darbaholiķis
darbaholiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbaholiķis | darbaholiķi |
| Ģen. | darbaholiķa | darbaholiķu |
| Dat. | darbaholiķim | darbaholiķiem |
| Akuz. | darbaholiķi | darbaholiķus |
| Lok. | darbaholiķī | darbaholiķos |
Cilvēks, kas pārāk daudz laika un enerģijas ziedo darbam; vārds veidots pēc analoģijas ar "alkoholiķis".
Avoti: PL
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbaholiķis nezina, kur sevi likt, jo nespēj būt pats.
- Pats visu laiku to arī uzsver, saucot sevi par darbaholiķi.
- Viņš īstenībā ir darbaholiķis, kurš savu slimību vēl nav apjautis.
- Baiba sevi raksturo kā darbaholiķi, var strādāt no rīta līdz vakaram.
- Sākumā Hārvijs bija egoistisks darbaholiķis, kurš nekad neizrādīja emocijas.