šķelmis
šķelmis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķelmis | šķelmji |
| Ģen. | šķelmja | šķelmju |
| Dat. | šķelmim | šķelmjiem |
| Akuz. | šķelmi | šķelmjus |
| Lok. | šķelmī | šķelmjos |
šķelme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķelme | šķelmes |
| Ģen. | šķelmes | šķelmju |
| Dat. | šķelmei | šķelmēm |
| Akuz. | šķelmi | šķelmes |
| Lok. | šķelmē | šķelmēs |
Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- I tu, nolādēts šķelmis, lai tev uguņi un pērkoni sasper!
- VTO jeb vīrieša trūkums organismā” – tā viņu bija iesaucis galvenais biroja šķelmis.
- Smaida tik apstulbis, itin kā nezinātu, kā tādas lietas dara, viltnieks, šķelmis.
- Es uzreiz neuzķēru, par kuriem diviem cilvēkiem viņš runā, un viņš labprāt paskaidroja, ka par mani un par sevi, šis šķelmis!
- Jagailis tikai berzēja rokas — viss ritēja kā pa diedziņu, dižciltīgu augstmaņu Lietuvā vairs nebija, tad nu viņš tādā sabiedrībā jutās tīri tā neko, un vispār — riktīgs šķelmis.