zirdzinieks
zirdzinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zirdzinieks | zirdzinieki |
Ģen. | zirdzinieka | zirdzinieku |
Dat. | zirdziniekam | zirdziniekiem |
Akuz. | zirdzinieku | zirdziniekus |
Lok. | zirdziniekā | zirdziniekos |
zirdziniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zirdziniece | zirdzinieces |
Ģen. | zirdzinieces | zirdzinieču |
Dat. | zirdziniecei | zirdziniecēm |
Akuz. | zirdzinieci | zirdzinieces |
Lok. | zirdziniecē | zirdziniecēs |
1.Cilvēks, kas brauc ar zirga pajūgu.
3.vēsturisks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
4.apvidvārds Zirgu mīļotājs, cienītājs.
Avoti: LLVV, LE, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā gāju kājām, vēlāk par mani iežēlojās viens otrs zirdzinieks.
- 7. Zemgaļu sēta sūta pārnedēļas zirdzinieku, vērpj 10 mārciņas.
- Pa ielām velkas neskaitāmas zirdzinieku rindas, laikam tie, kas atgriežas no Kurzemes.
- Stacijas laukumā neviena zirdzinieka ieraudzīt nevarēja.
- 1. Ķiputu mājas, sūta darbā katru nedēļu vienu zirdzinieku un vienu kājnieku ar paša maizi.