Dubiņa
Dubiņa vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlis; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Dubiņa | — |
| Ģen. | Dubiņas | — |
| Dat. | Dubiņam | — |
| Akuz. | Dubiņu | — |
| Lok. | Dubiņā | — |
Krievu folklorā viens no trijiem milžiem – spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus.
Avoti: Mit
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Māksliniece un Siguldas Rotari kluba prezidente Dina Dubiņa ir dzimusi Rīgā, 1955. gadā.
- Ieva Dubiņa 2007. gadā raksta par " spēlējošās literatūras" jeb postmodernās prozas apsīkumu:
- Dina Dubiņa saka: „ Meistara, mākslinieka iecerei savienojoties ar uguns stihiju rodas unikāli mākslas darbi”.
- Tomēr," kā raksta grāmatas priekšvārda autore Dubiņa, " ir kas vēl aizkustinošāks par okupācijas postošo ietekmi uz tautas un indivīdu likteņiem.
- 17, piedaloties grāmatas zinātniskajai redaktorei un komentāru autorei Gundegai Grīnumai un mākslas vēsturniekam Edgaram Dubiņam, kura fotoattēli izmantoti grāmatas vāka un pievienoto karšu noformējumā.