darbabiedrs
darbabiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbabiedrs | darbabiedri |
| Ģen. | darbabiedra | darbabiedru |
| Dat. | darbabiedram | darbabiedriem |
| Akuz. | darbabiedru | darbabiedrus |
| Lok. | darbabiedrā | darbabiedros |
darbabiedre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | darbabiedre | darbabiedres |
| Ģen. | darbabiedres | darbabiedru |
| Dat. | darbabiedrei | darbabiedrēm |
| Akuz. | darbabiedri | darbabiedres |
| Lok. | darbabiedrē | darbabiedrēs |
Cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā klaiņodams un prātodams, Arnolds atpūšas arī no saviem darbabiedriem.
- Igora darbabiedrs un pusdraugs Viktors kavējas, laikam vēl izguļ paģiras.
- Lai vecāki nav sīkmaņi, kas aprunā tuviniekus, draugus, darbabiedrus.
- Kolektīvu izjutu kā otru ģimeni, darbabiedrus – kā ļoti tuvus draugus.
- Ja neziņoja par darbabiedriem, varēja atbrīvot no laba amata.