cilvēks.
darba intensitāte darba spraigums, strādājoša cilvēka enerģijas patēriņš noteiktā laika vienībā.
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J.
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks.
ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks.
kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā.
montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis.
liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
darbaspēka mobilitāte darbaspēka pārvietošanās un spēja pārvietoties un kvalitatīvi mainīties atbilstoši sociāli ekonomiskajām prasībām.
darba spēks Darbaspēks (1).
darba spēks Darbaspēks (2).
sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās.
lēkšana Darbība --> lēkt.
deblokēšana Darbība pret bloķētāju karaspēku vai floti nolūkā atbrīvot bloķējamo objektu.
senioru ļaunprātīga izmantošana darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā, izmantojot uzticēšanos, vecākam cilvēkam tiek nodarīts kaitējums vai sagādātas ciešanas.
apgrūtināt Darbība, ar kuru nodibina neīpašnieka lietu tiesības (hipotēku, servitūtus) uz nekustamo mantu.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm).
rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
vadība Darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā.
nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.
cīņa Darbība, kurā cits citu cenšas pieveikt, uzvarēt ar fizisku spēku, veiklību.
prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
stratifikācija Darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju.
dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī.
būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu.
angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
vājā locīšana darbības vārda gramatisko formu veidošana ģermāņu valodās, izmantojot piedēkļus, nevis mantoto patskaņu miju.
be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos.
augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās.
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes.
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
šiveris Darbīgs cilvēks.
Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī).
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē).
darbmašīnas automātiskā vadība darbmašīnas vadība, ko realizē vadības sistēma ar iepriekš izstrādātu programmu bez cilvēka līdzdalības.
automātiskā vadība darbmašīnas vadīšana, ko realizē vadības sistēma pēc noteiktas programmas bez cilvēka līdzdalības.
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
naga darbs darbs, kas prasa lielu piepūli, spēku.
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem.
tīmeklis Darbs, ko strādā laika kavēklim.
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai.
grezns Dārgi tērpts, arī skaists (par cilvēku).
gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
dublēt Darīt vienu un to pašu vai ko līdzīgu (par cilvēkiem).
apsēklotājs Darītājs --> apsēklot.
izlēcējs Darītājs --> izlēkt.
lēkšotājs Darītājs --> lēkšot; auļotājs.
lēcējs Darītājs --> lēkt.
strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
daukarīns Dārza burkāna augļu (sēklu) ekstrakts; rada sirds asinsvadu paplašināšanos.
arhitektoniskais dārzs dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli; arhitektoniskais parks.
datorizdevniecības programma "Ventura Publisher" datorizdevniecības programma, ko plaši izmanto rakstnieki un redaktori darbam ar liela apjoma dokumentiem un dokumentu bibliotēkām.
biroja automatizācija datoru un datoru tīklu izmantošana birojā, lai uzlabotu tā darba produktivitāti un vadības efektivitāti, izmantojot, piemēram, elektroniskās kartotēkas, tekstu apstrādes sistēmas, datorgrafiku, elektronisko pastu un telekonferences.
termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu.
pārbarot Daudz ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
pārbaroties Daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
sēkuls Daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve.
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
divkāršs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piemēram, par jūtām, spēku).
izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons.
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
brāķēt Daudzkārt, atkārtoti brēkt; brēkt ar pārtraukumiem.
Chenopodium polyspermum daudzsēklu balanda.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
daudzstāvene Daudzstāvu ēka.
organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam).
mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.).
gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos.
nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3).
staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu.
vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana.
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums.
inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu.
neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku.
sviedru dziedzeri daudzu zīdītāju un cilvēka ādas dziedzeri, kas izdala sviedrus.
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km.
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km.
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m.
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā.
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā.
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā.
hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus.
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu).
veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā.
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku.
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai.
fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3).
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
uzņēmējspēja Dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
brūcēšana Dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu.
aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums.
aviogrupa Dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām.
pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā.
perturbācija Debess ķermeņa novirze no tā trajektorijas cita debess ķermeņa pievilkšanas spēka iedarbībā.
Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni.
Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli.
Bruchus loti dedestiņu sēklgrauzis.
kvarkšķināt Dedināt, gāgināt; pēkšķēt.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
karsīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
karstīgs Dedzīgs, ātras dabas cilvēks.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
elastīgā deformācija deformācija, kas izzūd līdz ar ārēja spēka iedarbības izbeigšanos.
plastiskā deformācija deformācija, kas paliek pēc ārēja spēka iedarbības izbeigšanās.
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
luņs Degradējies cilvēks.
liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
(būt) liesmās degt ar lielām liesmām; degt ugunsgrēkā.
degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku.
detonācijizturība degvielas spēja pretoties detonācijai, kas raksturo degvielas spēju normāli, bez detonācijas sadegt spēkratu motora cilindros.
līnijdeja Deja, ko, izpildot sinhronas kustības, jebkādas mūzikas pavadībā dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
da- Deka- - priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par.
naktstauriņš Dēkainis.
dēkains Dēkām bagāts.
dēka Dēkla.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
piemājas dārzs dekoratīvie apstādījumi pie dzīvojamās ēkas.
konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām.
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā.
dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
piegrīde Dēļiem izklāta grīda dzīvojamās ēkas ieejas durvju priekšā (bez jumta).
audzēknītis Dem. --> audzēknis.
ķilvēķelis Dem. --> cilvēks, nicinošā nozīmē.
cilvēciņš Dem. --> cilvēks.
dēciņa Dem. --> dēka.
ēciņa Dem. --> ēka.
ēķele Dem. --> ēka.
iepelēceņš Dem. --> iepelēks.
Jākabiņš Dem. --> Jēkabs.
Jākapiņš Dem. --> Jēkabs.
Jākopiņš Dem. --> Jēkabs.
Jāpaciņš Dem. --> Jēkabs.
Jekupeņa Dem. --> Jēkabs.
kavēklītis Dem. --> kavēklis.
lēkausēns Dem. --> lēkausis.
padēklītis Dem. --> padēklis.
pelēceņč Dem. --> pelēks.
plēksnīte Dem. --> plēksne.
sausēklītis Dem. --> sausēklis.
sēkliņa Dem. --> sēkla.
spēciņš Dem. --> spēks.
tebečiņš Dem. --> tebēka, tabaka.
tebēciņš Dem. --> tebēka, tabaka.
trēkale Dem. --> trēka.
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību.
paleodemogrāfija demogrāfijas nozare, kura pēta demogrāfiskos procesus senās cilvēku sabiedrībās.
lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem.
denunciants Denuncētājs - cilvēks, kas denuncē.
eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo.
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantdivīzija Desantkaraspēka divīzija.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
pārdēties Dēt olas līdz spēku izsīkumam.
jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam.
rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas.
brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
kāka Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
kākacis Devīgs, izšķērdīgs cilvēks.
plaušu zāle deviņvīru spēks.
verbascum Deviņvīruspēki.
lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs.
deviņvīru spēks deviņvīruspēks.
saulesrieži Deviņvīruspēks.
saulessveces Deviņvīruspēks.
saulesvieži Deviņvīruspēks.
tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.).
sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks.
kīzelgurs Diatomeju zeme, irdena, miltaina vai krītam līdzīga masa baltā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, sastāv no kramainām diatomeju čaulām.
dibinējs Dibenējs - tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
organizēt Dibināt, radīt (piemēram, iestādi, cilvēku kolektīvu).
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli.
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda.
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
dīgšanas ilgums dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai.
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai.
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot.
Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi.
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
aicinājums Dieva aicinājums atgriezties no grēkiem un ticēt evaņģēlijam.
antropoteoloģija Dieva atziņa, izejot no cilvēka tikumiskām īpašībām.
Providentia specialis Dieva gādība īpaši par cilvēkiem.
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
Revelatio specialis Dieva īpaša atklāsme konkrētam cilvēkam konkrētā laikā un vietā.
izpirkšana Dieva pestīšanas darbs, atpērkot vai atjaunojot to, kas pieder viņam; jūdaismā tas attiecas uz Izraēlas atjaunošanu, bet kristietībā - uz grēcinieku vainas izpirkšanu, atbrīvojot tos no grēka un nāves varas.
antropomorfisms Dieva tēla priekšstatījums cilvēka veidā.
Pastarā tiesa dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā.
teofilantropija Dieva un cilvēka mīlēšana.
teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
ticīgais Dievbijīgs cilvēks, reliģiozs.
Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi.
apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju.
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
teantrops Dievs un cilvēks.
molochs Dievs, kam upurēti cilvēki, sevišķi bērni, pirmdzimtie, Bībelē.
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju.
progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi.
asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis.
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā.
DDT Dihlordifeniltrihloretāns - balta, kristāliska viela ar raksturīgu smaku; 20. gs. 40.-60. gados plaši lietots insekticīds, toksisks, bīstams zīdītājdzīvniekiem un cilvēkiem; tagad aizliegts.
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons.
aizčākstējis diloņslims cilvēks.
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā.
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
dimorphotheca Dimorfotēkas.
baltā dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca pluvialis").
zelta dimorfotēka dimorfotēku suga ("Dimorphotheca sinuata").
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
dyn Dins (spēka mērvienība).
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
disene Diskotēka.
disenīte Diskotēka.
disiņš Diskotēka.
diskačs Diskotēka.
diski Diskotēka.
disko Diskotēka.
dišuks Diskotēka.
dizuks Diskotēka.
dīžuks Diskotēka.
tussiņš Diskotēka.
multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā.
mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks.
jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks.
šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks.
šizis Dīvains, nenormāls cilvēks.
šizo Dīvains, nenormāls cilvēks.
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
sinergīdas Divas šūnas segsēkļu dīgļsomā, kuras kopā ar olšūnu veido t. s. olaparātu.
apdzīvots Divd. --> apdzīvot, tāds, kur dzīvo cilvēki.
Māžs Divdabīgs gars, pārsvarā darbojas kā spoks, kas naktīs biedē cilvēkus.
ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
divdesmits Divdesmit gadu (cilvēkam).
dikotilēdoni Divdīgļlapji, segsēkļu augu klase.
malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos.
proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
santalum Divdīgļlapju augu ģints santalaceju dzimtā, vienmērzaļi, pusparazītiski koki vai krūmi lieliem ziediem skarās, kauliņaugi ar vienu sēklu, 9 sugas Indijā, Zunda salās, Austrālijā, Polinēzijā.
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
geraniāles Divdīgļlapju augu rinda ar gk. piecskaitļa ziediem, ar augšēju sēklotni.
ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti.
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami.
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā.
emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
pa divi, arī pa diviem divi (cilvēki) kopā; divatā.
pāris Divi cilvēki, kurus saista partnerattiecības.
trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji.
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
tandēms divi spēki, fiziskas vai juridiskas personas, kas saistītas kādā darbībā.
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
divkosis Divkosīgs cilvēks.
jānuss Divkosīgs cilvēks.
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti.
bimani Divroči, zīdītāju kārta, ietverot cilvēkus.
diplotaxis Divsēkles.
Carex disperma divsēklu grīslis.
mūru divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis muralis").
šaurlapu divsēkle divsēkļu suga ("Diplotaxis tenuifolia").
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris.
divvienība Divu (cilvēku) savienība.
starppersonu saziņa divu cilvēku savstarpēja informēšanās, kas veicina viņu saprašanos.
mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē.
iešēkelēšana Divu gredzenveida priekšmetu savienošana ar šēkeļa palīdzību.
konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
sinergija Divu spēku kopdarbība.
poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem).
spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
dizygotheca Dizigotēkas.
smalkā dizigotēka dizigotēku suga ("Dizygotheca elegantissima").
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni.
kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3).
kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls.
kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita.
ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli.
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas.
Ālaves muiža Dobeles novada Penkules pagasta bijušais nosaukums; apbūve veidojusies 18. un 19. gadsimtā, kungu māja ir viena no retajām muižu koka dzīvojamām ēkām, kas raksturo attiecīgā perioda celtniecības tradīcijas Latvijā, no tās lieveņa paveras skats uz iespaidīgo sarkanu ķieģeļu staļļa ēku.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
iedzirdīt Dodot dzert (noburtu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem).
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis.
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas.
portretfilma Dokumentāra filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai).
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
kombinētais domkrats domkrats, kurā izmanto vairākus spēka iegūšanas veidus, visbiežāk hidromehānisku vai pneimohidraulisku.
grupveida saziņa domu, izjūtu un iespaidu apmaiņa starp vairākiem cilvēkiem.
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
metandrostenolons Dopings, anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku; dianabols.
kurss Došanās virziens (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu).
izlaist Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
programmotēka Dotajā sistēmā daudzkārtēji izmantojamu programmu vai standartprogrammu sakopojums; programmu bibliotēka.
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
dozimetrists Dozimetrijas speciālists; cilvēks, kas veic dozimetriskus mērījumus.
draiska Draisks cilvēks; draiskulis (draiskule).
skrēpis Draisks, aušīgs, bērnišķīgs cilvēks.
šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
šķeternieks draiskulīgs cilvēks.
žeiska Draiskulīgs cilvēks.
kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
pirška Draiskulīgs, gražīgs cilvēks.
zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
kūvēt Draiskuļot, rotaļāties (par cilvēkiem).
dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
atlaidas Draudzes svētki (katoļu baznīcā), kas saistīti ar iespēju iegūt grēku piedošanu.
brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
priķirka Draugi, cilvēki, kas piesedz zagli.
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
bumburs Drēbēs savīstījies cilvēks.
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šalkas pārskrien pa kauliem drebuļi, trīsas, cilvēkam saslimstot vai nobīstoties.
bemberis Driskās ģērbies cilvēks.
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
digitāls Drogas, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes, īpaši no tās lapām, bet arī sēklām, un tās dod medicīnā plaši lietotus neatsveramus līdzekļus sirdsdarbības regulēšanai.
dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
drošinieks Drosmīgs cilvēks; drosminieks.
čima Drosmīgs cilvēks.
drosminieks Drosmīgs cilvēks.
žgučij Drosmīgs cilvēks.
žgučijs Drosmīgs cilvēks.
drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību.
drošsirdis Drošsirdīgs cilvēks.
drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem.
stampa Drukns cilvēks.
stampals Drukns cilvēks.
stieblaks Drukns cilvēks.
tepča Drukns, lempīgs cilvēks.
repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks.
stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
drūmis Drūms cilvēks.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
dublets Dubultreģistrs ērģelēs, kas pārgroza skaņu spēku un nokrāsu.
dūms Dūkans, tumši pelēks.
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g.
dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība; izteikums ar muļķīgu saturu.
bāmūzis Dumjš cilvēks.
zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
mūma Dumjš, nerunīgs cilvēks.
mūmiķis Dumjš, nerunīgs cilvēks.
glūmza Dumjš, neveikls cilvēks.
du-du Dumjš, pļāpīgs cilvēks.
dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
dūmakains dūmu krāsā, pelēks; [dūmains]{s:1710}
dūmains Dūmu krāsā, pelēks.
dūmājs Dūmu krāsā, pelēks.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
coup de grâce dūriens ar ko nonāvē ievainotu dzīvnieku vai cilvēku, lai tas nemocītos; _burtiski_: "žēlsirdības dūriens (sitiens)".
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus.
dzeltīgs Durstīgs, ass (arī par cilvēku).
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
dveselis Duselis; astma, astmatisks cilvēks.
erbulis Dusmās ātrs cilvēks.
verveklis Dusmīgs cilvēks, burvis.
nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
rūss dusmīgs cilvēks.
dusmis Dusmīgs cilvēks.
eglīte Dusmīgs cilvēks.
perģelis Dusmīgs cilvēks.
pūslis Dusmīgs cilvēks.
sirsenis Dusmīgs cilvēks.
būdelis Dusmīgs, dusmās iekaisis cilvēks.
dusmpūķis Dusmīgs, īgns cilvēks.
dusmpūznis Dusmīgs, īgns cilvēks.
bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks.
ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks.
bešķis Dusmīgs, ļauns cilvēks.
žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
cāziķis Dusmīgs, naidīgs cilvēks.
uzpurnis Dusmīgs, neapmierināts cilvēks.
cobiķis Dusmīgs, nepatīkams cilvēks.
ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks.
dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
meņča Dūšīgs (nadzīgs) cilvēks.
smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks.
biezaņķis Dūšīgs, neveikls cilvēks.
sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
pneuma Dvesma, ēteriska uguns, gars, dzīvības spēks.
Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
sinadelfs Dvīņauglis ar vienu galvu, vienu vidumu un divkāršotu locekļu skaitu; cilvēkam nav novērots.
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
siderīts dzeltenbalts, pelēks, zaļganpelēks, dzeltenbrūns vai sarkanbrūns karbonātu grupas minerāls (viena no dzelzs rūdām); dzelzs karbonāts FeCO~3~.
krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
rūdule dzeltenīgi pelēka vista.
tetrametiltiuramdisulfīds Dzeltenīgi pelēks pulveris ar īpatnēju smaku, ko izmanto sēklu kodināšanai un augu apsmidzināšanai; TMTD.
Clitocybe geotropa dzeltenpelēkā piltuvene.
pelēkdzeltens Dzeltens ar pelēku nokrāsu.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
jaudas pārvads dzelzceļa vilces ritošā sastāva iekārta enerģijas novadīšanai no primārā dzinēja vārpstas uz riteņpāru vārpstām, kas nodrošina laideņu vilces spēka un kustības ātruma pārveidošanu, mainoties dzinēja darba režīmiem.
