dārgumiņš
dārgumiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dārgumiņš | dārgumiņi |
| Ģen. | dārgumiņa | dārgumiņu |
| Dat. | dārgumiņam | dārgumiņiem |
| Akuz. | dārgumiņu | dārgumiņus |
| Lok. | dārgumiņā | dārgumiņos |
1.Dem. → dārgums.
2.sarunvaloda Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Oskar, dārgumiņ, pastāsti man – kā tur virtuvē ir?
- “Nē, dārgumiņ, tas prieks man nav gadījies.”
- Mana prātīgā atbilde no Lisabonas: Nedomā par to, dārgumiņ.
- Paskat tik,” viņa saka, „ šitāds dārgumiņš.”
- “Tas nekas, dārgumiņ,” karaliene bilda negaidīti maigi. “