klamsts2
klamsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klamsts | klamsti |
| Ģen. | klamsta | klamstu |
| Dat. | klamstam | klamstiem |
| Akuz. | klamstu | klamstus |
| Lok. | klamstā | klamstos |
Cilvēks, kas smagnēji un neveikli iet.
Avoti: SiV