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
adneksektomija Dzemdes piedēkļu, gk. olnīcu, olvadu izoperēšana.
radības Dzemdības (cilvēkam).
izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
rindzajisms Dzenbudisma skola ar uzsvaru uz stingru klostera disciplīnu un pēkšņu apskaidrību, kas gūstama meditējot.
iedzīt Dzenot panākt, ka (cilvēks) ievirzās (kur iekšā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvietojas straujāk, pievienojas pārējiem.
pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
piedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
klunkuris Dzērājs; neveikls cilvēks.
Grus grus dzērve jeb pelēkā dzērve.
dzijeklis Dziedināšanas līdzeklis, dziedēklis.
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem).
merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
nativitāte Dzimšana, dzimšanas brīdis, zvaigžņu stāvoklis cilvēka dzimšanas brīdī.
herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
dzimtļauži Dzimtcilvēki; dzimtļaudis.
dzimtsļauži Dzimtcilvēki; dzimtsļaudis.
dzimtļaudis Dzimtcilvēki.
dzimtzemnieks Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
dzimtnieks Dzimtcilvēks.
dzimtscilvēks Dzimtcilvēks.
coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam.
gonāda Dzimumdziedzeris, sēklinieks vai olnīca; orgāns, kurā attīstās gametas.
kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana.
psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības.
cirslis Dzimumloceklis, sēklinieks.
fallokripse Dzimumlocekļa retrakcija sēklinieku maisiņā.
astifija Dzimumnespēks; dzimumlocekļa erekcijas trūkums.
impotence Dzimumnespēks.
reaktīvais dzinējs dzinējs, kas rada reaktīvo vilces spēku, izsviežot reaktīvo strūklu kustībai pretējā virzienā.
dzenamspēks Dzinējspēks.
stumdeklis Dzinējspēks.
lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām.
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
ūdens dzirnavas dzirnavas, ko darbina ar tekoša ūdens spēku.
Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu laikposmu) un pabeigt dzīt.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas.
artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums.
mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai.
choleriķis Dzīvas, ātras dabas cilvēks; holeriķis.
zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs.
māja Dzīvesvieta, cilvēka mājoklis.
nāve Dzīvības izbeigšanās (cilvēkam vai dzīvniekam).
noša Dzīvības spēks; noža 1.
cīls Dzīvības spēks.
āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
spriksts Dzīvīgs, gudrs cilvēks, īpši šāds zēns.
heteroplastika Dzīvnieka audu vai orgānu pārstādīšana cilvēkam vai citas sugas dzīvniekam.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
hiroteriji Dzīvnieki, kas dzīvojuši paleozoja beigās un mezozoja sākumā; pazīstami tikai pēc pēdu nospiedumiem, kas līdzīgi cilvēka rokas nospiedumam.
sinantropiski dzīvnieki dzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei cilvēku apdzīvotās vietās.
kaitnieks Dzīvnieki, kukaiņi un citi organismi, kas bojā augus un kokus, izmantodams barībai to daļas vai sulu; kaitēkļi.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
akantocefaloze Dzīvnieku (mugurkaulnieku), retāk cilvēka helmintoze, ko izraisa dzelkņgalvji, kas parazitē zarnās.
indes dziedzeri dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala citiem dzīvniekiem un cilvēkam toksiskas vielas.
cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
sarkosporidioze dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; retumis slimo arī cilvēki.
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
histoģenēze Dzīvnieku un cilvēka audu veidošanās no embrionālo aizmetņu šūnām.
eksokrīnie dziedzeri dzīvnieku un cilvēka dziedzeri, kuri savas izstrādātās vielas (sekrētus) izdala uz ķermeņa virsmas vai dažādos organisma dobumos; lielākajai daļai eksokrīno dziedzeru ir izvadvadi; tos sauc arī par ārējās sekrēcijas dziedzeriem.
mioblasti Dzīvnieku un cilvēka jaunās muskuļu šūnas; dīglim attīstoties un skeleta muskulatūrai reģenerējoties organisma pēcdīgļa attīstības laikā, no mioblastiem rodas šķērssvītru muskuļšķiedras.
ožas orgāni dzīvnieku un cilvēka orgāni, kas uztver un analizē ožas kairinājumus - smakas.
amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā.
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību.
hromatofori Dzīvnieku un cilvēka organisma šūnas, kas satur pigmentu un pa lielākajai daļai nosaka orgānu un organisma ādas vai apmatojuma krāsu.
šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām.
falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā.
ērbērģis Dzīvojamā ēka.
kambaris Dzīvojamā ēka.
savrupsēta dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām, paredzēta vienai ģimenei.
daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves.
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas; vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā.
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
mājoklis Dzīvošanai piemērots, īpaši iekārtots cilvēku miteklis (piemēram, māja, dzīvoklis).
mist Dzīvot (kādos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist.
parazitēt Dzīvot uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
Nērona lāpa dzīvu cilvēku sadedzināšana stabu galos; viens no veidiem, kā tika sodīti kristieši Nērona valdīšanas laikā.
tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
ģemperis džemperis (šis vārds bieži vien tiek izmantots kā piemērs cilvēku neprasmei pareizi uzrakstīt vārdus).
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
dibuka Ebreju folklorā - miruša grēkotāja dvēsele, kas iemājojusi dzīva cilvēka ķermenī.
Ādams Kadmons ebreju mistiskajā tradīcijā - jau pirms laika sākuma pastāvošais ideālā cilvēka prototips, kas sevī ietver gan materiālās, gan garīgās pasaules līdzību.
Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
Šēts Ebreju mitoloģijā - pirmo cilvēku Ādama un Ievas dēls, kas viņiem piedzima pēc Ābela bojāejas.
refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks.
Abadons Ebreju mitoloģijā — mirušo valstība, pekles bezdibenis un iznīcības vieta, kurā cilvēks pazūd.
cherubs Ebreju simbolikā kāds pasakains kustonis, kuru domāja sastāvošu pa daļām no cilvēka, vērša, lauvas, ērgļa, kas visi varas un stipruma simboli.
Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem.
Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki.
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas).
olejs ēdamā linsēklu eļļa.
gāga Ēdelīgs cilvēks.
graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
stakle Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.
ēsma Ēdiens (cilvēkiem).
dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā.
kaņepe Ēdiens, kas gatavots no šīm sēklām.
dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas.
barāt Ēdināt (cilvēku).
kratināt Ēdināt (cilvēkus un dzīvnieku).
barot Ēdināt (cilvēkus).
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem.
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus.
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
Mahess Ēģiptiešu mitoloģijā - pērkona, vētru, tumsas un vēja dievs, kas personificēja bailes no stihiskajiem un draudīgajiem dabas spēkiem.
Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
tunga eiforbiju dzimtas ģints, līdz 15 m augsts vasarzaļš koks (5 sugas) ar baltsārtiem ziediem un indīgām sēklām, kas satur ātri žūstošu eļļu.
eiropeīdā rase Eirāzijas rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, ko pēc ārējām pazīmēm iedala divos zaros, starp kuriem ir pārejas forma.
Eurolib Eiropas bibliotēkas projekts ("European library project").
ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā).
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas.
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
apstāties (arī sastingt) pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī).
sastingt (arī apstāties) pussolī ejot pēkšņi apstāties pārsteigumā, izbīlī.
kulasāta ēka labības žāvēšanai un kulšanai, kuls un rija.
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja.
budunka ēka, celtne.
tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.
vecēka Ēka, kas ir celta senatnē; ļoti veca ēka.
halle ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.)
viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
lopu mītne ēka, telpa mājdzīvnieku mitināšanai.
kōrms ēka.
sukrums ēkas daļa bez jumta; ēka kurai vēl nav uzlikts jumts
lodžija ēkas fasādē iebūvēta telpa, kas fasādes pusē ir vaļēja, bet no pārējām trim pusēm norobežota ar sienām.
sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai.
paviļi Ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša.
klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē.
nelietots nekustamais īpašums ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas.
telts tipa ēkas ēkas, kurām jumta konstrukcijas veic arī sienu funkcijas; tās ir visekonomiskākās no visām divstāvu ēkām gan materiālu, gan darbaspēka patēriņa ziņā.
Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis.
Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes.
cilvēkekoloģija Ekoloģijas nozare, kurā pēta cilvēka un planētas dzīvās un nedzīvās dabas mijiedarbību kā vienotu ekosistēmu.
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu.
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm.
cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
cilvēktirdzniecība ekspluatācijas nolūkā veikta cilvēku vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana.
maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
ārupvērstība Ekstraversija - cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri.
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
ēk Ēku, ēkur.
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām.
mats elastīgs, tievs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām.
volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V.
enkurs elektriskās mašīnas daļa, kurā darba laikā inducējas elektrodzinējspēks; līdzstrāvas elektromašīnās tā ir rotējošā daļa, sinhronajās mašīnās - stators ar tinumu.
akustoelektriskais efekts elektriskās strāvas vai elektrodzinējspēka rašanās vadošā vidē (metālā, pusvadītājā) ultraskaņas skrejviļņa iedarbībā.
aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
elektrostatika elektrodinamikas nozare, kurā pēta nekustīgu elektrisko lādiņu īpašības, to radītos elektriskos laukus, spēkus un mijiedarbību, arī pastāvīgā elektriskā lauka īpašības.
pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību.
elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam.
ideāls EDS avots elektrodzinējspēka avots ar nemainīgu spriegumu uz spailēm un iekšējo pretestību, kas vienāda ar nulli.
pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
unipolārā indukcija elektrodzinējspēka rašanās kustībā esošā magnetizētā ķermenī, ja tā kustības virziens nav paralēls magnetizācijas asij.
elektromagnētiskā indukcija elektrodzinējspēka rašanās strāvas kontūrā, mainoties magnētiskajam laukam kontūra ietvertajā daļā.
transformācijas elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas inducējas induktīvi saistītos kontūros; strāvas izmaiņa vienā kontūrā rada transformācijas elektrodzinējspēka inducēšanos otrā kontūrā.
inducētais elektrodzinējspēks elektrodzinējspēks, kas rodas kontūrā, ja mainās tā magnētiskās plūsmas saķēdējums vai pats kontūrs pārvietojas magnētiskajā laukā.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
EDS Elektrodzinējspēks.
kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
elektrodzinēja elektromagnētiskais moments elektromagnētisko spēku radītais moments.
publiskais tiešsaistes katalogs elektroniskā bibliotēku datu bāze, kam parasti var piekļūt, izmantojot datoru tīklu.
adresātu saraksts elektroniskā pasta adrešu saraksts, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai.
van der Vālsa spēks elektrostatiskais spēks starp divām elektriski neitrālām molekulām vai atomiem; veidojas, kad satuvināti atomi vai molekulas inducē viens otrā dipola momentus, kas rada elektrostatisku mijiedarbību starp šīm daļiņām.
elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
astma Elpas trūkuma lēkme, aizdusa.
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
lineļļa Eļļa, ko iegūst no linsēklām.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļu sēklām.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sēžama sēklām.
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu.
spraukumi Eļļas augu sēklu atliekas, kas rodas eļļas ekstrakcijā un ko izmanto par olbaltuma piedevu kombinētajai dzīvnieku barībai.
dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības.
jūsmīgs Emocionāli pacilāts, dziļi saviļņots (par cilvēku); tāds, kam raksturīga jūsma.
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
emocionālās sfēras attīstība emocionālo procesu, garastāvokļa, jūtu un emocionālo spēku attīstība.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
īgnums Emocionāls stāvoklis (piemēram, neapmierinātība, dusmas), kas izpaužas cilvēka nelaipnā, skarbā attieksmē pret ko.
nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
susātius Ēna (cilvēka).
energoapgādes komersanta objekts energoapgādes komersantam piederoša vai tā lietošanā esoša manta (ēkas, būves, stacijas, iekārtas, ierīces, ietaises, tīkli, līnijas un to piederumi), kuru tieši izmanto energoapgādei.
elastīgi deformēta ķermeņa potenciālā enerģija enerģija, kas ietver visa veida deformāciju (stiepes, spiedes, bīdes, vērpes, lieces) potenciālo enerģiju summu, kuru rada iekšējie spēki.
naikums Enerģija, spēks, ātrums.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
enerģētiskais vampīrisms enerģijas, dzīvības spēku atņemšana cilvēkiem.
nagla Enerģisks, arī veikls, atjautīgs cilvēks.
nemiera gars enerģisks, darbīgs cilvēks.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, izdarīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
turbijons Enkura mehānisma paveids, kas apvieno pulksteņa mehānisma vairākas kustīgās daļas vienā blokā, kurš regulāri apgriežoties ap savu asi izlīdzina smaguma spēka iedarbību un tādējādi uzlabo precizitāti.
orpenkurs Enkurs, ko izved ar laivu un izmanto kuģa pārvilkšanai, novilkšanai no sēkļa u. tml.
mirozīns Enzīms sinepju sēklās, kas katalīzē sinigrīna hidrolīzi.
sargeņģelis Eņģelis, kas sargā kādu cilvēku.
pseidoepilepsija Epilepsijai līdzīgas lēkmes, piem., rahīta dēļ.
grnd-mal Epilepsijas lēkme.
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
ērkšis Ērkšķis, dzelonis; ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
mēģins Ērmots, nenopietns cilvēks.
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
pusērzelis Ērzelis ar neattīstītu vai nepareizi attīstītu vienu sēklinieku.
Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
peccāvī Esmu grēkojis.
grauzt Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
baroties Ēst (par cilvēkiem).
knābāt Ēst (par cilvēkiem).
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks.
neirotiskā bulīmija ēšanas traucējumi, kam raksturīgas rūpes par ķermeņa masu un atkārtotas pārēšanās lēkmes, kurām seko vemšana vai caurejas līdzekļu lietošana.
eidemonisms Ētikas virziens, kas atzīst, ka laime ir cilvēka dzīves augstākais mērķis un viņa darbības vadmotīvs.
degradēt Ētiski noniecināt, pazemot (cilvēku).
atgriešanās Ētiski reliģisks jēdziens par cilvēka domu, jūtu un gribas pārvēršanos uz labo pusi.
suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
brīvdabas muzejs etnogrāfisks muzejs, kura eksponāti (piemēram, ēkas) ir izvietoti brīvā dabā.
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
jūga Ēvele, ar ko strādā 2 cilvēki.
jūga ēvele ēvele, ar ko vienlaikus strādā 2 cilvēki; jūgēvele.
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai.
Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers.
Dumblis ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbles ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblu ezers, Dutvulu ezers.
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis.
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
Pīļu ezers ezers Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība - <1 ha.
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers.
Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha.
Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha.
Viču ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - <1 ha.
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers.
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers.
Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha.
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha.
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers.
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers.
Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers.
Lakstiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1,7 ha.
Baltiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 10 ha; Teikura ezers; Teikuru ezers.
Namiķu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 5,2 ha.
Nesaules ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 6,1 ha.
Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha.
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha.
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 1,5 ha
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers.
Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha.
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers.
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš.
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers.
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers.
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha.
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers.
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
Ļūļu ezers ezers Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība - 2,2 ha; Luljas ezers.
Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
Dēklainis Ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers.
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%.
Seklis Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
Seklene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers.
Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
Tīsezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers.
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
asteja Ezoterismā - "trešā atturēšanās", kura aicina cilvēku nezagt un neiekārot cita īpašumu arī domās.
šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
šin Ezoterismā "labā ticība", kas liek cilvēkam darboties tā, lai apkārtējie to respektētu un uzticētos.
ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus.
nepieķeršanās Ezoterismā atturība attiecībās ar naudu un mantu, atbrīvošanās no cilvēku vajājošām vēlmēm.
išvarakoti Ezoterismā avatāra zemākais paveids, kas ierodas uz Zemes, lai darītu labu cilvēkiem.
džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam.
manass Ezoterismā cilvēka domu enerģija.
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās.
bhakts Ezoterismā cilvēks, kurš pielūdz Dievu, uzticīgs tā sekotājs.
elementāļi Ezoterismā cilvēku radītas domu formas.
deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
samana Ezoterismā dzīvības spēks, kas esot saules pinuma centrā.
čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem.
nidras Ezoterismā idejas, kuras cilvēks saņem miega laikā.
āveša Ezoterismā iemiesošanās cita cilvēka ķermenī.
asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
āgāmikarma Ezoterismā jēdziena "karma" precīzāks nosaukums, kas nozīmē, ka ķermenī iemiesotā cilvēka fiziskā un mentālā darbība ietekmē viņa nākamās inkarnācijas.
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt.
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
upadhi Ezoterismā neziņa, ko augstākais Es uzspiež cilvēkam, kas ir iemiesots ķermenī.
ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
videhamukti Ezoterismā stāvoklis, kurā cilvēks var iegūt atbrīvošanos un iziet no sava ķermeņa.
riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
vidžnana Ezoterismā tas, ko cilvēks iegūst pēc daudzu gadu apceres, tā ir dziļa izpratne par Dievu.
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks.
či Ezoterismā vitāls spēks, kas izpaužas materiālajā pasaulē.
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums.
sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā.
mukuris Fanātiski reliģiozs cilvēks.
flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna.
brīnums fantastisks notikums, kas norisinās pārdabisku spēku ietekmē
dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
f Femto-, priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu (10-15) veidošanai.
fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
fenšui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fen-šui.
fen-šui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui.
