darbadevējs
darbadevējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | darbadevējs | darbadevēji |
Ģen. | darbadevēja | darbadevēju |
Dat. | darbadevējam | darbadevējiem |
Akuz. | darbadevēju | darbadevējus |
Lok. | darbadevējā | darbadevējos |
Darba devējs – (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Informācijas daudzums un veids liecina par darbadevēja nopietnību un spējām.
- un jau daudzus gadus ir ne tikai lielākais darbadevējs Rēzeknes novadā,
- Darbu nedabū, bet darbadevējs tev dod savu privāto telefona numuru.
- Tādu pašu summu sievas darbadevējam bija ziedojis arī viņas vīrs.
- Papildus finansējums nāk no trim avotiem: valsts finansējums, pašvaldību subsīdijas un darbadevēju/arodbiedrību fondi.