nomirušais
nomirušais lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nomirušais | nomirušie |
Ģen. | nomirušā | nomirušo |
Dat. | nomirušajam | nomirušajiem |
Akuz. | nomirušo | nomirušos |
Lok. | nomirušajā | nomirušajos |
nomirusī lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nomirusī | nomirušās |
Ģen. | nomirušās | nomirušo |
Dat. | nomirušajai | nomirušajām |
Akuz. | nomirušo | nomirušās |
Lok. | nomirušajā | nomirušajās |
1.Tāds, kas ir nomiris.
1.1.lietvārda nozīmē Cilvēks, kas ir nomiris.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet pēc kāda laika sāka nomirušajam bārda augt.
- Agrāk vecākajam dēlam, kura pienākums ir izpildīt ikdienas rituālus par godu nomirušajam tēvam vai mātei, bija jāņem trīsgadu atvaļinājums.
- Nomirušajam ir jāsaprot, ka viņa psihiskais " Es" un visa " dotā" " iesniedzējs" tie abi ir viens. "
- Bet, ja kāds ir pasūtījis misu sev vai nomirušajam, bija misu priesteri un misu altāri, jo pie katra drīkstēja lasīt tikai viens priesteris vienu misu dienā.