Adramelehs Feniķiešu mitoloģijā - asinselks, kam upurēja cilvēkus, galvenokārt bērnus.
levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās).
brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
citāze Ferments dažādu augu sēklās, kas šķīdina šūnas apvalku.
antinvazīns Ferments dzīvnieku un cilvēka normālā asins plazmā, kas noārda mikroorganismu hialuronidāzi.
paliekošā indukcija feromagnētiķa magnētiskā lauka indukcija pēc magnetodzinējspēka izslēgšanas.
koercitīvais spēks feromagnētiķos – magnētiskās histerēzes raksturlielums – magnētiskā lauka intensitāte, kurā iepriekš līdz piesātinājumam magnetizēts feromagnētiķis atmagnetizējas līdz nullei; segnetoelektriķos – histerēzes raksturlielums – elektriskā lauka intensitāte, kas jāpieliek spēka polārajā fāzē, lai tā samazinātu polarizāciju līdz nullei.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
hīlings Filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā; hīlerisms.
vieglā pornogrāfija filma, grāmata vai glezna, kurā seksualitāte ir parādīta skaistā ietvarā ar skaistiem cilvēkiem un stila ziņā izturētā veidā.
sinematēka Filmotēka.
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem.
sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas, pretēji racionālismam, par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata iracionālos elementus, intuīciju, jūtas, instinktus, atklāsmi u. tml.
antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
fundamentālās mijiedarbības fizikā pieņemta un eksperimentāli pierādīta koncepcija, pēc kuras visus dabā pastāvošos spēkus attiecina uz vienu no četrām fundamentālām (tālāk nereducējamām) mijiedarbībām; 20. gs. 60–70. g. tika izveidota vienota leptonu un kvarku elektrovājā mijiedaŗbību teorija (pārējās ir stiprā mijiedarbība, elektromagnētiskā mijiedarbība, vājā mijiedarbība).
G Fizikālo lielumu mērvienība priedēkļa giga- (= 1 miljards) apzīmējums.
magnetodzinējspēks Fizikāls lielums, kas ir analoģisks elektrodzinējspēkam elektriskajā ķēdē; MDS.
induktivitāte Fizikāls lielums, kas raksturo elektrodzinējspēka rašanos elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
bīdes spriegums fizikāls lielums, kas raksturo materiāla bīdes deformācijā radušos iekšējos spēkus.
spēka moments fizikāls lielums, kas raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotācijas kustību.
gaismas plūsma fizikāls lielums, kas raksturo to starojuma plūsmas daļu, kura iedarbojas uz cilvēka aci; mērv. lūmens (lm).
dielektriskā caurlaidība fizikāls lielums, kas raksturo, cik reizes lādiņu elektriskās mijiedarbības spēki dielektriķī ir vājāki nekā vakuumā; mēra ar faradiem uz metru (F/m).
molekulārfizika Fizikas nozare, kas pētī ķermeņu fizikālās īpašības, agregātstāvokļus, fāžu pārejas no viena agregātstāvokļa citā atkarībā no vielas molekulārās struktūras īpatnībām, mijiedarbības spēkiem un siltuma (termiskās) kustības rakstura.
miodinamika Fizioloģijas nozare, kas pēti muskuļu darbību un spēku.
gitonīns Fizioloģiski neaktīvs saponīns "Digitalis purpurea L." sēklās.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija.
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
eistēnija Fiziskā spēka un aktivitātes normāls stāvoklis.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
dūša Fiziskais spēks, darba spars.
antropogrāfija Fiziskās antropoloģijas daļa, kas apraksta cilvēka orgānus.
nogurums Fiziskās un psihiskās darbības spēju, fiziskā spēka samazinājums, izsīkums (kādu darbību, apstākļu iedarbībā).
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans
spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
spēcinieks Fiziski spēcīgs cilvēks.
spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs.
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks.
krēbulis Fiziski vājš cilvēks.
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
piepūle Fizisko, garīgo spēku ievērojams intensitātes, koncentrācijas palielinājums; ievērojami palielināts fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
vara Fizisks spēks, arī piespiedu metodes.
dūre Fizisks spēks.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatisks temperaments.
flegma Flegmātisks cilvēks; lēns, neizdarīgs cilvēks.
stirna Flegmātisks cilvēks.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai.
zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
formastērps Forma (8) - instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās.
deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss.
menazons Fosfororganisks preparāts, izmanto gk. laputu un tīklērces apkarošanai, sēklu apstrādei; saifoss.
dimetilparanitrofeniltiofosfāts Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
metilparations Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
vofatokss Fosfororganisks preparāts, tiofosa metilanalogs, balta kristāliska viela, lieto kā 2,5% dustu dārzeņu, augļu koku, graudaugu u. c. kultūru kaitēkļu apkarošanai; metafoss.
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu.
paleoantrops Fosilais cilvēks, kas dzīvojis agrajā un vidējā paleolītā; neandertālietis.
parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
fotoEDS Fotoelektrodzinējspēks.
henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus.
fotogrāfs Fotogrāfijas (3) speciālists; cilvēks, kas fotografē.
portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls; ģīmetne (1).
ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls.
pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei.
pustonis Fototehnikā pelēkie toņi starp melnu un baltu.
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
Francijas Dienvidjūru teritorija Francijas Dienvidjūru (un Antarktikas) teritorija (fr. val. "Terres Australes et Antarctiques Francaises") - Francijas valdījums Indijas okeāna dienvidos un Antarktīdā, platība - 647500 kvadrātkilometru, nav pastāvīgo iedzīvotāju, darbojas 4 zinātniski pētnieciskas stacijas ar \~145 cilvēku personālu (2006. g.).
sillon Franču katoļu kustība un apvienība ticības un cilvēku sabiedrības labā, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām.
rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai.
Lagranža funkcija funkcija (L), kas konservatīvu spēku gadījumā vienāda ar kinētiskās enerģijas (T) un potenciālās enerģijas (P) starpību (sauc arī par mehāniskās sistēmas kinētisko potenciālu): L=T–P.
mogifonija Funkcionāls balss nespēks.
nesāt (arī audzēt) čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
nēsāt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
vecākgājuma Gados vecāki (cilvēki).
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
GKS Gaisa kara spēki.
gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās.
eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem.
eskadra Gaisa kara spēku vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
izlūkaviācija Gaisa karaspēka ieroču šķira, kas veic izlūkošanu no gaisa.
gradienta vējš gaisa masu horizontāla, stabila kustība, kad berzes spēku neņem vērā.
uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās.
augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens.
GS Gaisa spēki.
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
paplāksnis Gaisakuģa konstruktīvais elements, ko izmanto aerodinamisko spēku izmaiņai vai atsevišķu agregātu aizsardzībai no applūstoša gaisa.
gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers.
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
kravas gaisakuģi gaisakuģi kravu, pasta, tehnikas pārvadājumiem; aprīkoti ar lielu izmēru lūkām, rampu vai trapu tehnikas iebraukšanai, kravas stiprināšanas, iekraušanas un izkraušanas mehānismiem; iespējams kravu un cilvēkus desantēt ar izpletņiem gaisā.
špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu.
panelis gaisakuģu spēka konstrukciju tehnoloģiskais un konstruktīvais elements, kas sastāv no apšuvuma un stringeriem.
fotārijs Gaismas ārstniecības kabinets cilvēku grupveida apstarošanai ar ultravioletiem un siltuma stariem profilakses un ārstēšanas nolūkā.
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā.
fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem.
lāba Gaismēklis, lukturis, lāpa.
Apatele psi gaišā ķiršu pelēkpūcīte.
sēmale gaiši pelēka govs.
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi.
bismutīns gaiši pelēks minerāls, bismuta sulfīds Bi~2~S~3~, galvenā bismuta rūda.
bālpelēks Gaiši pelēks; bāli pelēks.
gaišpelēks Gaiši pelēks.
pelgans Gaiši pelēks.
tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
dzeltengalva Gaišmatains cilvēks.
dzeltengalvis Gaišmatains cilvēks.
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks.
bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis.
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
glīgzds Gaišs vai pelēks māls.
pelnkrāsas Gaišs, palss, pelnpelēks.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
kulminācijas punkts galējā, maksimālā kāpinājuma moments brīdis, kad cilvēkam iestājas pilnīgs spēku izsīkums, pagurums; ļoti bīstams brīdis.
kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
mezglu spēki galīgo elementu metodē reducētie spēki mezglu vietās.
normālelements Galvaniskā elementa paveids, kas ir elektrodzinējspēka etalons līdzstrāvu ķēdēs.
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla.
bērnu cerebrālā trieka galvas smadzeņu bojājuma (pirms dzimšanas, dzemdībās, tūlīt pēc dzemdībām) sekas, kas izpaužas kustību traucējumos vai epileptiskās lēkmēs un garīgās attīstības atpalicībā.
poliodistrofija Galvas smadzeņu pelēkās vielas atrofija.
polioencefalīts Galvas smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
polioencefalomielīts Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu pelēkās vielas iekaisums.
polioencefalomeningomielīts Galvas un muguras smadzeņu pelēkās vielas un apvalku iekaisums.
tefromalācija Galvas vai muguras smadzeņu pelēkās vielas atmiekšķēšanās.
cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā.
paradka Galvenā ieeja ēkā.
paradņaks Galvenā ieeja ēkā.
paraduha Galvenā ieeja ēkā.
gros Galvenā karaspēka masa (bez priekšpulkiem).
štābs Galvenā karaspēka vadības institūcija.
sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (piemēram, kādā nozarē, pasākumā).
pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī.
pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
lokomotīve galvenais velkošais spēks.
pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
sarkocēle Gaļīgs sēklinieka audzējs vai pietūkums.
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
ukurainis Gara auguma cilvēks ar platiem pleciem.
lamsters Gara auguma cilvēks, kas neveikli staigā.
sielains Gara auguma cilvēks.
sielējs Gara auguma cilvēks.
sielis Gara auguma cilvēks.
streilis Gara auguma cilvēks.
veršte Gara auguma cilvēks.
šķina Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
šķinaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
šķīnaga Gara auguma lēnas gaitas cilvēks.
lonta Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
lonte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
lunte Gara auguma vājš, ļodzīgs cilvēks.
klemza Gara auguma vārgs cilvēks.
klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks.
strenzis Gara auguma, vājas miesasbūves cilvēks.
korda gara virve (5 m), ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli).
lonža Gara virve, ko izmanto, trenējot zirgus (laižot tos rikšos vai lēkšos pa apli); korda (2).
klingas Garas, tievas kājas (cilvēka).
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
garkstēt Gārgt, sēkt, krākt.
šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks.
kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.).
konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
čūrēgs Gariem matiem apaudzis cilvēks.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
bursaki Garīgā semināra - bursas audzēkņu nosaukums; studenti, kas dzīvoja bursā.
klēriķis Garīgā semināra audzēknis.
auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus.
kļundurkājis Garīgi aprobežots, neizveicīgs cilvēks.
aļamo-fo Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
anton Garīgi atpalicis cilvēks, pamuļķis, muļķis.
dūdis Garīgi ierobežots cilvēks.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
inteliģents Garīgi, intelektuāli attīstīts cilvēks; cilvēks ar dziļām zināšanām, ar plašu garīgo dzīvi; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (1).
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
izdegšanas sindroms garīgo un fizisko spēku izsīkuma stāvoklis, kas izpaužas kā sekas ilgstošam sasprindzinājumam un nelabsajūtai darbā.
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
leitāns Garkājains cilvēks.
kagāns Garkaklains cilvēks.
sausiņš Garlaicīgs cilvēks.
ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks.
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis.
saucējs Gars, kas nomaļās vietās maldina cilvēku, aicinot sev līdzi.
stēga Garš cilvēks; garš, izstīdzējis jaunietis, pusaudzis.
glīms Garš cilvēks.
iztīsis Garš izaudzis (piem., koks, cilvēks).
bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā.
vembele Garš līks cilvēks.
gārda Garš sēklis; gārds.
gārds Garš sēklis.
luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti).
bizuls Garš, kalsnējs cilvēks.
sklanda Garš, kārns cilvēks.
sklandis Garš, kārns cilvēks.
lošmaks Garš, liela auguma cilvēks.
banāns Garš, neveikls cilvēks.
štalmaks Garš, neveikls cilvēks.
slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
garbizonis Garš, tievs cilvēks.
stādaigs Garš, tievs cilvēks.
laikrādis Garš, tievs un nomizots kadiķa jeb paegļa, arī egles zars, kas guleniski piestiprināts pie ēkas ārsienas, rāda nākamos laika apstākļus; barometra priekštecis.
šķets garš, tūļīgs cilvēks.
fitiļs Garš, vājš cilvēks.
žeikste Garš, vājš cilvēks.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
koriandrs Garšvielas, ko gatavo no šī auga augļiem, sēklām, zaļumiem, eļļas.
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
tilāties Gatavoties (par augļiem, sēklām).
gauda Gaudulīgs cilvēks.
gaujmalietis Gaujas malā dzīvojošs cilvēks.
kunktators Gauss cilvēks.
luša Gauss, lempīgs, neizveicīgs cilvēks.
gausinieks Gauss, lēns cilvēks.
flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
tosts Gauss, neizveicīgs cilvēks; tūļa.
muļļa Gauss, neveikls cilvēks.
buzda Gauss, stīvs cilvēks.
buzga Gauss, stīvs cilvēks.
garādiena Gauss, tūļīgs cilvēks.
bigucis Gavēņa laika ēdiens no piestā sagrūstiem kartupeļiem, pupām un linsēklu eļļas.
stuļčuks gavēņa laika ēdiens, piestā sagrūsti novārīti šķēlēs sagriezti auksti kartupeļi ar linsēklu eļļu.
zvāļoties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
zvalstīties Gāzelēties, grīļoties (piemēram, ejot) - par cilvēkiem.
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
transskaņas ātrums gāzes ātrums, kas ir tuvs vietējam skaņas ātrumam; lidojot ar transskaņas ātrumu, rodas gaisa blīvējuma lēcieni un raksturīgas krasas aerodinamisko spēku maiņas.
kokakola gāzēts tonizējošs dzēriens, kas satur kolas sēklu piedevu.
gāzt zemē (arī no kājām, nost) Gāzt (cilvēku).
triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
žauties Gāzties, krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes.
gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
gerontopsiholoģija Gerontoloģijas un psiholoģijas nozare, kas pētī vecu cilvēku psihi, uzvedības dinamiku un likumsakarības.
džilberts Gilberts - magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība.
Gb Gilberts (magnetodzinējspēka un magnētisko potenciālu starpības mērvienība).
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
minūta Glezniecībā un tēlniecībā mērs, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļu attiecību (galvas garuma 48. daļa).
karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni.
pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem.
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
sinalbīns Glikozīds, kas atrodas balto sinepju sēklās.
sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos.
strofantīns glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku; iegūst no strofantu sēklām.
gļēvnadzis Gļēvs cilvēks, kas visu, ko ņem rokā, tur ļengani, viegli ļaujot tam krist.
plauks Gļēvs cilvēks, plukata.
glīzis Gļēvs cilvēks; glīze 1.
ļerva Gļēvs cilvēks; izlaidusies meita.
glīze Gļēvs cilvēks.
miekšis Gļēvs cilvēks.
miekšķis Gļēvs cilvēks.
miešķis Gļēvs cilvēks.
žerbelis Gļēvs cilvēks.
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa.
zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
dētūns Gļēvs, galvu nodūris cilvēks.
ļanka Gļēvs, ļengans cilvēks.
murmulis Gļēvs, neizdarīgs, arī pļāpīgs cilvēks.
jēlcepa Gļēvs, neizturīgs cilvēks.
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
lēpa Gļēvs, neveikls cilvēks.
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu).
ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis.
glēvis Gļēvs, slinks cilvēks.
litauris Gļēvs, slinks cilvēks.
ļēpainis Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
slanga Gļēvs, tūļīgs cilvēks.
larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
jēlis Gļēvs, vājš cilvēks.
netārpielis Gļēvs, vājš cilvēks.
lama Gļēvs, vientiesīgs cilvēks.
puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
ļepēns Gļēvulis, vārgulis; vājš cilvēks.
cidonīns Gļotviela cidonijas sēklās un augļos.
aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
apmelošana Goda aizkaršana, ļaunprātīgi izplatot par otru cilvēku apzinātu nepatiesību.
komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls.
šeihs godājams cilvēks.
betušnijs Godīgs cilvēks.
bzdelovatijs Godīgs cilvēks.
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem.
godkāris Godkārīgs cilvēks.
godmīlis Godkārīgs cilvēks.
heirantīns Goldlaka "Cheiranthus cheiri" lapu un sēklu glikozīds, darbības ziņā līdzīgs digitālam.
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu.
briedaļa Govs brieža spalvā (gaiši brūnganpelēkā krāsā).
cimbole Govs kāja; cilvēka kāja no pēdas līdz celim; bērna kāja.
rokrakstzinātne Grafoloģija - mācība par sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
grāmatniecība Grāmatu ražošana un izplatīšana (grāmatu iespiešana, izdošana, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija, grāmatu zinātne).
aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām.
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām.
