izpalīdzēt
izpalīdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpalīdzu | izpalīdzam | izpalīdzēju | izpalīdzējām | izpalīdzēšu | izpalīdzēsim |
| 2. pers. | izpalīdzi | izpalīdzat | izpalīdzēji | izpalīdzējāt | izpalīdzēsi | izpalīdzēsiet, izpalīdzēsit |
| 3. pers. | izpalīdz | izpalīdzēja | izpalīdzēs | |||
Pavēles izteiksme: izpalīdzi (vsk. 2. pers.), izpalīdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpalīdzot (tag.), izpalīdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpalīdzētu
Vajadzības izteiksme: jāizpalīdz
Palīdzēt (parasti vienreiz).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav izslēgts, ka izpalīdzēsi radiniekam ar nekustamā īpašuma jautājumu kārtošanu.
- Zēns izpalīdzēja, tomēr garnadzis, saņemot mobilo telefonu, aizbēga.
- pagājušā gada rudenī viņai nomira mamma un lūdza, lai izpalīdzu.
- Nevis savā starpā karojam, bet gan cenšamies cits citam izpalīdzēt.
- kurš ar nepieciešamo atļauju saņemšanu veikli tiekot galā un varot izpalīdzēt.