izpalīgs
izpalīgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izpalīgs | izpalīgi |
Ģen. | izpalīga | izpalīgu |
Dat. | izpalīgam | izpalīgiem |
Akuz. | izpalīgu | izpalīgus |
Lok. | izpalīgā | izpalīgos |
izpalīdze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | izpalīdze | izpalīdzes |
Ģen. | izpalīdzes | izpalīdžu |
Dat. | izpalīdzei | izpalīdzēm |
Akuz. | izpalīdzi | izpalīdzes |
Lok. | izpalīdzē | izpalīdzēs |
1.Palīgs.
2.Cilvēks, kas norīkots samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ceļvedis vairs neskubināja savu izpalīgu vakaros viegli un bez murgoņas iesnausties.
- Re – tu gaidi vienkārši izpalīgu, bet atnāk mīlestība!
- Šie izpalīgi pa lidostu staigā brīvi, drošības barjeras viņiem nav šķērslis.
- Vācu armijas kapteiņa izpalīgu Voiceku uzskata par stulbu un amorālu.
- Pastāvīgs tehnisko pavadoņu personāls 200 cilvēku + vēl otri 200 vietējo izpalīgu.