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
vāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Sciuridae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 70 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, 38 ģintis, \~230 sugu, Latvijā 1 suga.
gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
gravimetrijas punktu katalogs gravimetrisko punktu sistematizēts saraksts, kurā norādīti - punkta nosaukums, atrašanās vieta apvidū un pēc koordinātām, smaguma spēka paātrinājums.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
blīnis Greizacis, pusakls cilvēks.
greilis Greizs, līks cilvēks.
greinis Greizs, līks cilvēks.
streločņiks Grēkāzis; vismazāk vainīgais (starp vainīgajiem kādā pārkāpumā, noziegumā).
nogrēkot Grēkot, nejauši, vienu reizi.
grēkāt Grēkot.
bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
spoveds grēksūdze.
spavede Grēksūdze.
atlaidenis Grēku atlaišana.
atlaidnis Grēku atlaišana.
gandare Grēku izpirkšana.
balka Grēku nasta.
pakota grēku nožēlošana.
pakuta grēku nožēlošana.
quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
atlaidas Grēku piedošana (katoļu baznīcā).
absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
indulgence Grēku piedošanas raksts (katoļu baznīcā).
Gomora grēku pilsēta, netikumības perēklis.
grēkplūdi Grēku plūdi.
pēnitence Grēku, pārkāpumu nožēlošana.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā).
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā.
lochs Grieķu karaspēka nodaļa (atbilst romiešu centūrijai); atēniešiem 80-100 karavīru, spartiešiem 200, maķedoniešim 16.
Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
abaskantors Grieķu mitoloģijā - amulets, ko nēsāja, lai cilvēku nevarētu noburt.
Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā.
Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva.
Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu.
Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos.
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu.
Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu.
Orfejs grieķu mitoloģijā - dziedonis, kura dziedāšana valdzinājusi ne vien cilvēkus, bet arī plēsīgus zvērus, kokus, klintis, upes.
Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
agatodēmons Grieķu mitoloģijā - labais gars, kas visu dzīvi seko cilvēkam.
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs.
driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus.
laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
Mānija Grieķu mitoloģijā - neprāta personifikācija, ko uzsūtīja cilvēkiem, kas pārkāpa noteiktos likumus un paražas.
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
Faetons Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija dēls; paņēmis Saules ratus, viņš nevarēja savaldīt ugunīgos debess zirgus un pievirzīja tos tik tuvu Zemei, ka izcēlās ugunsgrēks; lai glābtu Zemi, Zevs viņu notrieca ar zibeni.
Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus.
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Morfijs grieķu mitoloģijā - spārnota dievība, viens no Hipna (miega) dēliem, kurš pieņemdams dažādu cilvēku veidolus parādās ļaudīm sapņos.
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
Pandars grieķu mitoloģijā - trojiešu sabiedrotais, zelejiešu karaspēka vadonis, veikls loka šāvējs.
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints.
Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos.
daimonisks Grieķu reliģijas mācībā sevišķs stāvoklis cilvēkā, kad viņš vai nu laba, vai ļauna gara pārņemts.
piekārti griesti griesti, kas ierīkoti pie jau esošajiem griestiem vai ēkas nesošajām konstrukcijām.
griešanas spēks griešanas ātruma vektora virzienā vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir tangenciālspēks.
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni.
grūta griešanās griezes kustības defekts, kas izpaužas kā rotējošas detaļas griešanai nepieciešamā spēka palielināšanās virs normālā; visbiežāk vērojama, ja berzes virsmas ir nodilušas nevienmērīgi vai arī ja eļļošana bijusi nepietiekama vai nekvalitatīva.
bungnerva neiralģija griezīgu sāpju lēkmes ārējās auss ejas apvidū ar izstarojumu uz seju un aizauss apvidū.
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
dzelzszāle Grīšļu suga ("Carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos.
grizlijs Grizlilācis - pelēkais lācis (Ziemeļamerikā).
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
klibiķis Grozīgs, nepastāvīgs cilvēks.
kruķīties Grozīties (par cilvēku).
sīkgruntniecība Gruntniecības daļa, kuru veido cilvēki, kam ir neliels zemes īpašums.
kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
putnu pārošanas veidi grupu, ligzdu, sprostu, pārmaiņu pārošana un mākslīgā apsēklošana.
fokusgrupas diskusija grupveida diskusija, kurā piedalās cilvēki, kas ir kompetenti runāt par kādu šauru tematu.
kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks.
krusts Grūtības, ciešanas; kavēklis, traucēklis.
karažas Grūtības, nepatikšanas; kavēklis ceļā.
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
pinēkle grūts un sarežģīts darba ar dažādiem kavēkļiem.
grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
pūsti Gruveši, sabrukusi ēka.
Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis.
Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
čozas Gruži, atkritumi, drazas; arī mizas, (graudu, sēklu) apvalki u. tml.
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (cilvēku vai dzīvnieku).
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
smadzenes ar kājām gudrs cilvēks.
gudrinieks Gudrs cilvēks.
zubrila Gudrs cilvēks.
ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks.
divguļamā gulta gulta diviem cilvēkiem.
vienguļamā gulta gulta vienam cilvēkam.
nospārbaļķis Guļbūvē celtas ēkas augšējais baļķis, kurā iecirsti vai iezāģēti robi spāru ielikšanai.
balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija.
zaoleņš Guļbūves ēkas pamata zemju uzpildījums.
(sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savilkties (biežāk saritināties) kamolā guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saritināties (retāk savilkties) kamolā guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
ievilkt elpu gūt spēku, gatavoties kaut kam.
ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties.
leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā.
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku.
antropoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī cilvēku organismu iedzimtību un mainību, to mehānismus un likumsakarības.
gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi).
fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
Dauna sindroms ģenētiska rakstura traucējums, ko izraisa nepareizas šūnu dalīšanās procesā radusies hromosomu patoloģija cilvēka organismā, kas ietekmē cilvēka kognitīvās spējas un fizisko attīstību, izraisot vieglus vai mērenus attīstības traucējumus.
gravimetrija Ģeofizikas nozare, kas pētī smaguma spēka paātrinājumu Zemes virsmas tuvumā.
antropoģeogrāfija Ģeogrāfijas virziens, kurā pēta cilvēka un sabiedrības vietu ģeogrāfisko parādību kompleksā, ņemot vērā vides faktorus.
sociosfēra ģeogrāfiskā apvalka daļa, kas ietver cilvēci ar tai raksturīgām ražošanas attiecībām, kā arī cilvēka apgūto dabas sfērs daļu.
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā.
inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību.
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m.
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
eksogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (Saules radiācija, gravitācijas spēki un dzīvo organismu darbība).
spēku paralelograms ģeometriska konstrukcija, kurā rezultējošo spēku attēlo ar diagonāli paralelogramā, kam divas malas veido šo spēku vektori.
smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu).
ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā.
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem.
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi.
savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa.
ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis.
ģipša apmetums ģipša javas apmetums ēku iekšējai apdarei, mitrumneizturīgs.
čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks".
baltā haizivs haizivju suga ("Carcharodon carcharias"), ko uzskata par cilvēkam visbīstamāko, garums - līdz 9 m.
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms.
sajaukta jūra haotiska viļņošanās pēc tam, kad vējš pēkšņi mainījis virzienu.
kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā).
Homo erectus heidelbergensis Heidelbergas cilvēks.
Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks.
eureka Heirēka.
heurēka Heirēka.
heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus").
asins akmens hematīts, pelēkzils minerāls.
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints.
Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas.
divdzimumdziedzeris Hermafrodītiska gonāda, kurā ir olnīcas un sēklinieka audi.
rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis.
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
hidrocirsocēle Hidrocēle ar sēklsaites vēnu paplašinājumu.
Paskāla likums hidrostatikas likumsakarība, pēc kuras spiediens, kuru uz šķidruma (vai gāzes) virsmu rada ārējie spēki, šķidrumā (gāzē) izplatās visos virzienos vienādi un ir atkarīgs tikai no šķidruma staba augstuma un šķidruma blīvuma.
cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
radiācijas higiēna higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
hīlerisms Hīlings - filipīniešu tradicionālās dziedniecības paveids - garīgā ķirurģija, kur iejaukšanās cilvēka organismā notiek nevis ar instrumentu palīdzību, bet koncentrētas garīgās enerģijas veidā.
hilocēle Hiloza šķidruma izplūdums sēklinieka maksts apvalkā.
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna.
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
mātri hindu mitoloģijā - dievišķās mātes, kas personificē dabas radošos un postošos spēkus.
dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
bhogs Hinduismā cilvēks, kas nolēmis brīvprātīgi ziedot sevi dievībai.
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
ātmans Hinduismā un budismā - individuāla dvēsele kā dievišķā pasaules gara izpausme cilvēkā.
paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu.
parahipofīze Hipofīzes nepastāvīgs piedēklis seglu šķirtnē.
melanotropīns Hipofīzes starpdaivas hormons, dzīvnieku un cilvēku organismā stimulē pigmentu melanīnu biosintēzi, pēc ķīmiskās dabas polipeptīds.
ģenerālhipotēka Hipotēka uz visu ķīlas devēja mantu.
kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
legālhipotēka Hipotēka, kas pieder kreditoram uz likuma pamata, bez vienošanās ar ķīlas parādnieku.
hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
hipo hipotekārs, hipotēka.
hipotekārais kredīts hipotēku kredīts.
HZB Hipotēku un zemes banka.
ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
fenotipoloģija Hipotētiska mācība par cilvēka organisma pazīmju un īpašību atspoguļojumu cilvēka raksturā; mēģinājumi apvienot izpratni par atsevišķu orgānu funkcijām un funkcionēšanas mehānismu (fizioloģiju) ar psiholoģiju; fenotipu grupēšana.
fotonu raķete hipotētiska raķete, kurā reaktīvo vilci rada dzinējspēku virzīta fotonu plūsma ar gaismas ātrumu.
dzīvības eliksīrs hipotētiska viela ("elixir vitae"), kas var pagarināt cilvēka mūžu.
apmaiņas spēki hipotētiski spēki, ar kuriem raksturo apmaiņas mijiedarbību (pieņemot, ka apmaiņas mijiedarbība ir analoģiska mehāniskajai mijiedarbībai, kvantu fizikā apmaiņas mijiedarbībai piekārto apmaiņas spēkus).
bioritmi Hipotētisks cilvēka spēju līmeņa maiņas cikliskums, kura pamatā ir periodiskas organisma fizioloģiskā stāvokļa svārstības; izšķir fizisko ritmu (23 dienas), emocionālo ritmu (28 dienas) un intelektuālo ritmu (33 dienas).
datorcilvēks Hipotētisks datora un cilvēka apvienojums.
preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
histeroepilepsija Histērija ar epileptoīdām lēkmēm.
heksahlorāns Hloru saturošs cikloheksāna atvasinājums, līdzeklis pret augu kaitēkļiem.
holeriķis Holerisks cilvēks; cilvēks, kam ir holerisks temperaments.
kolērisks Holerisks, nelīdzsvarots (par cilvēku).
tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī.
neirula Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa attīstības stadija; šajā stadijā no ektodermas izdalās nervu kārtiņa, no kuras izveidojas visa nervu sistēma; dīglis šajā stadijā.
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
nefrotoms Hordaiņu (arī cilvēku) dīgļa izvadorgānu aizmetnis.
karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu.
melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu.
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY).
sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
paratuberkulozes mikobaktērija hroniska enterīta ierosinātājs liellopiem; cilvēkam nav patogēns.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
dentobronhīts Hronisks bronhīts izteiktas dentālas infekcijas gadījumā: ilgstošs klepus, no rīta - lēkmjveidīgs; hroniska dentāla infekcija, parodontoze, limfātiski eksudatīva diatēze.
oleoma Hronisks iekaisuma perēklis vietā, kur parenterāli ievadīta eļļa.
autopioterapija Hronisku sastrutojumu ārstēšana, injicējot slimniekam sterilas strutas, kas ņemtas no viņa strutu perēkļa.
biogrāfija Hronoloģisks (cilvēka) dzīves un darbības apraksts.
gopņiks huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
urla Huligāns; bezkaunīgs, nekulturāls cilvēks.
bosiks Huligāns; nepieklājīgs, rupjš cilvēks; dauzoņa; izlaidīgs cilvēks.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kura rīcībā izpaužas humānisms.
orenda Huro indiāņu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana.
subjektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata cilvēka individuālo apziņu, viņa sajūtas, priekšstatus un gribu.
objektīvais ideālisms ideālisma paveids, kas par visa pamatu uzskata ideju, garu, kurš eksistē neatkarīgi no matērijas un atrodas ārpus cilvēka apziņas.
relatīvisms Ideālistiska mācība par cilvēka izziņas relatīvo, nosacīto un subjektīvo raksturu.
dinamisms Ideālistisks uzskats par spēku kā patstāvīgu elementu.
vitālisms ideālistisks virziens bioloģijā, kas atzīst nemateriāla dzīvības spēka esamību organismos.
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
pazīstēt Identificēt (cilvēka personību).
aizvietošanas izmaksas identiska objekta (piemēram, ēkas, būves) pirkšanas cena.
rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
ieblankot Iebūvēt, iestiprināt plankas (stāvbūvē celtas ēkas sienā).
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks.
iežverkstēties Iečīkstēties, sākt čīkstēt, vēkšķēt.
seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
apstarošana Iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
apstrādāt Iedarboties ar fizisku spēku (piemēram, piekaujot).
stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
bubulis Iedomās, iztēlē radīts biedēklis, briesmonis.
ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
gaisa kākars iedomīgs cilvēks.
miens Iedomīgs cilvēks.
pāvs Iedomīgs cilvēks.
kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus); satricināt (psihiski).
iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
ielakt Iedzert (par cilvēkiem).
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
ektopija iedzimta vai iegūta kādas tipiskas cilvēka erogēnās zonas nejutība.
funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā.
rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
anorhisms Iedzimts sēklinieku trūkums.
monorhisms Iedzimts viena sēklinieka trūkums.
pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
ganka Ieeja dzīvojamā ēkā caur kādu piebūvi, kura noder saimniecības vajadzībām.
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
iegriba Iegribīgs cilvēks.
iegribis Iegribīgs cilvēks.
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku).
stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu).
iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
sastirpt iegūt spēkus (par jaundzimušiem dzīvniekiem).
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); iegūt nozīmīgumu.
iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
izsūkt Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
mērlis Iegūtā imūndeficīta sindroms, ko izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši ietvert (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par apģērbu.
iesoļot Ieiet (2) - par karaspēku.
ievandīties Iejukt (cilvēku burzmā, starp cilvēkiem).
iekvēlināt Iejūsmināt (cilvēku); izraisīt (piemēram, jūtas).
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto).
saprasties Iejūtīgi, ar izpratni veidot, uzturēt savstarpēju saskarsmi (par cilvēkiem).
pahivaginalīts Iekaisīgs sēklinieka makstapvalka sabiezējums.
svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
sakūsāt Iekarst (pēkšņi).
sakūsēt Iekarst (pēkšņi).
centrifūga Iekārta (maisījuma) mehāniskai sadalīšanai dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
skarifikators Iekārta (sēklu) skarifikācijai.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai.
pakārtene Iekārta ligzda, perēklis.
centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai).
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
dzinējs iekārta, kas ar spēku virza priekšmetu kur iekšā
automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes.
hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
paliekošā deformācija iekārtu, to mezglu vai detaļu deformācija, kas pilnībā neizzūd, beidzoties deformējošo spēku iedarbībai, un paliekoši izmaina sākotnējo formu un/vai izmērus.
ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
aknas Iekšējais orgāns (cilvēkam un dzīvniekiem), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
būtība Iekšējais, dziļākais, garīgais saturs; galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības.
iedvesma Iekšējās aktivitātes un jūtu intensitātes palielināšanās, garīgo un fizisko spēku sasprindzinājums, kas pēkšņi paaugstina radošā darba produktivitāti.
mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru.
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
šķērsspēks Iekšējo spēku komponente, kas paralēla atšķeltās daļas šķēlumam.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā.
lieces moments iekšējo spēku momentu summa kādā ķermeņa šķēluma redukcijas punktā, ko rada šķēlumā darbojošies spēki (normālie spriegumi), kurus savukārt rada ārējo spēku iedarbība vai temperatūras maiņa.
enantropisks Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
enantrops Iekšķīgs, cilvēka organismā esošs, piem., parazīts.
iešūpot Iekustināt (ko) tā, ka (cilvēks) sāk šūpoties.
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi.
ielakstīt Ielēkt.
ielekt Ielēkt.
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m.
iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī).
iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
iemiglot Ienākt ar apmiglotu skatienu (par iedzērušu cilvēku).
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu).
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) - par karaspēku.
okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
iepēkstēties Iepēkšķēties.
baltmāls Iepelēks māls.
pelēkgains Iepelēks, pelēcīgs.
baltpelēks Iepelēks; gaišpelēks.
pelēkans Iepelēks; pelēcīgs.
pelēkgans Iepelēks; pelēcīgs.
pelēksnējs Iepelēks; pelēcīgs.
iepelāks Iepelēks.
sirmēns Iepelēks.
pelākans Iepellēks, pelēkgans.
joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
fotosesija Iepriekš plānots pasākums, kurā fotogrāfs uzņem attēlu sēriju ar cilvēkiem vai dzīvniekiem.
reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
iesarēkties Ierēkties.
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
nestuves Ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus.
ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
aerodinamiskie svari ierīce aerodinamiskos eksperimentos spēku un momentu mērīšanai.
katapulta Ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
kaltavas Ierīce cilvēku spīdzināšanai.
eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes.
difuziometrs Ierīce gāzes vai šķidruma difūzijas spēka noteikšanai.
glikometrs Ierīce glikozes līmeņa noteikšanai cilvēka organismā.
brīvkustības mērītājs ierīce kustīgu savienojumu brīvkustības mērīšanai; spēkratos to izmanto šarnīru un gultņu radiālā, vārpstu aksiālā u. tml. pārvietojuma mērīšanai.
medsviedne Ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
miodinamometrs Ierīce muskuļu spēka noteikšanai.
bolometrs Ierīce sirds pukstiena spēka mērīšanai.
strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās.
novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus.
aviācijas tēmēklis ierīce šaujamieroču, raķešu marķēšanai no gaisakuģa vai bumbu mešanai; sastāv no viziera iekārtas, skaitļotāja, pilotāžas datu bloka, vadības pults un tēmēkļa indikatora.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu.
automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības.
vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, tiltos, ēkās u. tml.
enkurtroses pagarinātājs ierīce, ar ko aprīkots lidaparāts ar gliemežvāka tipa atveramām lūkām, kas ļauj izpletņlēcējiem izlēkt no lidaparāta pa aizmuguri.
peldlīdzeklis Ierīce, ar kuru cilvēki pārvietojas pa ūdeni.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
dinamometrs Ierīce, ietaise mehāniskā spēka lieluma mērīšanai.
automātiskais durvjveris ierīce, kas atver un aizver salona durvis bez tiešas cilvēka līdzdalības.
hidroslēgs Ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā.
ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
šķēpmetis Ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma tālumu, precizitāti un trieciena spēku.
ievadierīce Ierīce, kas pārsūta datus, programmas vai vadības signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru.
cēlējkonstrukcija Ierīce, kas var pacelt kravu vai cilvēkus vajadzīgajā augstumā.
dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
runas sintezators ierīce, kas, izmantojot ciparinformāciju, ģenerē cilvēka balsij līdzīgas skaņas.
elektromehāniskā bremze ierīce, kurā bremzēšanu panāk ar elektromagnēta kustīgā enkura izraisīto berzes spēku.
spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
aplikators Ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu.
mērķēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču nomērķēšanai; tēmēklis.
tēmēklis Ierīce, mehānisms šaujamieroču notēmēšanai; mērķēklis.
ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
slēgta ierinda (arī rinda) ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
iegrožot Ierobežot (cilvēku, piemēram, rīcībā, iegribās).
speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimbniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
iekairināt Ierosināt (cilvēku, dzīvnieku), piemēram, ēšanai, dzeršanai; iekārdināt.
uzmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
atmodināt Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai, rīcībai (cilvēkus, sabiedrību u. tml.).
rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
ieķepāt Ierušināt (sēklu) ar kapli vai īpašām ecēšām - ķepaini.
ābecnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
ābečnieks Iesācējs kādā darbā; cilvēks ar ļoti mazām zināšanām kādā jautājumā.
iekļaut Iesaistīt (cilvēku, piemēram, kolektīvā, pasākumā).
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (piemēram, cilvēkus, iekārtas) kāda uzdevuma veikšanai.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piemēram, vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
aizbrēkties Iesākt brēkt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iebrēkties.
iesamīties Iesākt cīkstēties, spēkoties.
iečamstēties Iesākt čāpstināt, elsot (pēkšņi, uz īsu brīdi) un apklust.
iečēkšēties Iesākt čēkstēt un tūlīt pārstāt.
iedziedāties Iesākt dziedāt (par cilvēku); iesākt dziedāt un tūlīt apklust.
aizdegties Iesākt gaiši kvēlot (par gaismas avotu); pēkšņi kļūt gaišam, spožam.
iekrākties Iesākt krākt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
ievarkšķēties Iesākt kurkstēt, brēkt, ķērkt, činkstēt.
iekustēties Iesākt kustēties, iesākt darboties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); iesākt kustēties un tūlīt pārstāt.
iepēkšēties Iesākt pēkšēt un tūlīt apklust.
ieprēkšķināties Iesākt pēkšķēt un apklust.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un tūlīt apklust.
ierēkties Iesākt rēkt un tūlīt apklust (par dzīvniekiem).
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku.
iesēkties Iesākt sēkt un tūlīt apklust.
iespiegties Iesākt spiegt un tūlīt apklust (par cilvēku).
iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
ievēkšēties Iesākt vēkšēt un tūlīt apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un tūlīt apklust.
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
uzaust Iesākties, iestāties (par rītu, dienu); kļūt gaišam pēc saullēkta (par gaismu).
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā.
murmulis Iesauka nekaunīgam cilvēkam.
iesērkties Iesēkties, iekrākties.
iebizot Ieskriet (kur iekšā) - par cilvēku.
saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus).
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
puņķdegunis Iesnains cilvēks.
sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka.
nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus.
mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
darbs Iestāde, uzņēmums, kur cilvēks strādā; darbavieta (1).
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
atnākt Iestāties (par (cilvēka) mūža posmu).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām.
ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru).
infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
aiziet aiz jelgavas iet aiz ēkām dabisko vajadzību kārtošanai.
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam.
iet pie bikts iet uz grēksūdzi.
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
zibensnovedējs Ietaise ēku un būvju aizsardzībai pret zibeni.
palēcekne Ietaise lēkšanai, lecamais dēlis.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
skart Ietekmēt (kādu) - piemēram, par cilvēka izturēšanos, attieksmi.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku).
ietiepa Ietiepīgs cilvēks, tiepša.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēkiem).
timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
erps Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks; ietiepīgs bērns.
raģis ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ešķins Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietiele Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietieliņš Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
ietielis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
kaikslis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
stengausis Ietiepīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu, asins aizstājējus) citam cilvēkam (recipientam) ārstnieciskā nolūkā.
sapotēt Ievadīt (vairāku, daudzu cilvēku vai dzīvnieku) organismos vakcīnu; ievadīt organismos vakcīnu (cilvēku vai dzīvnieku lielākam daudzumam).
vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
mielodelēze Ievainojuma radīts muguras smadzeņu perēkļveida bojājums ar smagu paralīzi.
brūce Ievainota audu vieta (cilvēkam vai dzīvniekiem).
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
divkāršot Ievērojami palielināt, pastiprināt (piemēram, spēku, jūtas).
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
liels Ievērojams, izcils (par cilvēku).
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
sasavadāties Ievest sev līdzi (vairākus, daudzus cilvēkus).
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā, parasti cilvēku).
puļnuķ Ievietot kamerā vēl vienu cilvēku.
ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu) - par cilvēku.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
bozeklis Īgns cilvēks.
dūcis Īgns cilvēks.
rūgums Īgns cilvēks.
pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
tuslis Īgns, nerunīgs cilvēks.
dūcenis Īgņa, kašķīgs cilvēks.
rūgumdesa Īgņa, saīdzis cilvēks.
dūceklis Īgņa; cilvēks, kas dūc.
rūka Īgņa; īgns cilvēks.
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks.
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
lektīns Ikviena hemaglutinējoša viela, kas ekstrahēta no dažu augu sēklām.
fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
izadienēties Ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos).
nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem.
spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
atsamīties Ilgāku laiku spēkoties, lauzties.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
izamīties Ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties.
nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku).
izgrēkoties Ilgāku laiku, daudz grēkot.
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku).
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
atlakstīt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāt Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izacīnīties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
notriekt Ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to).
novekšēties Ilgāku lauiku, daudz brēkt, kliegt; brēcot, kliedzot nogurt.
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
žļangāt Ilgi, lēni un daudz dzert (par cilvēku un zirgu).
sanācija ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
piepūdēt Ilgstoši bojājoties kļūt pelēkam.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3).
rēkoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4).
teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums.
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā.
imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa).
Vovoka Indiāņu mistiķis (1856.-1932. g.), kurš pretojās balto valdīšanai un aicināja savus sekotājus cīnīties ar baltajiem, izmantojot spoku dejas spēku.
araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa.
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder nadenu saimes atapasku grupas.
prāka Indiešu filosofijā dvesma, elpa, universālais enerģijas princips un dzīvības spēks.
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni.
rakšasi Indiešu mitoloģijā - dēmoni, kas vēdiskajā literatūrā aprakstīti kā nakts briesmoņi, kas vajā cilvēkus un neļauj tiem pienācīgi veikt upurēšanas rituālus.
asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi.
kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
abrins Indīga viela, fitotoksīns, kas atrodas Indijas auga "Abrus precatorius" sēklās, darbojas kā asinsvadu inde; senāk lietots trahomas ārstēšanai.
indīgās kaujas vielas indīgas vielas, ko lieto pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai vai kaujas spēju samazināšanai.
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura.
anabazīna Indīgs šķidrums, ko iegūst no anabāzes auga; lieto augu apmiglošanai cīņā pret kaitēkļiem.
gosāins Indijā apzīmējums cilvēkam, kas nodevies reliģiskām pārdomām.
tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma.
sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
reliģiskā piederība indivīda identificēšanās ar kādu no reliģijām; ikvienam cilvēkam ir tiesības brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, pievērsties vai nepievērsties kādai reliģijai, mainīt to, veikt reliģisko darbību, kā arī paust savu reliģisko pārliecību.
kategorizācija indivīda pieskaitīšana noteiktai cilvēku kategorijai pēc dzimuma, vecuma, nacionālās piederības, izcelšanās, profesijas u. c. pazīmēm, rezultātā cilvēkam tiek piedēvētas noteiktu grupu reālās vai šķietamās psiholoģiskās īpašības.
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu.
etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
frotežeri Indivīdi, kas savu seksualitāti cenšas apmierināt, beržoties gar svešiem cilvēkiem; dažreiz tos sauc arī par tačeriem.
agnomens Individuāla iesauka, ko varēja fakultatīvi pievienot cilvēka vārdam Senajā Romā.
logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru cilvēku vai dzīvnieku iznīcināšanai (retāk kādu priekšmetu bojāšanai) ar lodi, skrotīm, arī ar durkli, laidi.
grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm.
iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts.
atbalstīšana Individualizētas uzmanības izrādīšana pret cilvēku, emocionālā pieņemšana un palīdzība tad, kad tā ir nepieciešama.
apolloniskums Individualizētība, racionalizētība un apzinīgums cilvēku sabiedrībā (vācu filozofa Fridriha Nīčes izpratnē), kā pretstatījums dionīsiskajam - kolektīvajam, iracionālajam un liriskajam.
peldjosta Individuāls glābšanas līdzeklis - no korķa, putuplasta izgatavota jostas veida ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens; glābšanas josta.
peldveste Individuāls glābšanas līdzeklis - piepūšama vai no korķa, putuplasta izgatavota ap muguru un krūtīm apliekama ierīce cilvēka noturēšanai virs ūdens.
skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas.
centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass.
Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu.
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_).
aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks.
zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu.
alternatīvā komunikācija informācijas apmaiņa, kurā runas un rakstu valodas simbolu jeb vārdu vietā tiek izmantotas komunikatīvu simbolu sistēmas – vizuāli uztveramas cilvēka ķermeņa kustības un darbības, zīmējumi un grafiskas zīmes.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
masveida (arī masu) komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
masu komunikācija informācijas pārraide ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, ar iespieddarbiem, radio, televīziju) daudziem cilvēkiem, kas nav saistīti vietas un laika ziņā.
IBIDS Informācijas, bibliotēku un izdevniecību darba standartu sistēma.
kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons.
fosfamīds Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus; rogors.
rogors Insekticīds, akaricīds, iekšējās terapijas un pieskares inde, lieto graudaugu un kukurūzas aizsardzībai pret melno stiebrmušu (zviedru mušu), apkaro arī pupu un ābeļu laputis, biešu mušu kāpuru u. c. kaitēkļus.
dipterekss Insekticīds, larvicīds, daļēji arī ovicīds dārzeņu kaitēkļu apkarošanai, pieskares un kuņģa inde; hlorofoss.
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
konstitucionālisms institucionāla teorija par konkrētas valsts konstitucionāli tiesisko praksi, varas pilnvaru un darbības konstitucionāli tiesisko reglamentāciju zemēs, kur reāla, funkcionējoša konstitūcija aktīvi ietekmē cilvēka un sabiedrības dzīvi, tiesības, likumdošanu, vēlēšanu kārtību, valsts dzīvi.
forma Instrukcijā, nolikumā noteikts (vienāda šuvuma un krāsas) apģērbs (vienas profesijas vai grupas cilvēkiem).
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
antropometrs Instruments cilvēka ķermeņa lineāro somatomēru mērīšanai.
parturiometrs Instruments dzemdes kontrakcijas spēka noteikšanai.
diafanoskops Instruments labības un sēklu kvalitātes (miltainuma, stiklveidības u. c.) noteikšanai.
orhidometrs Instruments sēklinieku mērīšanai.
perineometrs Instruments, ar ko mēri perivaginālo muskuļu kontrakciju spēku.
uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas.
psihopāts intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarots cilvēks.
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki; intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai).
sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī).
frukts Interesants, ievērības cienīgs cilvēks.
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u.tml.).
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
iegūšana intīmu attiecību (ar pretējā dzimuma cilvēku) izveidošanās panākšana
testotoksikoze Intoksikācijas parādības pēc sēklvada abpusējas ligatūras.
urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%).
kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
inženiermašīnas Inženierkaraspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi (mehānismi) bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
inženiertehnika Inženiertehniskā karaspēka rīcībā esošie tehniskie līdzekļi bruņoto spēku kaujasdarbības nodrošināšanai.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
būvhipotēka Īpaša būvju amatnieku un kreditoru nodrošināšanai noderīga pagaidu hipotēka, kuru pēc būves pabeigšanas nomaina ar definitīvu hipotēku.
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
kambars īpaša ēka sakņu glabāšanai.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
privilēģija Īpaša izņēmuma tiesība, priekšrocība, ko piešķir (piemēram, atsevišķam cilvēkam, organizācijai, valstij) atšķirībā no citiem līdzīgiem; izdevīga izņēmuma tiesība, priekšrocība.
leģions Īpaša karaspēka daļa (dažu valstu armijā).
baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
sekotājiekārta Īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piem., cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; servoiekārta; servomehānisms.
servoiekārta īpaša veida iekārta, kas vāju vadošo ierosmi (piemēram, cilvēka rokas kustību) pārveido spēcīgā darbībā; sekotājiekārta; servomehānisms.
ligzda Īpaša vieta olu dēšanai (mājputniem); perēklis.
plazmatiskās šūnas īpašas mugurkaulnieku un cilvēka šūnas, kas izstrādā antivielas; plazmocīti.
perisperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīglim nepieciešamās barības vielas.
endosperms Īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi.
lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai.
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
ala Īpaši izveidots cilvēku miteklis (piemēram, klintī, zemē).
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas.
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos.
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
iezīme Īpašība, pazīme (cilvēka raksturā, personībā, psihē).
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties; šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības.
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā.
leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants.
ergonīms Īpašvārds, kas nosauc noteiktai darbībai izveidotu cilvēku apvienību (organizāciju, uzņēmumu, iestādi u. tml.).
īpatnība Īpatnēja iezīme (cilvēkam).
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
īpatnis Īpatnējs cilvēks.
dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku).
hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams.
Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu.
Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem.
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni.
Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus.
Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri.
Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas.
Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
Suhrābs Irāņu mitoloģijā un eposā - varonis, spēkavīra Rustama dēls.
Rahšs Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - spēkavīra Rustama zirgs, kuru Rustamms izraudzīja tāpēc, ka tas vienīgais bija spējis izturēt varoņa rokas smagumu.
hvarna irāņu pirmszoroastrisma reliģijā un zoroastrismā dievišķs spēks, nepersonificēts abstrakts vai konkrēts (materiāls simbols) sakrāls pirmsākums.
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
jukt ārā (arī laukā) Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai.
spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei.
spēkpāra plecs īsākais attālums starp spēkpāra spēkiem.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
pēkšiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt.
pēkšķiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt.
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
rēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1).
sēciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2).
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām.
kūkums Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
širks Islāmā lielākais grēks, sevis pielīdzināšana Dievam.
Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala.
Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem.
Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju.
Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham.
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā.
Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim.
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
grečka Īso linu (greču) sēkla.
kosacis Īsredzīgs cilvēks.
trusls Īss un resns (par cilvēku).
stepka Īss un resns cilvēks.
stepkus Īss un resns cilvēks.
strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
stubiķis Īss un strupjš cilvēks vai priekšmets.
strupiķis Īss, strups cilvēks vai kustonis.
spīdekļa amplitūda īstā horizonta loks no austrumu punkta līdz spīdekļa uzlēkšanas punktam vai no rietumu punkta līdz spīdekļa norietēšanas punktam.
apužistaba Istaba ēkas apakšējā stāvā.
dibenistaba Istaba, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), istaba, kas atrodas aiz kādas citas.
korrektorijs Istaba, kur ieslodzīt nogrēkojušos mūkus katoļu klosteros.
nočalot Īsu brīdi čalot un pabeigt čalot (par cilvēkiem).
nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
nopēkšināt Īsu brīdi pēkšināt un pārstāt pēkšināt.
nopēkšķināt Īsu brīdi pēkšķināt un pārstāt pēkšķināt.
nokliegties Īsu brīdi vienu reizi kliegt (par cilvēkiem).
pakustēties Īsu brīdi, mazliet mainīt stāvokli dažādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
nopēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšēt.
nopēkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi pēkšķēt.
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkt (1).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi rēkt (par dzīvniekiem); norēkties (1).
nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi šņākt (par dzīvniekiem, arī cilvēkiem).
