šķelmīgums
šķelmīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķelmīgums | šķelmīgumi |
| Ģen. | šķelmīguma | šķelmīgumu |
| Dat. | šķelmīgumam | šķelmīgumiem |
| Akuz. | šķelmīgumu | šķelmīgumus |
| Lok. | šķelmīgumā | šķelmīgumos |
Vispārināta īpašība → šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noplandījās smiekli, rauj'viņkociņiska sajūta, nebēdnība un šķelmīgums.
- Viņa bija glīta sieviete, un nedaudz uzrautais deguns piešķīra viņai šķelmīgumu.
- Man vienmēr paticis paskarbs humors, bet Tamāras sejā nav ne miņas no šķelmīguma.
- Tas ir huligāniska puišeļa šķelmīgums un jautrā nebēdība, kas joprojām sēž solīdajā un nevarētu teikt, ka ļoti jaunajā biznesmenī.
- Nikolass bez piepūles, gluži kā joprojām vēl ieturot maltīti pie ēvelsola, spēja ielūkoties šī cilvēka vaibstos, kur nekad netrūka nedz šķelmīguma, nedz patiesa drauga nesavtīgas izpalīdzības, nedz pārsteidzošas, taču tieši šim cilvēkam piedienīgas augstprātības, pat nicinājuma, nedz dziļā pārliecībā balstītas vēlēšanās kādu pamācīt, nedz vienkāršas mākas uzsmaidīt atvadoties.