grāvracis
grāvracis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; neaktuālsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | grāvracis | grāvrači |
Ģen. | grāvrača | grāvraču |
Dat. | grāvracim | grāvračiem |
Akuz. | grāvraci | grāvračus |
Lok. | grāvracī | grāvračos |
Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No 1928. gada dzīvojis Rūjienā un strādājis par laukstrādnieku un grāvraci.
- Darbus tur publicēja ar pseidonīmiem Grāvracis un Matīss Ķezbers.
- Bijis gan grāvracis gan kuļmašīnu meistars, gan laukstrādnieks.
- Tie brīnās, sak, kā kaut kāds melnais grāvracis zina runāt tik daudzās valodās, turklāt arī latīniskos nosaukumus lieto pareizi un nesajaucot?
- Pavisam nesen Tušs avīzē pamanīja sludinājumu, kas vai ik dienu tika driķēts no jauna, — Samaras guberņā no visas valsts meklē grāvračus, alga laba un dzīvošana par brīvu, laikam kaut kādu kanālu atkal taisa.