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
saltarella Itāliešu un spāniešu deja ar ātrām, lēkājošām dejotāju kustībām 3/8 vai 6/8 taktī, ātrā tempā.
Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks.
toreja Īvju dzimtas ģints ("Torrea"), dekoratīvs koks ar lielām, skaistām, olveida sēklām, ko vietām audzē lielos dārzos.
izcelt no gultas Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku.
uzcelt no miroņiem izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelties no miroņiem izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
izstiepties Izaugt (garumā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
sēklsedze Izaugums ap kailsēkļu sēklu.
gamris Izbadējies cilvēks, kas kāri ēd.
bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
kāmeris Izbadojies cilvēks.
nopēlēt Izbalēt, kļūt palēkam.
balvāns Izbāzenis, biedēklis.
izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
nomirt Izbeigt bioloģiski eksistēt (par cilvēku).
sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu).
nonāvēties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (par cilvēku); nogalināties.
nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
cilme Izcelšanās (cilvēkam, dzīvniekiem, augiem).
uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
akrotērijas Izcili izgreznojumi jumtu galos, palmu lapu vai cilvēku ģīmju veidā.
prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums.
baisais Izcils cilvēks.
liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
izalauzties Izčīkstēties, izspēkoties.
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
izsvīst Izdalīt daudz sviedru; intensīvi svīst (par cilvēku, dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
žaburis Izdarīgs cilvēks.
žaburs Izdarīgs cilvēks.
zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
masēt Izdarīt masāžu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
izpotēt Izdarīt potēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
dancot Izdarīt straujas, lēkājošas kustības (par dzīvniekiem).
paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties.
izknist Izdīgt (par sēklām).
izdildirsis Izdilis, izkāmējis cilvēks.
čiekstiņš Izdilis, slimīgs cilvēks.
žogs Izdilis, vājš cilvēks.
pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
atdot (atpakaļ) dzīvību izdziedināt cilvēku, kam draudējusi nāve.
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
rinogrāfija Izelpojamā gaisa strūklas spēka grafiska attēlošana.
pašizglābšanās Izglābšanās pašam ar saviem spēkiem.
pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
defenestrēt Izgrūst vai izsviest pa logu (latīņu "fenestra") cilvēku vai kādu lietu.
baciļnijs Izģindis cilvēks.
izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3).
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi).
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
mīlēt Izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku.
atviegloti uzelpot izjust pēkšņu atvieglojumu.
iekārot Izjust spēcīgu baudkāru tieksmi iegūt (pretēja dzimuma cilvēku); izpaust šādu tieksmi.
izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu.
ģilksnis Izkaltis cilvēks.
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
ekskrementi Izkārnījumi (dzīvniekiem, arī cilvēkam).
kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
izasutināties Izkarsēties (par cilvēku).
izsust Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
diršlis Izklaidīgs cilvēks.
lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
izgaiņāt Izklīdināt (piemēram, cilvēku grupu).
izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla.
krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
nogavilēties Izkliegt gaviles no visa spēka.
izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu).
sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
kulāji Izkulti linu stiebri bez linsēklām.
kunaiņi Izkultu linsēklu čaulas.
kulmāji Izkultu linsēklu paliekas bez smalkajām pelavām.
dīzins Izlaidies cilvēks, palaidnis.
ļeters Izlaidies cilvēks.
pogainis Izlaidies, ietiepīgs cilvēks.
pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
libertīnieši Izlaidīgi, netikumiski cilvēki.
braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis.
pirza Izlaidīgs cilvēks; puisis, kas iet naktīs pie meitām.
šļumburis Izlaidīgs cilvēks; ubags.
ļakars Izlaidīgs cilvēks.
ņedžga Izlaidīgs cilvēks.
palaistuvis Izlaidīgs cilvēks.
šļarga Izlaidīgs cilvēks.
pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
ļurkabiksa Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
pļurga Izlaidīgs, nevīžīgs cilvēks.
leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks.
izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs.
corps dʽélite izlases grupa; izmeklēta sabiedrība, elite; izlases karaspēks vai tā daļa.
izlakstīt Izlēkāt.
izspriņģoties Izlēkāties, izskraidīties (parasti par dzīvniekiem).
izspriņģēties Izlēkāties, izskraidīties.
izlakstīties Izlēkāties.
mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
izlepulis Izlepis, izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
egalitārs Izlīdzinošs, nolīdzinošs; tāds, kas atzīst principu, ka visiem cilvēkiem jādod vienādas tiesības un iespējas.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
izagaldīties Izlobīties (par pākšaugu sēklām).
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus.
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks.
izlepelis Izlutināts cilvēks, gļēvulis.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo greznībā un bezdarbībā (pēc sengrieķu kolonijas Dienviditālijā Sibaras vārda).
ņaika Izlutināts cilvēks, kuram jebkurš ēdiens neatbilst gaumei.
jēlmiesa Izlutināts cilvēks.
vieksts Izlutināts cilvēks.
izlepņa Izlutināts, augstprātīgs cilvēks, gardēdis.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izmainīt savu iepriekšējo stāvokli, kustību (kādā virzienā).
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku.
lovkačs Izmanīgs, blēdīgs cilvēks.
študente Izmanīgs, viltīgs cilvēks.
derīgs Izmantojams, atbilstošs (darbam, uzdevumam) - par cilvēku.
pārtikt Izmantojot (ko) uzturam, barībai, dzīvot, eksistēt (no tā) - par cilvēkiem.
izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
pielauzties Izmantojot spēku piekļūt kaut kam.
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces, resursus) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
izsūkt Izmantot citu cilvēku darbu; ekspluatēt.
kalpināt Izmantot par darbaspēku; ekspluatēt.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus).
iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem.
palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
izklikšķēt Izmežģīt kāju (par cilvēku).
ļunka Izmircis cilvēks.
plūžņa Izmircis cilvēks.
plūznis Izmircis cilvēks.
zveņģe Izmircis cilvēks.
australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku).
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
stāvošais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo erectus").
prasmīgais cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo habilis"), kas dzīvojusi pirms \~2 mlj gadu.
Neandertāles cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo neanderthalensis").
Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes.
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā.
benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā.
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma.
krāsmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāšmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāsmeta Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāsnmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
homo novus iznirelis; _burtiski_: "jauns cilvēks".
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
brāzmot Izpausties strauji un dedzīgi, ar pēkšņiem uzplūdiem.
atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām).
izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
sparīties Izrādīt spēku, enerģiju.
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
iztrenkt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
iztriekt Izraidīt, izdzīt (cilvēku).
pavedināt Izraisīt (kādā) baudkāru tieksmi iegūt pretējā dzimuma cilvēku.
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
sabangot Izraisīt (spēcīgu pārdzīvo ļumu); izraisīt (cilvēkā) spēcīgu pārdzīvojumu.
riebties izraisīt kādā ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku, par īpašībām, parādībām utt.)
sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
samundrināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu.
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
aizdedzināt Izraisīt ugunsgrēku.
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
pārkairināt Izraisot pārāk intensīvu kairinājumu nervu sistēmā, nogurdināt, pārpūlēt (cilvēku).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā.
atlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
izlasīt Izraudzīt, izvēlēties (cilvēkus).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
izavēlēties Izraudzīties (atbilstošu cilvēku).
noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
raveklis Izravētās nezāles, ravēkļi.
nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
pļuks Izsaka ātru un pēkšņu (kā) izzušanu.
kāksle Izsalcis cilvēks, rīma, gardēdis.
kalksnis Izsalcis cilvēks.
badika Izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
kamokslis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
kamoksnis Izsalcis, izbadējies cilvēks.
badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
begalis Izsalcis, rijīgs cilvēks.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
bricada Izsauksmes vārds aitu vai zirgu lēkāšanas skaņu apzīmēšanai.
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai.
dilt Izsīkt, mazināties (piemēram, par spēku).
pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes.
maktīgs Izskatīgs, glīts (par cilvēku).
ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
paskats Izskats (cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
drejs Izskats (par cilvēku).
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
izabizinēties Izskraidīties (par cilvēku).
izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
izdancoties Izskraidīties, izlēkāties.
izbizot Izskriet (par cilvēku).
izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem.
dendijs Izsmalcināti ģērbies, manierīgs cilvēks; frants; švīts.
glance Izsmalcinātība, ārēja pievilcība (cilvēkam).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
acis ir pakausī (kādam) izsmejoši jautā, ja cilvēks ir nevērīgs, neredz ko viegli saskatāmu.
drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas.
pūrēlis Izspūris cilvēks.
izrikšot Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
izsūdzēt grēkus izstāstīt grēkus (grēksūdzē).
sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
stōdaigys izstīdzējis cilvēks.
garķis Izstīdzējis cilvēks.
debordēt Izstiept kaujas līniju tik tālu, lai karaspēks varētu apiet ienaidnieka izvietojumu no flangiem.
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
izaspavedēties Izsūdzēt grēkus.
nobiktēt Izsūdzēt grēkus.
ģeikste Izšķērdīgs cilvēks.
leidars Izšķērdīgs cilvēks.
šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu.
Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
lopoties Izturēties neatbilstoši cilvēka cieņai; nepieklājīgi, neestētiski izrunāties, rīkoties.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem); izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
politkorektums Izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos.
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
izsprukt no slazda izvairīties, arī izbēgi no nevēlamas, bīstamas situācijas, ko radījis kāds cits cilvēks
izatīrīties Izvākties (par cilvēkiem).
jezme Izveicība, prasme, spēks; jēga, saprašana.
žeperis Izveicīgs cilvēks, možs, kustīgs zēns.
izveicnieks Izveicīgs cilvēks.
oģeris Izveicīgs cilvēks.
puliers Izveicīgs cilvēks.
noņemt Izveidojot attiecības (ar kādu), panākt, ka (tas) izbeidz attiecības (ar citu cilvēku).
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
sakomplektēt Izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes (kādā cilvēku grupā).
iegūt Izveidot sev (psihiskas vai fizioloģiskas īpašības) — par cilvēku.
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
ievarāties Izveidoties (pēkšņi) par mudžekli.
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns.
šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
evakuēt Izvest (karaspēku) no ieņemtās teritorijas.
debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū.
projektūra Izvēzums ēkas daļās.
ešelonēt Izvietot karaspēku dziļumā, pa ešeloniem.
stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izretināties Izvietoties, palielinot atstarpes (par cilvēku grupu).
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
pļurza Izvirtis cilvēks.
apgūsme Izziņas darbība, kurā cilvēks iegūst zināšanas, veido prasmes un iemaņas.
aukstais zibens ja kāda zibens sasperta ēka neaizdegās, tad mēdza spriest, ka tas bijis "aukstais zibens".
elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam.
stampāt jahtai lēkāt uz enkura lielos viļņos.
iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm.
Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku.
renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas.
Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
Musubi do Kami japāņu mitoloģijā - dzimšanas un auglības dievības, kas cilvēkam spēj piešķirt dvēseli un dzīvības spēku.
Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
Okamudzumi japāņu mitoloģijā - trīs persika augļi ar maģisku burvju spēku.
Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls.
Fugens Japāņu mitoloģijā - viens no bodhisatvām, ko Buda sūtīja uz zemi, lai cilvēkiem un visam dzīvajam palīdzētu ceļā uz paradīzi.
Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles.
Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
lēkšot Jāt lēkšiem.
jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
pikpaunā Jāteniski uz (cilvēka) muguras; kukuragās.
mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks).
kratiknis Jaukts ēdiens (cilvēkiem).
otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem.
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
cēlības Jaunceltas ēkas iesvētīšana.
SIDS Jaundzimušo pēkšņās nāves sindroms (angļu "sudden infant death syndrome").
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
jaunietis jauni cilvēki, parasti jaunāki par 21 gadu (var ietvert personas līdz 25 gadu vecumam).
rejuvenescence Jaunības (spēka, možuma, dzimumdziņas) atgriešanās.
jaunļaudis Jaunie cilvēki (jaunietes un jaunieši).
zudusī paaudze jaunie cilvēki, kas pārnāca no Pirmā pasaules kara izmisuši un bez cerībām, zaudējuši ticību dzīves jēgai.
novele Jaunizdots likums, ar ko izdara grozījumus spēkā esošajos likumos.
jaunulis Jauns cilvēks vai dzīvnieks.
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks.
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš.
zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks.
zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns).
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā.
asinsuts Jaunu ābeļu un to zaru kaitēklis no lapu utu dzimtas.
nelietots nekustamais īpašums jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas.
nelietots nekustamais īpašums jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim.
vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
jautrībnieks Jautrs cilvēks.
tralliņš Jautrs cilvēks.
trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks.
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus.
rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks.
saldene jebkas, ko cilvēks vai dzīvnieks meklē, pēc kā tiecas.
diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju.
ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā.
naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
dinamofānija Jebkura psihiska spēka izteiksme vai izpausme.
ar aizsietām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
ar aizvērtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
ar aizmiegtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
tuvāks Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
kaut kurš pareti jebkurš cilvēks.
kaut kurš jebkurš cilvēks.
kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu.
plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne.
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm.
kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks.
Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja.
atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu.
kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
heteronormativitāte jēdziens, kas raksturo dominējošo sociālo normu sistēmu, kas balstās pieņēmumā, ka cilvēki ir heteroseksuāli un izjūt seksuālu, romantisku tieksmi veidot attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi.
morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
psihes struktūra jēdziens, kas skaidro cilvēka psihes iekšējo procesu pamatelementus, kā arī to attīstību un mijiedarbību.
funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga.
psihosociālā rehabilitācija jēdziens, ko plašākā nozīmē attiecina uz cilvēka sociālo, psihisko un fizisko spēju atjaunošanu, izmantojot dažādus rehabilitācijas veidus darbā ar dažādām mērķa grupām.
kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
demonizācija jēdziens, kura izcelsme meklējama reliģijas jomā saistībā ar īpaša, pārcilvēciska ļaunuma piedēvēšanu kādam cilvēkam, cilvēku grupai, dabas vai sociālai parādībai.
jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta.
jēkaupi Jēkaba diena.
Senecio jacobaea Jēkaba krustaine.
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā.
JAK Jēkabpils agrobiznesa koledža (raj.).
ābelieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji.
auseklieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji.
brodieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" iedzīvotāji.
lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants.
Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums.
saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji.
Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants.
slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji.
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
rubenieši Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubenes ciems" iedzīvotāji.
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji.
asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji.
Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums.
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji.
ašņavērieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Ašņavēres" iedzīvotāji.
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
dignājieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Dignāja" iedzīvotāji.
Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants.
Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants.
meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji.
Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants.
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji.
Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants.
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants.
cukrinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukrine" iedzīvotāji.
cukurenieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurene" iedzīvotāji.
cukurinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurine" iedzīvotāji.
Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants.
Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums.
dunavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" iedzīvotāji.
Kriškināni Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kriškanāni" nosaukuma variants.
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants.
Rāciņi Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" nosaukuma variants.
Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants.
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants.
Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants.
sudrabkalnieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sudrabkalns" iedzīvotāji.
tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji.
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums.
tadenavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" iedzīvotāji.
Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants.
tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji.
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants.
aizdumblieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizdumble" iedzīvotāji.
apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
elksnieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" iedzīvotāji.
klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Klauce" iedzīvotāji.
Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji.
Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums.
grāvlejieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāvlejas" iedzīvotāji.
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji.
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji.
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji.
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
kalnieši Jēkabpils novada Kalna pagasta iedzīvotāji.
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums.
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants.
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji.
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji.
Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums.
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums.
jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
piejūtieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Piejūti" iedzīvotāji.
leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji.
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji.
zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji.
bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji.
Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski.
endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji.
Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants.
Druvasnieki Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa.
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants.
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā.
Druviņas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa.
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē.
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē.
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji.
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants.
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji.
Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants.
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji.
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants.
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji.
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants.
rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji.
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē.
spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji.
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji.
Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums.
gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji.
jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji.
kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji.
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji.
miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji.
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji.
stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji.
vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants.
Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants.
daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji.
Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji.
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants.
Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants.
tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji.
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji.
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā.
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants.
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants.
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums.
bērzonieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" iedzīvotāji.
ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji.
kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums.
zasieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
zasišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji.
zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji.
Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums.
Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji.
jēkabpilieši Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji.
Jakobstadt Jēkabpils.
Jakobštate Jēkabpils.
Jēcis Jēkabpils.
Jēkabštats Jēkabpils.
ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
Jēkobs Jēkabs (1).
Jāpaks Jēkabs.
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums.
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa.
jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji.
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā.
somēkls jēls, gļēvs cilvēks.
eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā.
guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā.
arsuri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums čuvašu mitoloģijā.
agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā.
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga.
šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs.
žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs.
maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns.
ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns.
almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā.
dīvs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums persiešu mitoloģijā.
rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana".
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā.
sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks.
orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts.
batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks.
čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā.
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā.
Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
jo uguni biksta, jo labāk kuras jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas.
jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis.
žvurkstiņš Jocīgs cilvēks.
šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri.
dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis.
āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis.
koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība.
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Oriša Nla jorubu mitoloģijā - "lielais dievs", kurš atrodas visu dievību priekšgalā un izveidoja uz zemes sauszemi, iestādīja kokus, izveidoja no māliem cilvēku ķermeņus.
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim).
Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus.
nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu.
nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni.
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai.
pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa.
divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām.
daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām.
trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums.
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā.
peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
JKS Jūras kara spēki.
batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa.
JS Jūras spēki.
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
atpakaļejošā darbība juridiskā akta īpašība izraisīt juridiskas sekas attiecībā uz notikušiem faktiem līdz tā spēkā stāšanās un piemērošanas sākumam.
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku.
jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā.
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku.
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis.
kursants Jūrskolas audzēknis.
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
salkt Just stipru izsalkumu (par cilvēkiem).
psihisms jūtas, pārdzīvojumi, kas piemīt konkrētajam cilvēkam.
sentimentālists Jūtīgs cilvēks.
brāmanis Jūtīgs, viegli aizskarams cilvēks.
pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks.
idealizācija jūtu ietekme otra cilvēka vērtējumā.
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u.tml.
turpinājums Kā (piemēram, tradīciju, kāda cilvēka paveiktā) uzturēšana, saglabāšana
ķuņķis Kā budēlis kā nekā saģērbies cilvēks; lempis.
pārveidoties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām); arī pārvērsties (3).
pārvērsties Kā darbības, norises u. tml. ietekmē, iedarbībā kļūt citādam, iegūt citas psihes, rakstura, personības īpašības (par cilvēku); kļūt citādam (par psihi, raksturu, personības īpašībām).
diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
ķilkāt Kā zaķim lēkt, skriet.
ķilkot Kā zaķim lēkt, skriet.
spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus.
pērškaunīcas kāda auga sēkliņas, līdzīgas cērmju zālēm, kuru domos svēpēja pārbijušos bērnu.
raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
izmantojums Kāda cilvēka iesaiste uzdevumā, kādā pasākumā.
spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
parazītvārds Kāda cilvēka runātā (retāk - rakstītā) tekstā daudzkārt izmantots ar teksta saturu nesaistīts vai vāji saistīts vārds.
vilcene Kāda cilvēkiem neēdama sēne.
meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība; pēc teritoriālās izcelsmes līdzīgu cilvēku apvienība.
stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
modelēšana Kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā.
simtnieks Kāda simta (piemēram, 100 cilvēku) vadītājs, pārzinis.
agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā.
apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
kara apgabals kādā teritorijā izvietoto karaspēka daļu, vienību, karaskolu, militāro iestāžu militāri administratīvs apvienojums.
raupuļi kāda zirņu šķirne (lieli, pelēki, ļoti miltaini).
čulis Kādai sabiedrībai nepieņemams cilvēks.
izvēle Kādam nolūkam, uzdevumam atbilstošā cilvēka atlase; cilvēks, kuru izvēlas (2) (kādam uzdevumam, nolūkam); darbība, arī rezultāts --> izvēlēties (2).
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
mūsulaikā Kādas cilvēku grupas, paaudzes (pie kuras pieder arī runātājs) dzīves vai aktīvās darbības posmā.
piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
gruntsgabals Kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars.
aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā.
likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu.
sarkanpautis kāds ar sarkaniem sēkliniekiem.
smerška kāds augs ar smaržīgām sēklām.
pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot [pēkšu]{s:1203} slimību.
pēkšķenes Kāds augs, kas ārstējot pēkšu 2 slimību.
kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele kāds cilvēks.
kvintiņš Kāds mazs, pelēks putniņš, kas dzied "kvin, kvin".
ceceriņš Kāds mazs, pelēks putniņš.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
plakanpautis Kāds, kam ir plakani sēklinieki.
lēkalis Kāds, kam patīk lēkāt (par zaķi).
spriņģis Kāds, kam patīk lēkāt, spriņģot.
ģervelis Kāds, kas daudz pļāpā, nemierīgs cilvēks.
ģeņģis Kāds, kas ejot grīļojas; sadzēries, grīļīgs cilvēks.
lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
grēkdienis Kāds, kas grēko katru dienu.
noplīsinis Kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks.
miekšķis Kāds, kas ir izmircis; arī piedzēris cilvēks.
gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
kaiteklis Kāds, kas kaitē (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
greza Kāds, kas ķeras pie darba, ko viņš labi neprot; cilvēks, kas nevīžīgi strādā.
bāzīgs Kāds, kas mēdz noslēpt citu cilvēku mantas.
vēšķa Kāds, kas vēkšķ.
liska Kāds, kurš aizvaino citus cilvēkus ar labsirdīgu izsmiekliu.
mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
rēdekls kāds, kurš mīl dot rīkojumus citiem cilvēkiem, bet pats izvairās no darba.
šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
uzstrumpāt Kādu brīdi palēkāt.
pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību.
mūžu karsināt kādu cilvēku vai sevi uzturēt līdz vecumam.
nolakstīt Kādu laiku lēkāt.
notenkāties Kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus.
noukāt Kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala.
salēkāt Kādu laiku šurp un turp lēkāt.
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija.
ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1.
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
kailfoto Kaila cilvēka foto.
kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
pliksēklainie Kailsēkļi ("Gymnospermae").
pinophyta Kailsēkļi.
gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms.
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos.
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki.
skujaiņi Kailsēkļu augu šķira (augi bez sēklotnes un ar kailiem iesēkļiem uz zvīņlapām), skuju koki vai krūmi, vienmāju vai divmāju vējzieži, bez apziedņa; skuju koki.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae").
mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina").
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas.
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
gimnospermas Kailsēkļu ziedaugi.
dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
paleogēns kainozoja pirmais periods (pirms 67-25 mlj gadu) un tajā izveidojušos nogulumu sistēma, plaši bija izplatīti segsēkļi un primitīvie zīdītāji; paleogēna periods.
biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes.
čemurziežu kaitēkļi kaitēkļi, kas bojā čemurziežus.
kustoņa Kaitēkļi, kas uzmetas augiem.
bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
panga Kaitēkļu izraisīts izaugums uz augu daļām.
pretparazīti Kaitēkļu parazīti.
pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
ejkājas Kājas (piemēram, posmkājiem), kuras pielāgotas iešanai, lēkšanai, peldēšanai.
feldjēgeri Kājnieku karaspēka daļa, kas bija paredzēta izlūkošanas uzdevumu veikšanai.
strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
infantērija Kājnieku karaspēks.
motokājnieki Kājnieku mūsdienīgs nosaukums dažu valstu bruņotajos spēkos.
skelastēnija Kāju nespēks.
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
kakao pupas kakaokoka sēklas.
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode.
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā.
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam).
dzādze Kalsens cilvēks.
kalksnis Kalsens cilvēks.
derba Kalsens, izbadojies cilvēks.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
ādenieks Kalsnējs cilvēks.
pitka Kalsnējs cilvēks.
kalsens Kalsns (par cilvēku).
kalsnējs Kalsns (par cilvēku).
zarnas Kalsns cilvēks.
skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks.
skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks.
skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks.
knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks.
skalbunte Kalsns, tievs cilvēks.
liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).
sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki.
suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts.
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē.
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
kaņipe Kaņepes sēkla.
sīva kaņepju un linsēklu eļļa.
kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
iegāda Kaprīzs, untumains cilvēks.
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
tahīnas Kāpuru mušas, divspārnaini, radniecīgi gaļas mušām, kukaiņi, dēj oliņas uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām un uz to barības, kāpuri iznīcina kukaiņus; izmatoja kaitēkļu apkarošanai.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
stratografija Kara spēka aprakstīšana.
regiments Kara spēka pulks.
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg").
lazarete Karantīnas ēka vai kuģis.
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā).
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai.
rota karaspēka apakšvienība, bataljona sastāvdaļa, kas sastāv no vadiem.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
munstrs Karaspēka apmācības sistēma, kas dibinās uz katra paņēmiena pedantiskas iemācīšanas, tā ka apmācāmais izpilda to automātiski.
armiju grupa karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos.
tamburs Karaspēka bundzinieks.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
arjergarde Karaspēka daļa, kas sedz atkāpšanos; arjergards.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
feldjēgers Karaspēka daļas ziņnesis.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju.
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures.
hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem.
repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu.
operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
smīde Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
smīdes Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā.
aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
parāde Karaspēka svinīga skate.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība; formējums.
formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
ataka Karaspēka vai flotes uzbrukums ienaidniekam.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
ekspedīcijas korpuss karaspēka vienība, kas darbojas ārpus savas valsts robežām.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi.
kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai.
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
iregulārais karaspēks karaspēks, kam nav pastāvīgas organizācijas un stingras komplektēšanas un apmācīšanas sistēmas.
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku; šāds karaspēka novietojums.
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
karapulks Karaspēks.
kariņš Karaspēks.
voiska Karaspēks.
karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
tankists karavīrs, kas dienē tanku karaspēkā.
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
seksuālā revolūcija kardināla uzskatu maiņa jautājumā par cilvēku seksuālo dzīvi, atbrīvošanas no seksuālo dzīvi ierobežojošiem stereotipiem, kas aizsākās 20. gadsimta 60. gados.
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
žauneklis Kārīgs cilvēks, grābsteklis.
āpelte Kārīgs cilvēks.
cūkaris Kārīgs cilvēks.
ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
lauka kapelāns karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku.
sust Karst (parasti par cilvēkiem).
ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
taktuālā karte karte, kurā simboli un nosaukumi atveidoti Braila rakstā, lai karti varētu izmantot vājredzīgie un aklie cilvēki.
iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus.
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
špurkstiķis Kārts galā piestiprināts koka vai bleķa kurmju biedēklis.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
soburs kašķīgs cilvēks.
grizlis Kašķīgs cilvēks.
ķerksis Kašķīgs cilvēks.
ķerkslis Kašķīgs cilvēks.
ķildavnieks Kašķīgs cilvēks.
melsākls Kašķīgs cilvēks.
vingans Kašķīgs cilvēks.
žeburs Kašķīgs cilvēks.
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks).
ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks.
eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks.
ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks.
ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks.
kass Kašķis; ķildīgs cilvēks.
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
pārkataloģizēt Kataloģizēt no jauna visu bibliotēkas fondu vai tā daļu.
gravitācijas kolapss katastrofiski ātra zvaigznes saspiešanās savu gravitācijas spēku ietekmē evolūcijas beigu stadijā, kad zvaigznē beigušās kodolreakcijas un gāzes spiediens vairs nespēj līdzsvarot gravitācijas spēku.
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
konfesionālis Katoļu baznīcās vieta, kur grēkus izsūdz.
confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos").
kļeruks Katoļu garīgā semināra audzēknis.
kļoruks Katoļu garīgā semināra audzēknis.
biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
katrs solis katra (cilvēka) darbība, rīcība.
cilvēktiesības Katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību).
decimācija Katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana.
obligātais eksemplārs katra iespieddarba eksemplāri, kuri izdevniecībām atbilstoši likumam jānodod valsts bibliotēkai.
māthromosoma Katra no cilvēka 46 hromosomām, kas starpfāzē dubultojusies un kodola dalīšanās laikā savijusies spirālē.
disistolija Katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā.
papillārās līnijas katram cilvēkam atšķirīgas, visu mūžu nemainīgas līnijas roku pirkstu, delnu, kāju pēdu ādā.
ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
ikviens Katrs (parasti cilvēks).
pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī.
inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks.
narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks.
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem.
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
taraža Kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs.
nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
pelēķis Kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis.
pupurs Kaut kas sīks (cilvēks).
ķelne Kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks).
izāpēt Kaut ko ar spēku izraut laukā.
spausties Kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude.
atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba.
neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
jātnieki Kavalērija - sauszemes karaspēka ieroču šķira, kuras personālsastāvs pārvietojas zirgos.
atgaita Kavēklis, grūtības nelaime.
ķibeklis Kavēklis, kļūme, grūtības.
saroba Kavēklis, nelaime.
aiztversme Kavēklis, šķērslis.
ķezēklis Kavēklis, šķērslis.
muteklis Kavēklis, šķērslis.
aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture.
maisītava Kavēklis, traucēklis.
meteklis Kavēklis.
hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaža Kaža ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Laidzes ezers Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
Kažu Kažu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Kāžu Kāžu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Kons Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - dievs, saules dēls, kas pasaules sākumā pirmais nonāca vietā, kur vēlāk dzīvoja indiāņu, radīja cilvēkus un deva tiem visu nepieciešamo sadzīvei, taču cilvēki viņu sadusmoja.
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača.
kēks Kēkss.
kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā.
biokeramika Keramikas materiālu grupa, ko izmanto cilvēka organismā bojātu dabisko audu - kaulu, skrimšļu, asinsvadu, sirds vārstuļu -aizvietošanai.
Takeka Khammūana - pilsēta Laosā; Thākhēka.
Brahtings Khmeru (Dienvidvjetnama) mitoloģijā - aizkapa pasaule, kurā atrodas mirušo cilvēku dvēseles.
heiristika Kibernētikas nozare, kas pētī cilvēka intelektuālo spēju atveidošanas iespējas.
Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā "Kypros", turku valodā "Kibris"), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus.
Kīsi Kīsi ezers - Tīsezers Zlēku pagastā.
gulkstēt Kladzināt, kliegt; netiešā nozīmē par cilvēku, kas čīkstēdams un ņaudēdams lien virsū.
šļumurs Klaidonis, blandonis, līderīgs cilvēks.
saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks.
klunkurs Klaidonis, dzērājs, neveikls cilvēks.
sluins Klaidonis, nevīžīgs cilvēks.
deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks.
pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā.
denderēt Klaiņot (parasti par piedzērušu cilvēku).
pārklasificēt Klasificēt no jauna visu bibliotēkas fondu vai tā daļu.
decimālā klasifikācija klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību.
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
ampelmanis Klauns; māžs; āksts; paviegls cilvēks.
ēka Klēts, vēsā ēka dažādu produktu uzglabāšanai.
kļamse Klibojošs cilvēks.
ķuģis Klibojošs cilvēks.
klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
klipis Klibs cilvēks.
kloškāja Klibs cilvēks.
klibzaķis Klibs, vājš, bezrakstura cilvēks.
klamata Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
klemete Klibs, vārgs cilvēks (lamuvārda nozīmē).
šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
brēkums Kliedziens, brēka, klaigas.
bļaukoņa Kliegšana, brēka.
kluitēt Kliegt, brēkt (par kuitalu).
žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties.
kņerkstēt Kliegt, brēkt.
kņērkt Kliegt, brēkt.
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu.
klauzera Klostera ēkas daļas nodalīšana, lai nodrošinātu pretējā dzimuma pārstāvju nošķirtību.
smuts kluss, lēns,tūļīgs cilvēks (kā lamuvārds).
bībers Kluss, mazrunīgs cilvēks; bieberis.
bieberis Kluss, mazrunīgs cilvēks.
nobīlis Kluss, meizveicīgs cilvēks, kas staigā galvu nodūris.
lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt.
Apatele aceris kļavu pelēkpūcīte.
misēklis Kļūda, neveiksme; arī traucēklis.
misējums Kļūda, neveiksme; misēklis.
automātiskā kļūdu labošana kļūdu atklāšanas un labošanas process, ko veic dators vai cita speciāla ierīce bez tiešas cilvēka līdzdalības.
iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
nākt Kļūt (kādam), nonākt (kādā stāvoklī, arī līdz kādam rezultātam), iegūt (kādu īpašību) - par cilvēku.
rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
bālēt Kļūt bālam (par cilvēku, seju).
nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
brūnēt Kļūt brūnam nogatavojoties (par dažām sēklām).
pārveidoties Kļūt citādam savā ārienē (par cilvēku, arī dzīvnieku, to ķermeņa daļām); kļūt citādam (piemēram, par kustību, valodu).
pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
pietumst Kļūt drūmam (par cilvēku).
bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
gatavēties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
gatavoties Kļūt gatavam (par augļiem, sēklām).
nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
divkāršoties Kļūt ievērojami spēcīgākam, ievērojami palielināties (piemēram, par jūtām, spēku).
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sausēt Kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
lēkšēt Kļūt lēkšainam.
lekšēt Kļūt lēkšķainam.
lekšķēt Kļūt lēkšķainam.
noskarāties Kļūt lēkšķainam.
briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem.
uzblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
uzblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
sabrukt Kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem).
apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku).
atkust Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
norimt Kļūt mierīgākam vai mierīgam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
pierimt Kļūt mierīgākam, (mazliet) nomierināties pēc satraukuma, uzbudinājuma (par cilvēku).
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
nosērties Kļūt noskrandušam (par cilvēku).
iestāties Kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam); uzkundzēties.
pārsātināt Kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko) - par cilvēku.
pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
pārblīzt Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
apsirmoties Kļūt pelēkam, sirmam.
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nolīkt Kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
pārlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzlīkt Kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
līkt Kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
pabrūnēt Kļūt samērā, arī mazliet brūnganam, brūnam (nogatavojoties) - par dažām sēklām.
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
noskarāt Kļūt skrandainam, lēkšķainam.
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
atspirgties Kļūt spirgtam, veselam, atgūt spēkus.
pietrūkt Kļūt tādam, ar ko (kādam) vairs nav vajadzīgo, nepieciešamo, arī vēlamo saikņu (par cilvēkiem).
ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
novīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārsalties Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī pārsalt (2).
pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena, dzeltenīga nokrāsa (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
mumificēties Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
pairt Kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
baroties Kļūt tuklākam no ēšanas (par cilvēku).
iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
liesēt Kļūt vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
padilt Kļūt vājākam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
apslāpt Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
dilt Kļūt vājam (par cilvēku).
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
nokristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku).
noliesēt Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
novājēt Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
uzzaļēt Kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu plēksni.
sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
satumst Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam.
sadrūmt Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam.
saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties.
sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
salepoties Kļūt, parasti pēkšņi, lepnam.
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
sanervozēties Kļūt, parasti pēkšņi, nervozam.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem).
saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem).
sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
sapīkt Kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam.
sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām).
smitāji Knitāji, linsēklu kulšanas atkritumi, linu gali.
tilāji Knitāji, smiltāji, atkritumi pēc linsēklu izkulšanas.
kodolspēkstacija Kodolelektrostacija, tvaika spēkstacija, kurā siltumu tvaika raž. dod kodolreaktors.
neitronbumba Kodolierocis, kas rada ļoti intensīvu neitronstarojumu un relatīvi mazāku triecienvilni; paredzēts cilvēku iznīcināšanai.
kilotonna Kodollādiņa spēka mērvienība, kas atbilst tūkstoš tonnu trinitrotoluola sprādziena spēkam.
megatonna Kodolsprādziena spēka nosacīta mērvienība, kas vienāda ar graujošo efektu, ko dotu miljons tonnu trotila.
goitars Koitars - nesmuks, garš cilvēks.
šalē Koka ēka kalnu apvidū ar akmens cokolu.
ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola.
padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
brants Koka konstrukciju trupe, ko rada īstā mājassēne jeb slapjā ēku piepe.
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas.
kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
sēklu stratifikācija kokaugu sēklu miera perioda pārtraukšana, lai palielinātu dīgšanas enerģiju, turot tās speciālā substrātā sugai specifiskā temperatūras režīmā.
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus.
kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
provenience Koku sugu sēklu teritoriālā izcelšanās.
kotoneļļa Kokvilnas sēklu eļļa.
jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas.
kolas rieksts kolas koka sēkla.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
lēcaste Kolembola ("Collembola") - kukainis, augu kaitēklis.
sipaji Koloniālais karaspēks (Britu impērijā), kas galvenokārt bija savervēts no vietējiem iedzīvotājiem.
koloniālkaraspēks Koloniju karaspēks metropoles aizsardzībai.
lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas).
Jurupari Kolumbijas barasanu mitoloģijā - kultūrvaronis, kas nozaga uguni un atnesa to cilvēkiem.
relācija Komandiera rakstisks ziņojums par sava karaspēka stāvokli vai kaujām; kaujas varoņdarba apraksts, iesakot kādu apbalvojumam.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
mekurāns Kombinēts fungicīda un insekticīda preparāts sēklu apstrādei.
raksturu komēdija komēdija, kurā attēloti galvenokārt cilvēku raksturi.
komercskolnieks Komercskolas audzēknis.
pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku.
peilkompass Kompass, kas aprīkots ar virziena noteikšanai nepieciešamo ierīci - peilēkli.
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu.
gaisa kuģu lidojumu drošība komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu).
nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
rauši Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība - blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
piepūst vaigus koncentrēties, koncentrēt spēkus (kādai darbībai).
uniformisms Koncepcija, kuras pamatā ir pieņēmums, ka ģeoloģiskie faktori laika gaitā nemainās un tātad ģeoloģiskajā pagātnē darbojušies tādi paši spēki un norisuši tādas pašas intensitātes un ātruma procesi kā mūsu dienās.
lomu teorija konceptuāls skaidrojums par cilvēka uzvedību ietekmējošiem faktoriem atkarībā no cilvēka sociālās pozīcijas un ar to saistītajām gaidām.
nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
situla Konisks trauks mirušā cilvēka pelnu un kaulu atlieku ievietošanai vēlā dzelzs laikmeta beigās un Romas impērijas laikā.
pingvekula Konjunktīvas sabiezējums trīsstūraina, iedzeltena plankuma veidā pie radzenes iekšējās malas; novēro vecākiem cilvēkiem.
spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti.
apendikolīts Konkrements tārpveida piedēklī.
sabiedrības labklājība konkrētas sabiedrības, tajā dzīvojošo cilvēku nodrošinājums, ko garantē valsts politika.
konservs konservatīvās ideoloģijas cilvēks.
konservatorists Konservatorijas (2) audzēknis.
siloss Konservēta spēkbarība (lopkopībā).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
skaitīt Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
inerciālsistēma Koordinātu sistēma, kurā ir spēkā inerces princips.
alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu.
dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā.
brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm.
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne.
internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
rezultējošais spēks kopspēks.
saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene.
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām.
irvolsonsini Korejiešu mitoloģijā - kopīgs apzīmējums saules, mēness un zvaigžņu dievībām, kuras glābj cilvēkus no plūdiem un sausuma.
Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
Vongvi Korejiešu šamaņu mitoloģijā - to cilvēku ļaunie gari, kuri miruši vardarbīgā nāvē.
mekšķis Korpulents cilvēks, arī nobarota cūka.
brūsls Korpulents cilvēks.
ķusis Korpulents cilvēks.
peldriņķis Korpulents cilvēks.
žļudzāknis Korpulents, bezveidīgs cilvēks.
korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
cerezīna vasks kosmētikas sastāvdaļa (trausls vasks, ko iegūst no ozocerīta minerāla), biezinātājs, antistatiķis, tiek izmantots aizsagkrēmos, matu kondicionētājos, krēmveida vaigu sārtuma līdzekļos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, dažiem cilvēkiem var izraisīt pastiprinātu jutīgumu.
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
kokamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, var izraisīt kontakta alerģiju, dažiem cilvēkiem arī kontakta dermatītu.
etilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, izmanto gk. smaržās, retāk kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, var izraisīt alerģisku reakciju, īpaši - cilvēkiem, kam ir alerģiska reakcija uz citiem salicilātiem.
ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi.
fenoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, šķidrās ziepēs, vannas putās, kosmētikā, smaržās, jutīgiem cilvēkiem var radīt vieglus alerģiskus izsitumus uz ādas, koncentrēts šķīdums var izraisīt galvassāpes, nelabumu, nieru darbības traucējumus.
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises.
pasīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā kosmiskā lidaparāta raķešdzinēji ir izslēgti (izņemot orientācijas un stabilizācijas sistēmas raķešdzinējus) un KLA pārvietojas gravitācijas spēka ietekmē; šim posmam raksturīgs bezsvara stāvoklis, tā laikā tiek veikts lidojuma uzdevums vai arī KLA tiek nogādāts līdz lidojuma mērķim.
kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
kosmiskais (arī kosmosa) kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos kosmosā.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas, cilvēku transportēšanai.
Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas.
bagāža Krājums, kopums, ko veido cilvēka zināšanas.
sērkt Krākt, sēkt krūtīs.
epitēka Kramaļģu šūnapvalka lielākā daļa, kas kā vāciņš uzvāzta hipotēkai.
hipotēka Kramaļģu šūnapvalka mazākā daļa, kam kā kārbiņas vāciņš uzvāzta epitēka.
krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
defraudants Krāpnieks, cilvēks, kas piesavinājies cita naudu.
aprote Krāsaina iešuve karavīru formas tērpa malās vai šuvēs, kuras krāsa norāda ieroču šķiras vai karaspēka veidu.
kvantu hromodinamika krāsaino kvarku un gluonu lauku stiprās mijiedarbības kvantu teorija; apraksta spēkus, kas saista kvarkus hadronos.
vēss (arī auksts) (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
Telekia speciosa krāšņā telēkija.
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām.
divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas.
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
ļaužu vilciens kravas vilciens, kurā ir vairāk nekā 10 vagonu ar cilvēkiem.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
nodrošinātais kreditors kreditors, kura prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi ir nodrošināta ar rokas ķīlu, komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā ierakstītu hipotēku.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
dabravecis Krietns, saprātīgs cilvēks.
bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi).
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
diskopļaskas Krievu apmeklēta diskotēka.
maskačka Krievu apmeklēta diskotēka.
Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
Usiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš aizsprosto upes, bet pārējie (Dubiņa un Goriņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
daktiloskopija Kriminālistikas tehnikas trasoloģijas nozare, kas pēta un izstrādā cilvēku roku pirkstu nospiedumu atrašanas, izņemšanas, saglabāšanas un izmeklēšanas metodes un līdzekļus noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai, personu, kuras izdarījuša noziegumu, reģistrācijai un pirkstu un nospiedumu un atstājēju identifikācijai; pirkstu nospiedumu noņemšana.
sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
blatņiks Kriminālo aprindu cilvēks.
djavols Kriminālvides apzīmējums cilvēkam, kas, nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
šersķanovs Kriminālvides autoritātei tuvu stāvošs cilvēks.
kriptorhids Kriptorhisms, patoloģisks stāvoklis vīrietim, kad abi sēklinieki neatrodas normālā vietā.
krist gar zemi krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
tefroīts Kristalizēts minerāls, lielāko tiesu raupjš, pelēks līdz brūngansarkans, dzelzi un mangānu saturošs silikāts.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
stilīts Kristiešu askēts Palestīnā un Sīrijā, kas izpirka grēkus, dzīvojot augsta staba galā; "staba svētais".
krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm.
pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
pestīt kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks.
arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes.
Jēzus Kristus kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
monofelītisms kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā (šajā interpretācijā Kristum piemītt divas dabas: dievišķa daba un cilvēka daba).
idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
taipings Kristīga ķīniešu brālība, kas 19. gs. vidū (1851.-64. g.) rīkoja plašus nemierus, kuros kopumā gāja bojā ap 2 milj. cilvēku; taipin; taipingi.
pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē).
logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
molokāņi Kristīgās reliģijas novirziena "garīgā kristietība" pārstāvji, radās Krievijā 18. gs. 60. gadu beigās, atsakās no mācītāju un baznīcas starpniecības dieva un cilvēku attiecībās.
sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes.
psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
Homo sapiens fossilis Kromaņonas cilvēks.
anorhija Kroplības veids, kad vīriešiem trūkst abu sēklinieku.
gaudens Kropls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī vārgs, nespēcīgs.
kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
klešņa Kropls, slimīgs cilvēks.
krujš Krujš cilvēks - kroplis.
Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha.
skribins kruķis (klibam cilvēkam).
gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu.
kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks.
Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā.
krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
arahnolizīns Krusta zirnekļa inde; ļoti aktīva hemolītiska inde, kas hemolizē truša un cilvēka, bet ne zirga vai jūras cūciņas asinis.
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas.
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā.
orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet.
burinieks Kuģis, kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām); buru kuģis.
dispozīcija kuģu vai karaspēka daļu izvietojums; arī izvietojuma plāns (kuģiem) noenkurošanās vietās vai grupu braucienā.
puskuilis Kuilis ar vienu sēklinieku.
bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
entomozes Kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības.
putcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
utumuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem.
gaļasmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
zeltači Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas.
trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
kamielītis Kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
lēcējzvīņene Kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai.
entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
cerkas Kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi.
bukūļiem Kūleniski, sparīgi, palēkdamies; bukūliski.
bukūļus Kūleniski, sparīgi, palēkdamies; bukūliski.
bukūliski Kūleniski, sparīgi, palēkdamies.
vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību.
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
kultūrievirzīta neobjektivitāte kultūras ietekmēti cilvēka uzskati vai pieņēmumi par kādu citu cilvēku, grupu vai kopienu.
Vecā Jēvle kultūras rezervāts ar restaurētām 18. gs. ēkām.
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
kačoks Kultūrists - cilvēks, kas nodarbojas ar atlētisko vingrošanu, respektīvi, "pumpē" muskuļus.
spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
stacionāra linu kuļmašīna kuļmašīna linu jucekņa kulšanai un linsēklu tīrīšanai.
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
sēkluberzne Kuļmašīnas sastāvdaļa vai atsevišķa ierīce āboliņa, timotiņa, linu u. c. kultūraugu sēklu galviņu izberšanai.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas).
kvārkšēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvārkšķēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvarkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvārkstēt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvārkt Kurkstēt, ķērkt, ņerkstēt, pēkšķēt, brēkt.
kvākšēt Kurkstēt, pēkšķēt.
kurlis Kurls cilvēks.
švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs.
kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja.
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
luncināties Kustēties, lēkāt, luncinot asti (parasti par suni).
locīties Kustēties, vairākkārt liecoties (dažādos virzienos) - par cilvēkiem.
uzspiestās svārstības kustība, kurā uz objektu kopā ar elastības un pretestības spēkiem darbojas ierosinātājspēks.
bitenieki Kustības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (krieviskā nosaukuma saīsinājuma "za pčel", latviski "Par bitēm") dalībnieki un piekritēji.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
bremzēšanas režīms kustības režīms, kad kustība notiek pretestības un bremzēšanas rezultējošā spēka iedarbībā.
brīvgaitas režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek ar iepriekš uzkrāto kinētisko enerģiju, uz transportlīdzekli darbojas tā pretestības spēks un slīpos ceļa posmos smaguma spēka komponente.
vilces režīms kustības režīms, kad transportlīdzekļa kustība notiek vilces un pretestības rezultējošā spēka iedarbībā.
cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
dinamiskā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas, riteņiem pārvietojoties pa ceļa nelīdzenumiem vai no nelīdzenas riteņu velšanās virsmas inerciālā spiediena spēka ietekmē.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
šūstuvis Kustīgs cilvēks (bērns).
pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
neremonis Kustīgs, darbīgs cilvēks.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs, arī daudzveidīgs, daudzkrāsains (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums; jūklis.
adatdirša Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
šķeista Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
drebeklis Kustīgs, nemierīgs cilvēks.
žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
bizenis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
bizīteris Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
bizīters Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
kutulis Kutelīgs cilvēks.
pankūka Kūtrs cilvēks.
nūška Kūtrs un nekārtīgs cilvēks, tūļa.
laisks Kūtrs, bezdarbīgs; arī slinks (par cilvēku).
storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks.
glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
glemža Kūtrs, neveikls cilvēks, lempis; pļāpa.
bīkstēglis Kūtrs, neveikls cilvēks.
slīmestuvis Kūtrs, slinks cilvēks.
Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem.
Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā.
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
kvazielastisks Kvazielastiskais spēks - spēks, kas darbojas uz materiālu punktu un ir proporcionāls, bet pretēji vērsts šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa.
quakers Kvēkeri.
kvakers Kvēkers.
kvēkeris Kvēkers.
kvēķeris Kvēkers.
Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt.
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi.
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
ķoķene Ķēkša, virēja.
Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā.
bīdaklys Ķēms, biedēklis.
čākstēt Ķerkstēt, sēkt (par balsi).
otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu.
korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam).
augums Ķermenis (cilvēkam).
pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim).
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
bīde Ķermeņa deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
liece Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
augums ķermeņa garums, lielums (parasti cilvēkam); ķermeņa augstums.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos.
lejas (arī otrs, resnais) gals ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
otrs (arī lejas, resnais) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
resnais (arī lejas, otrs) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta; sēde 2(2).
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem).
priekša Ķermeņa priekšējā puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
Kurbads Ķēves dēls cilvēka izskatā latviešu pasakās.
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
dervelis Ķildīgs cilvēks.
erelis Ķildīgs cilvēks.
erģis Ķildīgs cilvēks.
ērģis Ķildīgs cilvēks.
ērksis Ķildīgs cilvēks.
iestrīdnieks Ķildīgs cilvēks.
karčaunieks Ķildīgs cilvēks.
karneklis Ķildīgs cilvēks.
kārneklis Ķildīgs cilvēks.
kasīklis Ķildīgs cilvēks.
kašķis Ķildīgs cilvēks.
kašklis Ķildīgs cilvēks.
ķezis Ķildīgs cilvēks.
ķiezis Ķildīgs cilvēks.
laukturis Ķildīgs cilvēks.
ļerkša Ķildīgs cilvēks.
peška Ķildīgs cilvēks.
peska Ķildīgs cilvēks.
peslis Ķildīgs cilvēks.
porka Ķildīgs cilvēks.
purka Ķildīgs cilvēks.
skutele Ķildīgs cilvēks.
strīdelnieks Ķildīgs cilvēks.
strīdītājs Ķildīgs cilvēks.
terglis Ķildīgs nemiera cēlājs, nepastāvīgs, nekārtīgs cilvēks.
ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
ecēklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
rieteklis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
kaseklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
kaška Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
kaslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
kašūklis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks; kasīklis.
ecētava Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ecēža Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ecēžas Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ēslis Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
ieska Ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
ķimiņi Ķimenes (sēklas).
stani- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
stanni- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
stanno- Ķīmijā priedēklis divvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
dzelzs Ķīmiskais elements - pelēki balts metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā.
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
Aizliegtā pilsēta Ķīnas imperatora rezidence Pekinā (1406.-1420. g.), īsta pilsēta pilsētā, kurā bez dzīvojamām ēkām ir imperatora pilis, tempļi, parki.
Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
Konfūcijs Ķīniešu domātājs (551.-479. g. p. m. ē., ķīniešu val. Kun Fudzi jeb "skolotājs Kuns"), kurš kā skolotājs mācīja visus, kas to vēlējās, neraugoties uz šo cilvēku mantisko stāvokli; viņa idejas un mācības kļuva par sociālās ētikas sistēmas pamatu, kam bija liela ietekme uz Ķīnas sabiedrības attīstību.
Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ēk.